“Tās ir ļoti labas ziņas plašam cilvēku lokam.” Sākas 2008. gada krīzes parādu dzēšana 4
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Swedbank” kļuvusi par pirmo no Latvijas komercbankām, kas uzsākusi 2008. gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu, kas kļuva iespējams, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā.
Izmaiņas likumā paredz to, ka bankas drīkst vienpusēji dzēst privātpersonu hipotekāro kredītu parādus, kas uzskatāmi par neatgūstamiem. Būtiski, ka parādu dzēšana notiek, neradot IIN nomaksas pienākumu parādniekiem par parāda norakstīšanu.
Krīzes rezultātā bija radusies situācija, kurā īpašuma vērtība bija kritusies, bet, to pārdodot, izdevās atgūt vien daļu no agrākās vērtības. Līdz ar to cilvēki palika bez īpašuma, bet ar kredītsaistībām.
Zaudētāju savstarpējs izlīgums
Priecīgs par “Swedbank” soli ir Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kuru var uzskatīt par vienu no likuma izmaiņu “krusttēviem”.
“Tās ir ļoti labas ziņas plašam cilvēku lokam, kuri līdz šim bija izstumti no ekonomiskās aprites vai pat bijuši spiesti doties darba gaitās ārpus Latvijas. Vēl jo svarīgāk, ka šāds lēmums tiek pieņemts Covid-19 krīzes laikā, kad daļa sabiedrības saskaras ar dažāda rakstura ekonomiskām grūtībām. Ceru un sagaidu, ka “Swedbank” piemēram tuvākajā laikā sekos citas vadošās komercbankas. Būtiski, lai šīs ieceres tiek izskaidrotas sabiedrībai un ir absolūti caurspīdīgas, vienkārši, saprotami un ātri īstenojamas cilvēkiem draudzīgā veidā,” sacīja Kazāks.
Viņš piebilda, ka tiesiskas valsts un normāli funkcionējošas ekonomikas norma ir saistību izpilde, līdz ar to šis risinājums neapšauba nepieciešamību pildīt uzņemtās kredītsaistības ikdienas situācijās.
“Šis ir vienreizējs risinājums unikālai un nepatīkamai situācijai. Šie kredītņēmēji ir zaudējuši savus īpašumus un pēc tam vēl palikuši parādā, nespējot šo parādu atdot. Šajā parādu norakstīšanā nav ieguvēju, vien zaudētāju savstarpējs izlīgums.”
“Swedbank” skaidro, ka parādu dzēšana tiks piemērota tiem līgumiem, kas kā mājokļa kredīti ņemti laika posmā līdz 2008. gada 31. decembrim un nav atmaksāti 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ.
Lai iepazītos ar parādu dzēšanas noteikumiem, “Swedbank” aicina ieinteresētos cilvēkus doties uz bankas mājaslapā esošās sadaļas “Maksājumu grūtības” apakšsadaļu “Pirmskrīzes hipotekāro kredītu dzēšana”.
Mājaslapā jāaizpilda īpaša veidlapa, kas jānosūta bankai. Tāpat pieteikumus iespējams iesniegt jebkurā “Swedbank” filiālē.
Tām personām, kuras kvalificēsies parādu norakstīšanai, “Swedbank” samazinās atlikušās parādsaistības 90 vai pat 100% apmērā.
Banka prognozē, ka likuma izmaiņas ļaus palīdzēt apmēram 3100 bankas klientiem, dzēšot saistības vismaz 110 miljonu eiro apmērā.
Izstrādā parādu dzēšanas procesu
Vai arī pārējās lielās Latvijā darbojošās komercbankas plāno aktīvu parādu dzēšanu? Tikai “Luminor” atgūšanas daļas vadītāja Sanda Apine atbildēja, ka bankā šobrīd norit aktīvs darbs pie procedūras izstrādes un noteikumu ieviešanas – tiek definēti kritēriji un izstrādāts detalizēts apraksts parādu dzēšanas procesam.
“Šobrīd, kamēr pilnībā nav izstrādāta procedūra, nav iespējams pateikt, uz precīzi cik klientiem parādu dzēšana attieksies, bet lēšam, ka tie varētu būt ap 1200 klientu,” sacīja “Luminor” atgūšanas daļas vadītāja Sanda Apine
Viņa teica, ka arī līdz šim banka aktīvi strādājusi ar kredītņēmējiem, kam radušās grūtības uzņemto kredītsaistību segšanai. Galvenais nosacījums ir klienta vēlme proaktīvi un dialoga ceļā meklēt risinājumu.
Gaida klientu iniciatīvu
Pārējās uzrunātās bankas norādīja, ka jau šobrīd jebkurš parādnieks pie tām var vērsties individuāli. SEB bankas pārstāve Kristīne Šonmane sacīja, ka banka vienmēr sniegusi atbalstu kredītņēmējiem, kuri neparedzētu apstākļu dēļ vairs nevar pildīt savas kredītsaistības.
Banka ar šādiem klientiem strādājusi individuāli. “Atsevišķos gadījumos esam arī 100% apmērā dzēsuši kredītsaistības klientiem no sociāli jutīgām sabiedrības grupām – daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un gados ļoti veciem cilvēkiem, kuri, piemēram, bijuši kā galvotāji savu bērnu kredītiem.”
Viņa skaidroja, ka, saskaroties ar grūtībām pildīt kredītsaistības, vislabāk ir uzsākt sarunu ar banku un meklēt risinājumu, negaidot, kad situācija kļūst par lielu problēmu. Bieži vien tieši sadarbība un dialoga veidošana no klienta puses ir bijis lielākais izaicinājums, ar ko bankām nācies saskarties.
“Savos lēmumos un darbībās vienmēr esam ievērojuši taisnīguma principu attiecībā pret tiem klientiem, kuri savas saistības ir spējuši sakārtot un ir atvērti sadarbībai ar banku – ja klients neizrāda vēlmi sadarboties vai pat apzināti pretdarbojas, lēmums viņam nebūs tik labvēlīgs kā tam klientam, kurš izrāda iniciatīvu situācijas risināšanā.”
“Citadeles” valdes loceklis Valters Ābele skaidroja, ka “Citadelei” nekad nav bijis liels šādu parādu skaits un pastiprinātu interesi par parādu dzēšanu banka nedz novērojusi, nedz paredz tuvākajā laikā.
Līdz šim banka ar pirmskrīzes parādu dzēšanu strādājusi individuāli. Viņš skaidroja, ka bankai ir aptuveni 100 pagājušās krīzes parādnieku, kuru kopējās parādsaistības pret banku ir nedaudz virs diviem miljoniem eiro.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas aplēsēm kopējais skarto parādniekus skaits Latvijā ir aptuveni 13 000, kuru kopējais parādu apjoms ir līdz 600 miljoniem eiro.
Tas ievērojami pārsniedz līdz šim 10 gadu laikā gan maksātnespējas, gan vienošanos ceļā dzēsto saistību apjomu.
