Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma septītā Purvīša balvas izstāde 3
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
No piektdienas, 4. jūnija, līdz 8. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma septītā Purvīša balvas izstāde.
Tās ekspozīciju veido spilgts glezniecības, instalāciju, porcelāna un videomākslas kopums, ko radījuši septītajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2019. un 2020. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Skuja Braden, Valdis Celms, Krista un Reinis Dzudzilo, Kaspars Groševs, Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola, Rasa un Raitis Šmiti, Aija Zariņa, Amanda Ziemele.
Kopumā “Purvīša balvas 2021” fināla atlasei tika nosaukti 18 mākslinieki / mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte. Turpinot pirms diviem gadiem aizsākto tradīciju, arī šogad tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu mākslā, un to saņems Maija Tabaka – par uzticību glezniecībai mūža garumā un figurālās glezniecības gara uzturēšanu Latvijas mākslā.
Baltiešu filmas visā pasaulē. Sadarbojoties triju Baltijas valstu kino institūcijām, kultūras pasaulē nozīmīgais “Anthology Film Archives” Ņujorkā pašlaik demonstrē izcilu 20. gs. 60.–70. gadu filmu izlasi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, filmu seansi pieejami tiešsaistē līdz 8. jūnijam.
Modernisma kino izlasē iekļautas deviņas spēlfilmas, trīs no katras valsts. Latviju pārstāv Rolanda Kalniņa “Četri balti krekli” (1967), Aivara Freimaņa “Ābols upē” (1974) un Aloiza Brenča “Liekam būt” (1976).
Interesanti, ka ikvienā no trim Igaunijas filmām atrodama kāda saistība ar Latviju – piemēram, režisora Kalju Kīska Otrā pasaules kara drāmai “Ārprāts” (“Hullumeelsus”, 1968) scenārija autors ir latvietis Viktors Lorencs, bet režisora Grigorija Kromanova futūristiskajā fantāzijā “Viesnīca “Pie bojāgājušā alpīnista”” (“Hukkunud alpinisti hotel”, 1979), kas uzņemta pēc brāļu Strugacku romāna, svarīgas lomas spēlē latviešu aktieri Uldis Pūcītis un Kārlis Sebris.
Savukārt trešās igauņu filmas, pēckara kolhozu laika stāsta “Ideāla ainava” (“Ideaalmaastik”, 1980) režisors Pēters Simms labi pazīstams Latvijā kā vairāku kopražojumu dalībnieks un pat “Lielā Kristapa” laureāts.
Lietuvu šajā kolekcijā pārstāv trīs filmas, kas uzņemtas 1969. gadā – režisora Almanta Grikeviča urbānais atmiņu stāsts “Ave, vita!”, Raimonda Vabala reālistiskais pēckara ikdienas tēlojums “Jūnijs, vasaras sākums” (“Birželis, vasaros pradžia”) un Arūna Žebrūna satriecošā bērnības drāma “Skaistule” (“Gražuole”).
Baltijas modernisma kino programmu bija plānots demonstrēt Ņujorkas kinoekrānos jau 2020. gada pavasarī, bet pandēmija apturēja ieceri, un gada laikā tā transformējusies par tiešsaistes seansiem, kas pieejami visā pasaulē.
Filmas atlasījis Ņujorkā dzīvojošais lietuviešu izcelsmes kinozinātnieks Lukas Brasišķis (http://lukasbrasiskis.com/) sadarbībā ar Nacionālo kino centru, Lietuvas kino centru un Igaunijas filmu institūtu.
Programmā iekļautās filmas apgādātas ar subtitriem angļu valodā, digitalizētas un restaurētas, demonstrēšanai tās sagatavojušas visu trīs valstu kino institūcijas.
Filma “Bedre” – Vācijā un Ķīnā. Režisores Daces Pūces spēlfilma “Bedre” pēc Lībekas kinofestivāla (“Nordische Filmtage Lübeck”) ieteikuma kļuvusi par atklāšanas filmu no jauna atvērtajos kinoteātros Lībekā.
Jau jūnijā filma, kas pērn kļuva par Lībekas festivāla “Grand Prix” ieguvēju, būs skatāma arī prestižā Šanhajas filmu festivāla programmā “Spectrum: Alternatives”. Tiesības izrādīt filmu Eiropas valstīs iegādājusies arī starptautiskā televīzijas un interneta platformu (VOD) grupa “HBO Europe”.
Filma “Bedre” ir tapusi pēc Janas Egles stāstu motīviem; tā stāsta par desmitgadīgo Markusu, kuram jāpielāgojas jaunai dzīvei laukos pie omes. Pirmizrādi Latvijā filma “Bedre” piedzīvos šā gada rudenī.
