Sākas padomju laiki? Krievijā teju neko vairs nemet ārā – zeļ un plaukst viena konkrēta nozare 0
Visā Krievijā pieaug interese par e-veikaliem, lietotu preču veikaliem un sadzīves tehnikas remonta pakalpojumiem. Palielinoties dzīves dārdzībai, arvien vairāk patērētāju atturas iegādāties jaunus produktus, piemēram, apģērbu un apavus, un tā vietā izvēlas lētākas lietotas alternatīvas. Ekonomiskās nestabilitātes laikā īpaši krievu jaunieši mazāk tērē ceļojumiem, izklaidei un luksusa precēm, apr to plašāk raksta Deutsche Welle.
Pagājušajā gadā inflācijas līmenis Krievijā pieauga līdz 9,52%, kas ir ievērojami augstāks nekā Centrālās bankas prognozētais maksimums 8,5%. Iestāžu centieniem ierobežot cenu kāpumu, kas ietvēra bāzes procentu likmes paaugstināšanu, bija maza ietekme.
Atgādina padomju laikus
Krievijas ekonomists Igors Lipšits uzskata, ka faktiskā gada inflācija ir vairāk nekā septiņas reizes augstāka par oficiālo līmeni. Krievijas ekonomika arvien vairāk līdzinās bijušās Padomju Savienības ekonomikai, kas bija orientēta uz militārām vajadzībām. Padomju laikā ievērojami līdzekļi tika novirzīti ieroču rūpniecībai, sociālajiem jautājumiem atkāpjoties. Eksperti norādīja, ka, ņemot vērā ekonomisko nestabilitāti valstī, ērtāk varētu dzīvot tie, kas remontē produkciju vai pārddod lietotas preces.
Krievijas Komisijas veikalu asociācija norāda, ka pieaug arī pieprasījums pēc lietotām luksusa precēm. Šī tendence bija parādījusies jau pirms “sarežģīto ekonomisko laiku” sākuma, taču tā piedzīvojusi strauju pieaugumu pēc sankcijām un Rietumu zīmolu izņemšanas no Krievijas tirgus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Dārgo preču īpašnieki vēlējušies nedaudz atpelnīt naudu, tos pārdodot, savukārt pircēji priecājušies par izdevīgiem piedāvājumiem.
Lai gan cenas lietoto preču veikalos ir pieaugušas par 9%, kas atbilst oficiālajam inflācijas līmenim, tas nav nekas, salīdzinot ar uzpūstajām cenām dizaineru precēm, kas Krievijā nonāk caur pelēko tirgu, tas ir, caur neautorizētiem tirgotājiem. Pat turīgie Krievijas iedzīvotāji ekonomiskās krīzes dēļ pāriet uz aprites ekonomiku, dodot priekšroku lietotu, nevis jaunu preču iegādei.
Pieprasījums pēc lietotām luksusa precēm ir pieaudzis reģionos, kur, piemēram, ieroču nozarē strādājošie pelna vairāk. Mēnešalgas ur pieaugušas līdz 200 000 līdz 300 000 rubļu (līdz 3265 dolāriem).
Lielāks pieprasījums pēc iekārtu remonta
Tā kā cenas pieaug arī jaunajai, īpaši importētajai, sadzīves tehnikai, daudzi krievi vēlas salabot veco. Tas ir izraisījis remonta pakalpojumu pieaugumu, kas samazina atkritumu daudzumu un no tā izrietošo negatīvo ietekmi uz vidi.
Viens no šīs tendences ieguvējiem ir Avito, tiešsaistes tirgus, kas sākotnēji tika izveidots, lai atvieglotu preču apmaiņu starp privātpersonām. Ar 1,9 triljonu rubļu apgrozījumu 2023. gadā tas tagad ir viens no nozīmīgākajiem tiešsaistes mazumtirgotājiem Krievijā.
Sludinājumu skaits par sadzīves tehnikas remontu Avito 2022. gadā pieauga par 45% un 2023. gadā par 64%. Krievijas biznesa laikraksts Vedomosti ziņoja, ka pieprasījums pēc veļas mazgājamo mašīnu un žāvētāju remontiem pieaudzis par 181%, bet par 30% samazinājusies interese par datoru remontu. Tas tika skaidrots ar grūtībām importēt nepieciešamās daļas Rietumu sankciju dēļ.
Pieaug vides apziņa?
Arī Krievijas vides organizācijas novērojušas pieaugošu interesi par lietotām precēm. Krievijas ekoloģiskās kustības Razdeļnij Sbor pārstāvji DW sacīja, ka ekonomiskā krīze maina patērētāju ieradumus, un šī ir iespēja cilvēkiem kļūt apzinātākiem par vidi.
Vairāk nekā 78% tekstilizstrādājumu, kas Krievijā nonāca atkritumos, joprojām ir piemēroti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. Tagad apmēram 20% ģimeņu Krievijā nevar atļauties jaunas drēbes, bet lielajās pilsētās katru dienu tiek izmesti simtiem kilogramu apģērba.
Tomēr ekonomikas krīze negatīvi ietekmējusi atkritumu apsaimniekošanas nozari. Sankciju dēļ daudzi uzņēmumi, kas pārstrādāja otrreizējās izejvielas, cīnās ar nepieciešamo iekārtu remontu. Atsevišķus atkritumu savākšanas punktus nācies slēgt finansiālu problēmu un valsts atbalsta trūkuma dēļ.
Tomēr kopumā ekonomiskās problēmas Krievijā mazina jebkādu interesi par vidi.
