Sāk ziedojumu vākšanu piemineklim Rīgā “Svešo varai spītējot” 26
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Okupācijas muzejs izziņojis ziedojumu vākšanu pieminekļa “Svešo varai spītējot” uzstādīšanai Rīgā, Radio ielā 1, nacionālās pretošanās kustības dalībnieku godināšanai. Pieminekļa izveidei un tam līdzās esošās teritorijas labiekārtošanai nepieciešami 100 tūkstoši eiro.
Iecerēts, ka tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis stilizēta Latvijas karoga veidā ar devīzi “Svešo varai spītējot” sliesies vietā, kur reiz atradās 76 metrus augstais Rīgas radiotornis. 1963. gada 5. decembra agrā rītā toreiz 22 gadus vecais Rīgas Aviācijas institūta students Bruno Javoišs tumsas aizsegā, spītējot aukstumam un riskam nokrist no apledojušajām konstrukcijām, uzrāpās torņa virsotnē un izkāra trīs metrus garu pašdarinātu karogu. Akcijas pārdrošumu pastiprināja apstāklis, ka tornis atradās tieši pie milicijas pārvaldes, turklāt 5. decembris bija PSRS Konstitūcijas diena.
Čekisti un miliči Javoišu sagaidīja jau torņa pakājē, piekāva un apcietināja, taču karogs vairs nebija tik viegli noņemams un plīvoja līdz pievakarei, raisot Rīgā daudz valodu. Drosmīgo jaunekli notiesāja, piespriežot septiņus gadus Mordovijas nometnē.
Jāpiebilst, ka mūsdienās ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotā Bruno Javoiša patriotisms nav zudis un viņa spriedumi laiku pa laikam lasāmi “Latvijas Avīzes” viedokļu un komentāru lappusē.
Kristapa Gulbja piedāvātais pieminekļa variants tika izvēlēts Okupācijas muzeja un domubiedru grupas rīkotajā konkursā 2021. gada nogalē. Kā iepriekš skaidrojis tēlnieks, piemineklis būs 3,6 metrus augsts, un tajā tiks ievērota Latvijas karoga proporcija un sajūta. Materiāls ir tumši sarkanais Zviedrijas granīts, kas ir iespējami tuvākā Latvijas karoga krāsa, bet vienlaikus arī ne tik precīza, lai būtu banāla. Granīta skaldņu iekšpuses klās nerūsējošais tērauds. Diennakts tumšajā laikā paredzēts objekta apgaismojums, un tad nerūsējošais tērauds atspīdēs balts. Tiks saglabāti arī četri agrākā radiotorņa pamatu elementi.
Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība uzsvērusi, ka piemineklis veidots ar plašāku vēstījumu un godina ne tikai konkrēto pretošanās epizodi. “Mēs vēlamies godināt visus, kas cīnījās pret padomju okupācijas režīmu, ziedojot savas dzīvības, pavadot ilgus dzīves gadus ieslodzījumā, pakļaujot sevi un savas ģimenes represijām un izstumtībai sabiedrībā. Piemineklis būs veltīts gan varonīgiem bruņotās pretošanās dalībniekiem, gan visiem tiem, kas stājās pretī padomju okupācijas režīmam ar nevardarbīgās pretošanās metodēm – Latvijas karoga pacelšanu publiskās vietās, Latvijas svētku un piemiņas dienu atceri, sarkanbaltsarkano krāsu lietojumu dažādās akcijās, pagrīdes grupu veidošanu, atklātu PSRS politikas kritiku, pretpadomju uzsaukumu un skrejlapu izgatavošanu, nelegālas literatūras izplatīšanu, padomju varas simbolu iznīcināšanu, apelēšanu pie ārvalstu valdībām un sabiedriskās domas, okupācijas režīma nodarītā kaitējuma, represiju un cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšanu. Mūsuprāt, šī pieminekļa uzstādīšanas iniciatīvas īstenošana ir svarīga tieši šobrīd, kad norisinās diskusijas par okupācijas laika pieminekļu demontāžu un publiski pat izskan viedokļi, ka padomju okupācijas laikā kolaborācija, sadarbība ar režīmu un pielāgošanās bija norma, kuru pieņēma praktiski visi. Mēs vēlamies uzsvērt, ka svešo varai spītēja ne viens, divi, daži desmiti vai simti cilvēku. Tie bija daudzi tūkstoši un, pateicoties šo drosmīgo cilvēku neatlaidībai un varonībai, padomju okupācijas režīmam vairāk nekā 50 gadu laikā neizdevās noslāpēt neatkarīgas Latvijas valsts ideju.”
Rīgas Pieminekļu padome pieminekli pilnībā atbalstījusi, jo tā klātbūtne palīdzēs sakārtot arī Radio ielu un tai piegulošo teritoriju, kas šobrīd pēc Pieminekļu padomes vadītāja Aigara Kušķa atzinuma, nav diez cik labā stāvoklī.
Ziedot ar norādi “Pieminekļa izveidei” iespējams Okupācijas muzejā Latviešu strēlnieku laukumā 1 vai muzeja mājaslapā “okupacijasmuzejs.lv” pēc norādītajiem rekvizītiem.
