Māris Antonevičs: Amerikam ir jākļūst par upuri, lai glābtu Ušakovu, bet vai tas nostrādās? 0
“Es nezinu, es tajā laikā sēdēju “Latvijas lepnumā”,” no žurnālistu jautājumiem par to, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veicis kratīšanu viņa mājās, mēģināja atsisties Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
Izklausījās diezgan nepārliecinoši un nožēlojami, un arī Amerika sejas izteiksmē šoreiz bija jaušams lielāks izmisums nekā tajās reizēs, kad viņam nācās skaidrot pielipušo iesauku “Misters 20%”. Pirmdienas rītā domes priekšsēdētāja vietnieks paziņoja par atkāpšanos no amata. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs jūtami zaudējis bravūrīgo toni, kādā viņš pēdējos mēnešos bija ironizējis par Saeimas partiju nespēju izveidot jaunu valdību bez “Saskaņas”.
Gan Ušakovam, gan Amerikam vienmēr paticis pasniegt situāciju Rīgas domē kā pozitīvu pretstatu Saeimai, jo ilggadējā varas dueta vadībā galvaspilsētā viss ir tik labi sakārtots, kamēr tie tur Saeimā un valdībā strīdas, apsaukājas un nevar vienoties. Vēl nesen intervijā krievvalodīgajam laikrakstam “Segodņa” Ameriks pamācoši sacīja, ka “Latviju nav apgājis trampisma vīruss”, tāpēc, ļoti iespējams, jau pavasarī gaidāmas ārkārtas vēlēšanas, no kā partijas varot atturēt tikai tas, ka neesot naudas jaunai pirmsvēlēšanu kampaņai.
Taču, iespējams, ka naudu jaunai kampaņai vajadzēs “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai”, jo dienaskārtībā parādījies jautājums par Rīgas domes atlaišanu, par ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu. Tas, protams, vēl tiks juridiski un politiski vērtēts vairākās institūcijās, taču, ja pierādīsies, ka Rīgas domes vadība ir iesaistīta korupcijas shēmās un domes deputāti paši nespēj šo problēmu risināt, jo ir tikai “bandinieki” savu politvadoņu spēlēs, tad ārkārtas vēlēšanas ir pavisam reālsiznākums.
Vārds “sakārtots” patiesībā atbilst Rīgas domes raksturošanai, ja to skata plašākā kontekstā. Ušakovs tur nosacīti ir politiskā galva, kas viņam piederas arī kā partijas “Saskaņa” priekšsēdētājam, savukārt Ameriks vairāk darbojas ar saimnieciskām lietām.
Kā viņš pats savulaik bija daiļrunīgi skaidrojis Aināram Šleseram “Rīdzenes sarunās”: “Es patreiz daru to, ko darīja Lembergs gadus 6–10 atpakaļ. Hozjaistveņņiks! Es būtībā patreiz nerunāju par politiku. Mēs remontējam, mēs ceļam, būvējam, mēs savedam pilsētu kārtībā. (..) Mērķis mans ir tāds – ar ko šis bloks var iziet uz pilsētas vēlēšanām pa lielam – mēs, bļ*ģ, izremontējam visus bērnudārzus, izremontējam visas skolas, penčuki brauc pa brīvu, mākslas muzeji, kultūras nami. Visiem ir labi.”
Formula līdz šim patiešām strādāja, pat neskatoties uz to, ka mediji bieži ziņoja par iespējamo korupciju un citām nelikumībām Rīgas domes struktūrās. Domes vadības attaisnošanās taktika līdz šim bijusi vienkārša – jā, iespējams, kaut kas tur ir noticis, taču mēs neko nezinājām, blēži mūs nebija informējuši par savām darbībām. Te, protams, ir jautājums, cik tālu tāda “nezināšana” var stiepties? Pat ja teiktais ir patiesība, tas tikai liecina, ka vadītājs nekontrolē savus padotos – nav izveidojis mehānismus, lai novērstu korupcijas shēmas, nav pieņemti uzticami cilvēki un tā tālāk.
“Rīgas satiksmes” korupcijas skandāla gadījumā tas ir īpaši zīmīgi, jo kā kapitāla daļu turētājs lēmumu pieņemšanu vada tieši Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Pasaules pieredze gan rāda, ka koruptīvos darījumos atbildīgajām personām ir diezgan grūti palikt ārpus shēmām, jo nozieguma īstenotājiem tas stipri palielinātu risku. Ja kāds paliek ārpus labumu guvēju loka, viņam būs vieglāk liecināt, nekā tas būtu tad, ja viņš pats ir līdz ausīm iekšā šajā zaņķī. Un te, protams, rodas jautājums, kāpēc tik nenomaināmi daudzus gadus izrādījušies tādi cilvēki kā Leons Bemhens (“Rīgas satiksme”) vai iepriekš Leonīds Loginovs (Rīgas Brīvosta). Pārāk daudz zina?
Protams, Amerikam šobrīd ir vienkāršāk paiet malā (pagaidām gan viņš atsakās tikai no vicemēra amata, paliekot gan Rīgas deputāts, gan partijas “Gods kalpot Rīgai” vadītājs) nekā Ušakovam, kurš krēslā iekrampēsies līdz pēdējam. Amerikam ir jākļūst par upuri, lai glābtu Ušakovu, bet vai tas nostrādās?
Viens nu ir skaidrs – pretēji “Saskaņas” pirmsvēlēšanu solījumiem nekāda Singapūra no Rīgas nesanāks. Kā savulaik rakstīja bijušais Singapūras premjers: “Mēs spējām radīt nostāju, ka korupciju valsts iestādēs uztvēra kā draudu sabiedrībai. Te izvēlējās izdarīt pašnāvību, nevis krist nežēlastībā un tikt izstumts no sabiedrības.”
