Sākas Kremļa “paraugprāva” 0
Vakar Maskavas pilsētas tiesā sākās prāva pret 12 krievu aktīvistiem, kurus apsūdz par iesaistīšanos sadursmēs ar policiju pirms gada Bolotnaja laukumā notikušajā demonstrācijā. Tajā desmitiem tūkstošu cilvēku protestēja pret Vladimira Putina atgriešanos Krievijas prezidenta amatā.
Šī lieta, kā atzīmē Kremļa opozicionāri, paver jaunu lappusi Putina izvērstajā cīņā pret politiskajiem disidentiem un liek atcerēties savulaik padomju diktatora Josifa Staļina piekoptās tā dēvētās paraugprāvas.
Cietumsods par tualetes apgāšanu
Bolotnaja lietā kopumā apsūdzēti 28 cilvēki. Vakar notika pirmstiesas noklausīšanās, kurā apsūdzības masu nekārtību rīkošanā un vardarbībā pret policiju tika izvirzītas divpadsmit cilvēkiem. Par to saskaņā ar Krievijas likumiem viņiem var piespriest astoņu gadu cietumsodu. Policisti sūkstījušies, ka pagājušā gada 6. maijā notikušajās sadursmēs vairāki to dalībnieki viņiem uzbrukuši ar koka vai metāla nūjām, kā arī viņus apmētājuši ar asfalta gabaliem un akmeņiem. Sadursmēs tika ievainoti vairāk nekā četrdesmit policistu.
Tikmēr aktīviste Jekaterina stāstījusi, ka patiesībā nekārtības radījuši paši policisti. “Man nav ne mazāko šaubu, ka šiem divpadsmit cilvēkiem izvirzītās apsūdzības ir absurdas, pretlikumīgas, pretīgas un zemiskas,” paudusi aktīviste, norādot, ka Bolotnaja lieta ir “milzīga melu kaudze”, viņa teica ziņu aģentūrai “Reuters”.
Viens no apsūdzētajiem ir arī viņas draugs 22 gadus vecais Andrejs Barabanovs. Viņš tika aizturēts sadursmju laikā, taču drīz vien atbrīvots. Tad pēc pāris dienām pēc viņa ieradušies policisti, un kopš tā laika Barabanovs atrodas ieslodzījumā. Viņš apgalvojis, ka demonstrāciju laikā mēģinājis sevi aizsargāt no policistu vardarbības. Turklāt viņam nekad nav bijis nekādu kriminālpārkāpumu. “Viņš nav nekāds politiskais aktīvists. Viņš ir tāds pats kā lielākā daļa no mums – cilvēks, kurš gāja demonstrācijās, jo viņam piegriezusies pašreizējā vara,” īpašā video vēstījumā par Barabanovu izteicās slavenais krievu detektīvromānu autors Boriss Akuņins. Tikmēr citu demonstrācijas dalībnieku – Leonīdu Kovjazinu – prokurori apsūdz par tualetes būdiņas apgāšanu, lai to izmantotu kā “nocietinājumu” pret policistiem. “Šiem cilvēkiem izvirzītās apsūdzības ir sīkais huligānisms un īpašuma bojāšana. Parasti par to piespriež naudas sodu,” aģentūrai “Reuters” komentējis Krievijas jurists Ruslans Čanidze.
Kremļa atriebība
Pēdējā laikā Kremlis aizvien uzstājīgāk vēršas pret politiskajiem opozicionāriem – pieņemti vairāki likumi, kuri, kā apgalvo Krievijas aktīvisti, ierobežo cilvēku brīvības, notiek aktīva vēršanās pret nevalstiskajām organizācijām, kas saņem finansējumu no ārvalstīm, tāpat uzsākts tiesas process pret vienu no vadošajiem Krievijas opozicionāriem Alekseju Navaļniju, un viņam var tikt piespriests 10 gadu cietumsods.
“Šī ir kā Staļina laika tiesas prāva,” sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” uzsvēra bijušā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina padomnieks Georgijs Satarovs. “Tā ir atriebība. Šis ir mēģinājums izmantot iebiedēšanu, lai apturētu protestu kustības pieņemšanos spēkā.”
Viņš ir arī līdzautors vairāku Krievijas sabiedrībā ietekmīgu cilvēku un politisko aktīvistu veidotajam video materiālam par policijas pārlieko spēka pielietošanu pret Bolotnaja laukumā notikušās demonstrācijas dalībniekiem.
Tikmēr Krievijas prezidents Putins kategoriski noliedz, ka Bolotnaja prāva būtu īpaša vēršanās pret politiski citādi domājošajiem. Viņš prātojis, ka ikvienam ir tiesības doties protesta gājienos, taču “pacelt roku pret policistu” gan neesot pieņemami. Dažas dienas pirms prāvas sākšanās Krievijas televīzijā tika demonstrēts sižets, kurā tika apgalvots, ka protestus rīkoja opozīcijas līderi un kāds gruzīnu politiķis, kurš naudu esot saņēmis no ASV.
“Demonstrāciju mērķis bija asins plūdi, masu nekārtības un daudz atņemtu dzīvību,” sižetā klāstīja Krievijas parlamenta deputāts Sergejs Žeļezņaks.
Līdz ar Bolotnaja prāvas sākumu preses konferenci Ženēvā sasauca ilggadējais Putina opozicionārs, bijušais pasaules čempions šahā Garijs Kasparovs. Tajā viņš atzina, ka šobrīd negrasās atgriezties Krievijā, kur pret viņu arī varētu tikt izvirzītas apsūdzības saistībā ar viņa politiskajām aktivitātēm. Laikraksts “The Moscow Times” norāda, ka Kasparova paziņojumi iezīmē spilgtāko opozīcijas personu bēgšanu uz ārzemēm. Pagājušajā nedēļā valsti pameta Kremlim iepriekš pietuvinātais ekonomists Sergejs Gurijevs, kurš arī paudis atbalstu Krievijas opozīcijai.
