Ikgadējā kino trieciendeva. Sākas “Riga IFF” 0
Par kino festivālu sensāciju kļuvusī Ginta Zilbaloža animācijas pilnmetrāžas filma “Projām” izvēlēta par šī gada Rīgas Starptautiskā kino festivāla (“Riga IFF”) atklāšanas darbu.
“Riga IFF” programmā iekļautās filmas sadalītas 11 apakšprogrammās, un no 17. līdz 27. oktobrim tās skatāmas kinoteātros “Splendid Palace”, “K. Suns” un “Kino Bize”, kā arī fon Stricka villā un Nacionālās filmu skolas telpās.
Grāmata un klasika
Kopš 2014. gada decembra, kad norisinājās pirmais Rīgas Starptautiskais kino festivāls (“Riga IFF”), aizritējis pietiekami daudz laika, un tas pamazām, bet pārliecinoši iemantojis Latvijas nozīmīgākā kino festivāla vietu.
Baltijas kontekstā “Riga IFF” gan piekāpjas Tallinas “Melnajām naktīm”, kas var lepoties ar A kategorijas statusu – tāpat kā Kannas, Berlīne, Venēcija, Karlovi Vari, Lokarno un citi.
Ar katru nākamo gadu izkopjot kinematogrāfisko gaumi, “Riga IFF” skatītāja rokās dod vienkāršas norādes, kā vieglāk orientēties plašajā piedāvājumā: visa programma sadalīta apakšprogrammās, kuru nosaukumi dažos vārdos rezumē tajās iekļautos darbus.
Paralēli filmu seansiem notiks arī dažādi pasākumi industrijas profesionāļiem un dienas gaismu ieraudzīs kino zinātnieka Viktora Freiberga sarakstītā ļoti personīgā grāmata “Kinomāna slimības vēsture”. Šī grāmata nav vienīgā V. Freiberga saistība ar festivālu – viņš izvēlējies filmas programmai “In Techno Veritas”.
Tajā būs skatāmi četri lielā ekrāna meistaru kinodarbi, kas jau pasen pieder žanra klasikai: Roberta Vaiza “Diena, kad apstājās Zeme” (1951), Stenlija Kubrika “2001: Kosmosa odiseja” (1968), Deivida Kronenberga “Videodroms” (1983), Terija Giljamsa “Brazīlija” (1985).
Gan maziem, gan lieliem
Kā jau ierasts, festivāla organizatori savu skatītāju audzina no bērna kājas, un “Kids Weekend” būs gan animācijas īsfilmu skate, gan pilnmetrāžas aktierfilmas (19. un 20. oktobrī).
Četras animācijas pilnmetrāžas filmas apvienotas apakšprogrammā “Home Made Animated”. “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” un “Saule brauca debesīs” nes Latvijas vārdu, kā Igaunijas un Latvijas kopprodukcija veidota “Lote un pazudušie pūķi”, savukārt igauņu režisora Kaspara Janča leļļu animācija “Kapteinis Mortens un Zirnekļu Karaliene” godā leģendārās studijas “Nukufilm” tradīcijas.
Šajā apakšprogrammā būs skatāmas arī animācijas īsfilmas, un to vidū ir gan Vladimira Leščova “Elektriķa diena”, gan Kārļa Vītola “Beigas”, gan Prīta Tendera “Orfejs”.
Festivāla sākumā atklās arī programmu “Nordic Highlights”, un kā pirmais tās notikums – somu režisora J. P. Valkeapē mākslas filmas “Suņi nevalkā bikses” pirmizrāde.
Ar šo filmu, kas tapusi kā Somijas un Latvijas kopražojums, režisors turpina izkopt rokrakstu, ko jau gadiem novērtējuši prestiži kinofestivāli.
Tās galvenais varonis, negadījumā zaudējis sievu, apvērš savu dzīvi kājām gaisā, kad pirmoreiz nokļūst zem bargās kundzes pletnes sitiena.
Jau 20. oktobrī filmu “Balta, balta diena” šīs programmas ietvaros pieteiks aktieris Ingvars Sigurdsons, kurš par lomu šopavasar saņēma Kritiķu nedēļas balvu Kannu kinofestivālā.
Arī Hlinura Palmasona filmā arī galvenais varonis ir atraitnis, kurš nonāk uz pēdām senai nodevībai, un režisors savā otrajā pilnmetrāžas filmā – viņš debitēja ar drāmu “Ziemas brāļi”, kas arī izrādīta “Riga IFF” , – risina pārlaicīgas tēmas, būtisku lomu ierādīdams Islandes dabai.
Programmā “Nordic Highlight” iekļauta arī Ērika Popes (“Ūteija, 22. jūlijs”) vēsturiskā drāma “Karaļa lēmums”, kas atklāj Norvēģijas karaļa izvēli Otrā pasaules kara sākumā, kā arī Roja Andersona “Par bezgalīgo”, kas šogad Venēcijā ieguva Sudraba lauvu.
Pēc krāšņās kostīmdrāmas “Sieviete lauva” seansa būs iespējams diskutēt ar tās režisori Vībeki Idsē.
Tā, protams, nav visa programma.
Dažādās teritorijas
Festivāls paplašinājis ģeogrāfiskos apvāršņus, pievēršoties Kanādas kinematogrāfam, un ar divām filmām “Spoku pilsētas antoloģija” un “Vilkokss” uz “Riga IFF” dosies viens no savdabīgākajiem, starptautiski atzītajiem režisoriem Denī Kotē.
Programmā iekļauta arī par brīnumbērnu dēvētā Ksavjē Dolana jaunākā filma “Džona F. Donovana dzīve un nāve”, kurā viņš sapulcējis angliski runājošu aktieru ansambli, un Ženevjevas Dilides de Sellas “Kolonija”.
Teritoriāls ierobežojums ir arī programmā “Berlinale 2019”, kurā šogad iekļautas sešas spēcīgas filmas. Gan interneta zvaigznes Evas centieni izprast pašai sevi un šo laikmetu dokumentālajā filmā “Meklējot Evu” (režisore Pia Helentāle pēc seansa sarunāsies ar skatītājiem), gan Fatiha Akina pēc patiesiem notikumiem veidotā drāma “Zelta cimds”, kas atklāj kāda sērijslepkavas ikdienu un bija nominēta Berlīnes kinofestivāla balvai “Zelta lācis”.
Šokējoša ir arī drāma “Sistēmas grāvēja”, kas jau iesaistīta skrējienā pēc Oskara nominācijas un atklāj kādas meitenes cīņu par mātes uzmanību. Debitantes Noras Fingšeites filmā galvenā varone Benija cenšas sadzīvot ar agrā bērnībā pārdzīvoto, un dramatiskajos notikumos tiek ierauti daudzi līdzcilvēki.
Melnbalts Patinsons un Pakalniņa
Atsevišķa “Riga IFF” programma nodēvēta “Special Screenings”, trīs lielā ekrāna darbi paslēpti zem “Architect`s Cut” cepures, bet Vitālija Manska kūrētajā programmā “ArtDocFest” pirmizrādi piedzīvos Ksenijas Ohapkinas filma “Nemirstīgie”, kas dokumentē Krievijas varai lojālu pilsoņu štancēšanu un šogad triumfēja Karlovi Varu kinofestivālā.
Skaitliski visvairāk iekļauto filmu ir programmā “Short Riga”, kurā par žūrijas labvēlību cīnīsies gan īsmetrāžas filmas, gan Baltijas valstu videoklipu autori. Starptautiska žūrija vērtēs arī “Riga IFF” pilnmetrāžas filmu konkursu “Feature Film Competition”, kurā iekļautās filmas teritoriāli apvieno ražotājvalstu robeža ar Baltijas jūru. Tajā Latvijas pirmizrāde ieplānota Lailas Pakalniņas filmai “Karote”.
Kā ierasts, skatītāju vislielākā uzmanība pievērsta t. s. Vakara filmu seansiem jeb “Festival Selection”,
un “Riga IFF” šogad piedāvā 12 lentes, kas jau izpelnījušās starptautisku uzmanību un skatītājus pārliecinājušas ar arī neierasti izvēlētiem kino līdzekļiem.
Francijas sabiedrība spoguļojas trijās lentēs (“Sinonīmi”, “Dubultā dzīve” un “Brīvība”), reveranss Anjēzas Vardas personības spēkam dokumentālajā lentē “Anjēze par Vardā” izvairījies no tradicionālu portretfilmu žņaugiem, un melnbaltā drāma “Bāka”, kas šogad godalgota Kannās, ne tikai ļaus citām acīm paskatīties uz vampīrfilmu zvaigzni Robertu Patinsonu, bet arī aizvedīs uz 19. gadsimta beigu Jaunangliju, kur kādā bākā vecais uzraugs (Vilems Defo) nodod lietas jaunajam.
Precīzākā informācija par festivālu, seansu laiki un filmu anotācijas atrodamas tā mājaslapā www.rigaiff.lv, aktualitātes vislabāk meklēt sociālo tīklu profilos.
“RIGA IFF” FILMU IZLASE
Iesaka SANITA GRĪNA, kinokritiķe:
• “Skandināvijas klusums”, rež. Marti Helde. Ziema, piesnidzis mežs. Caur mežu ved ceļš, pa ceļu brauc automašīna. Tajā divi cilvēki – brālis un māsa, kuri nav tikušies daudzus gadus. Viens runā, otrs klusē. Ar šiem lakoniskajiem, pat skopajiem izteiksmes līdzekļiem igauņu režisors Marti Helde filmas laikā trīs reizes izstāsta vienu un to pašu stāstu par nepateikto un nepasakāmo, ar katru reizi skatītājiem atklājot jaunu perspektīvu un raisot ilgi sūrstošas emocijas.
• “Maikste”, rež. Kantemirs Balagovs. Šī filma šogad saņēma Kannu kinofestivāla sadaļas “Un Certain Regard” balvu par labāko režiju. Tās darbība risinās 1945. gada rudenī Ļeņingradā. Kara saārdītajā pilsētā cilvēki meklē mīlestību un jēgu turpmākajai dzīvei, dažbrīd ar brutālām metodēm. Izcils debitantes Viktorijas Mirošņičenko tēlojums titullomā.
• “Nemirstīgie”, rež. Ksenija Ohapkina. Kādu parastu pilsētu aiz Polārā loka šķiet pārņēmusi ļauna burvestība. Kamēr tās iedzīvotāji piedalās militarizētos rituālos, deklamējot patosa pilnas frāzes, kas sola nemirstību, aiz viņu mugurām dienu un nakti dārd vilcienu sastāvi, izvedot derīgo izrakteņu kravas, un fabriku skursteņi izverd pelēku tvaiku, kas saplūst ar debesīm.
Režisore Ksenija Ohapkina aiz ikdienišķā ieraudzījusi mītisko, un dokumentālajā filmā, ko līdzproducējusi Latvijas studija “VFS Films” (producents Uldis Cekulis), biedējošu realitāti atklājusi neaprakstāmi gleznieciskā veidā.
• “Brazīlija”, rež. Terijs Giljams. Festivāla kinoklasikas programma “In Kino Veritas” šogad pārtapusi par programmu “In Techno Veritas” un piedāvā četras klasiskas filmas – četras atšķirīgas tehnokrātiskas, futūristiskas vīzijas. Leģendārā režisora Terija Giljama 1985. gada filma “Brazīlija” ir reibinošs lidojums absurda pilnā iztēles pasaulē.
• “Par bezgalīgo”, rež. Rojs Andersons. Absurds un dzīves traģikomika ir tuvas tēmas arī zviedru režisoram Rojam Andersonam, kura jauno filmu “Par bezgalīgo” viņa talanta un neatdarināmā stila cienītāji ir gaidījuši piecus gadus. Andersona filmas, ko veido gandrīz statiskas vinjetes, pilnībā uzņemtas studijā, taču nekad nav garlaicīgas, bet gan aizkustinošas un smalka humora pilnas.
Iesaka SONORA BROKA, “Riga IFF” radošā direktore:
• “Klusuma otrā pusē”, rež. Aļģimants Puipa. Teju bibliski motīvi lietuviešu klasiķa filmā. Brāļi Olafurs un Haders, kuri jaunībā mīlējuši vienu sievieti, gadiem nespēj salauzt starp abiem valdošo klusumu, kurš tik smags kā applūdušās pļavas visapkārt. Kādas jaunas zinātnieces negaidīta ierašanās atkal uzjundī senos notikumus.
ežisors Aļģimants Puipa kopā ar galvenās lomas atveidotāju Jozu Budraiti ieradīsies Rīgā, lai ievadītu seansu, kā arī atbildētu uz skatītāju jautājumiem.
• “Tālu pieskārienam”, rež. Pavels Zemilskis. Stāsts par cilvēkiem no maza Polijas ciematiņa apvidū, ko mēdz dēvēt pat Tūkstoš ezeru zemi. Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem teju visi jaunie cilvēki no šejienes ir emigrējuši uz Islandi darba meklējumos.
Filmas režisors atradis jūtīgu un emocionāli satricinošu veidu, kā vizualizēt ģimeņu atšķirtību un ilgas –
projicējot aizbraukušo video sveicienus uz ēkām, priekšmetiem, ciematā palikušo radinieku plaukstām.
• “Sieviete lauva”, rež. Vībeke Idsē. Nelielā Norvēģijas pilsētiņā piedzimst neparasta meitenīte – viss viņas ķermenis ir pārklāts ar matiem. Filma seko viņas pieaugšanai un ceļam līdz pat pasniedzējas amatam Sorbonas universitātē Parīzē. Šajā krāšņajā lielbudžeta filmā var no sirds just līdzi citādībai, kā arī iepazīt dzīvi norvēģu mazpilsētā 20. gadsimta sākumā. Pēc filmas – saruna ar režisori.
• “Karaļa lēmums”, rež. Ēriks Pope. 1940. gada pavasarī Norvēģijas karalim Hakonam bija jāpieņem izšķirošs lēmums – piekāpties Trešā reiha karaspēka ultimātam jeb iestāties par savu valsti.
Klasiski veidota stāsta līnija, izcili aktieri un precīzs vēsturiskais fons.
Filmu, kas saņēma nepieredzēti daudz nacionālo kinobalvu, Norvēģija izvirzīja arī uz nomināciju “Oskaram” kategorijā “Labākā filma svešvalodā”.
• “Gundermanis”, rež. Andreass Drezens. Aktuālā ziņotāju atklāšanās tēma arī Vācijas kino – ievērojamais režisors Andreass Drezens to šķetina ar aizrautību un stilu. Filmas pamatā – patiesi notikumi. Tās galvenais varonis mūziķis Gērhards Gundermanis guva ievērību Vācijas Demokrātiskās Republikas norieta gados – tauta sajūsminājās gan par viņa dziesmām, gan dzīvesveidu, līdz kādā brīdī viņš nāca klajā ar atzīšanos par sadarbību ar “Stasi” – Austrumvācijas drošības dienestu.
