Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Sākas lašveidīgo zivju ieguves lieguma periods 0

Šodien sākas lašveidīgo zivju ieguves lieguma periods, tādēļ Valsts vides dienesta (VVD) vides inspektori pastiprinās kontroli lašu un taimiņu dabiskā nārsta upēs, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Galvenā uzmanība tiks pievērsta savvaļas lašu un taimiņu nārsta vietām Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. Liegums ilgs līdz 31.decembrim.

Sargājot lašupes, VVD palielinās inspekciju skaitu reģionos, kā arī piesaistīs papildspēkus no pašvaldībām, Valsts policijas un Valsts robežsardzes, sadarbosies ar Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem un sabiedriskajiem vides inspektoriem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lašveidīgo saudzēšanas laikā VVD aicina iedzīvotājus ziņot inspektoriem par iespējamu nelikumīgu šo zivju ieguvi pa diennakts tālruni 26338800 vai mobilajā lietotnē “Vides SOS”, sacīja Bukleviča.

Par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu, ja tas iegūts iekšējos ūdeņos, zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir noteikts 715 eiro, bet jūrā – 429 eiro. Par pārkāpumu piemēro arī administratīvo sodu par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem.

Fiziskām personām tas noteikts no 280 eiro līdz 700 eiro, juridiskām – no 700 eiro līdz 4 300 eiro. Ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā konstatēts būtisks kaitējums, pārkāpējam draud kriminālatbildība.

VVD atgādina, ka lašu un taimiņu ieguve ir aizliegta visā Latvijā, izņemot licencētās makšķerēšanas vietās. Aizliegums neattiecas uz lašu un taimiņu nozveju, kas iegūta nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES. Šajā laikā tiek zvejoti arī vaislinieki zivju atražošanas vajadzībām, teica Bukleviča.

VVD pārstāve skaidroja, ka savvaļas laši, kas nārsto un pirmos dzīves gadus pavada Latvijas upēs, ir unikāla, tūkstošu gadu laikā dabiskajiem apstākļiem pielāgojusies populācija. Tā ir jāsaglabā kā Latvijas nacionālais dzīvās dabas resurss. Salīdzinājumā ar mākslīgi vairotajiem lašiem Latvijas upēs dabīgie jeb savvaļas laši ir mazākumā.

Pēc speciālistu aplēsēm dabīgie Latvijas laši upēs ir ap 10-15%, pārējie ir no zivjaudzētavām ielaistie. Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajiem, kad tie kļūst vieglāk pieejami to ikru un gaļas kārotājiem. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas ap 50 jaunu lašu, tāpēc nelikumīga lašu iegūšana šajā laikā nav tikai vienas zivs iznīcināšana, teica VVD pārstāve.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.