Sākās skolēnu konkursā, nokļuva starp populārākajiem “Brain games” produktiem. Spēle Latvijas “apceļošanai” 0
“Es joprojām neticu, ka tas ir noticis. Spēle, ko radījām, vēl mācoties skolā, nu ir nopērkama grāmatnīcās un citviet,” saka Vita Konopecka, viena no jaunās patriotiskās spēles “Šurpu turpu” autorēm.
“Arī mūsu bijušajiem klasesbiedriem, kas redzēja spēles tapšanas procesu, tas ir reāls pārsteigums.”
Par Vitu un otru spēles autori – Anniju Rošāni – “Latvijas Avīze” rakstīja pirms nepilniem diviem gadiem, kad tobrīd vēl Ogres Valsts ģimnāzijas skolnieces uzvarēja Latvijas Kultūras kanona konkursā, kurā skolēniem bija uzdevums radīt ar Latvijas kultūrvēsturiskajām vērtībām saistītu spēli.
Tolaik šī pati spēle gan bija nosaukta par “Esi šeit”, jo meitenes to veidoja, cerot popularizēt iekšzemes tūrismu un paužot, ka ne vienmēr jāceļo pa ārzemēm: daudz interesanta un skaista var redzēt arī Latvijā.
Viena no konkursa balvām bija iespēja sadarbībā ar “Brain games” konkursa ietvaros radīto spēli izdot. Spēle konkursā ieguva arī nomināciju “Laikmetīgi patriotiskākā spēle”.
Ieguldīts daudz darba
Tomēr nonākt līdz izdodamai spēlei nebija viegli, jo uzņēmuma speciālisti šo to vēlējušies spēles projektā mainīt. Tāpēc meitenes vairākus mēnešus čakli strādāja, uzlabojot pašu radīto spēli. Nācies spēlēt atkal un atkal, lai saprastu, kas vēl pilnveidojams.
Šajā procesā no komandas atbira trešā dalībniece – Anete Putāne –, kura devās studēt ārzemēs un spēles tālākā izstrādē nevarēja piedalīties. Arī Annija un Vita atzīst, ka dažbrīd nolaidušās rokas, taču “Brain games” darbinieki arvien uzmundrinājuši, sakot, ka ir vērts strādāt tālāk.
Meitenes uzskata, ka viņām viss izdevies, jo bija savā starpā pareizi sadalījušas darbus. Annija darīja tehniskus darbus un meklēja spēlei nepieciešamo informāciju, bet Vita šos datus apstrādāja, veidojot tekstus uz spēles kārtīm.
Strādājot pie spēles, meitenes paguva arī iestāties augstskolās: Vita tagad studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē, bet Annija izvēlējusies Latvijas Universitātē somugru studijas.
Annija piebilst, ka šo studiju programmu izvēlējusies tāpēc, ka tās ietvaros var apgūt arī lībiešu valodu. Viss ar lībiešiem saistītais jaunieti ļoti interesē, tāpēc arī spēlē iekļautas vairākas kultūrvēsturiskas vietas, kas saistītas tieši ar lībiešiem.
Spēles pamatā – Latvijas karte
Gan tolaik, gan tagad, kad spēle izdota ar citu nosaukumu, tās pamats ir Latvijas karte. Valsts teritorija sadalīta četros novados ar kopumā 60 apskates objektiem – dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām.
Katram apskates objektam ir sava informācijas kārts ar aprakstu par to. Lai uzvarētu, pirmajam jāpagūst apmeklēt četrus objektus – pa vienam katrā novadā – un jāizpilda spēles beigu uzdevums, kuru spēlētāji izlozē spēles sākumā.
Salīdzinājumā ar savulaik konkursam tapušo spēli, tās drukātajā variantā daži apmeklējamie dabas objekti nākuši klāt, bet no citiem nācies atteikties, lai apmeklējamie objekti būtu vienmērīgāk sadalīti pa visu valsti.
Vita stāsta: daudz domājušas arī par to, lai spēle būtu harmoniska un nebūtu tā, ka spēlētājs ar veiksmīgu kartīti var vinnēt vienā gājienā.
Spēles autores norāda, ka “Šurpu turpu” varētu kļūt arī par aizraujošu mācību uzdevumu skolēniem dabaszinības vai ģeogrāfijas stundās.
Veidojot spēli, meitenes aizvien domājušas par to, kas Latvijā ir aktuāls un svarīgs viņām pašām. Tāpēc jo sevišķi piemērota spēle varētu būt jauniešu auditorijai.
Īpašā vērtība – jautras ilustrācijas
Gatavojoties konkursam, meitenes spēli bija zīmējušas ar roku, nu tā koši drukāta.
Būtiska spēles vērtība – pirms izdošanas to ilustrējis profesionāls mākslinieks Gatis Šļūka. Viņa karikatūras arī regulāri redzamas “Latvijas Avīzē”.
Spēles autores saka: humoristiskie zīmējumi noteikti piesaistīs spēlei vēl vairāk interesentu un jau spēles vāks ar apmaldīšanos trīs priedēs, upi, lidmašīnu un ceļotāju lieliski raksturo šo spēli.
Pats mākslinieks stāsta, ka viņam ļoti paticis darbs pie spēles, kaut nācies zīmēt diezgan ātri: visas 60 spēles kārtis bija jāuzzīmē pusotrā mēnesī.
Lai veiksmīgāk uzzīmētu ilustrācijas, G. Šļūka pats veicis izpēti par dabas objektiem, kas spēles ietvaros jāapmeklē: noskaidrojis, kādi notikumi risinājušies to apkaimē, kādi dzīvnieki tur dzīvo.
Tā nu spēlē ir gan azartiska izskata peldošs velns Velnezerā, gan citi velni Latvijas dabas objektos.
Jautāts, vai pats bijis visos dabas un kultūrvēsturiskajos objektos, ko nācies atveidot spēlē, G. Šļūka attrauc, ka, protams, ne. Arī vēlme aizbraukt uz kādu konkrētu dabas objektu, strādājot pie spēles, nav radusies, taču prieks bijis, ka uzzinājis daudz jauna.
Arī spēles autores vēl nav bijušas visās spēlē atainotajās vietās, bet ir apņēmības pilnas ar laiku tās apmeklēt.
Ieguldītais lielais darbs spēles autoriem dos arī kādu finansiālu labumu, jo meitenes saņems autoratlīdzību par savu veikumu. Tomēr jūtams, ka lielākais gandarījums spēles autorēm ir par to, ka spēle izdota un pat skolēnu konkursa ietvaros paveikts darbs var kļūt par pieprasītu produktu.
“Man pašai lielākais prieks, kad iznāca spēle, bija iespēja palikt to brālim kā dāvanu zem eglītes. Tas bija ļoti jauki, ka spēle iznāca tieši pirms Ziemassvētkiem. Bija arī prieks, ka studiju biedrs jau pirmajā dienā pēc spēles izdošanas to nopirka, sāka spēlēt un atzina, ka patīk,” saka Vita.
Vairāk par to, kā tapa spēle, varat izlasīt Gata Šļūkas mājas lapā Karikatura.lv.