Sāk valdīt darba ņēmēji. “LA” sāk jaunu rubriku “Darbs un vieta” 9
Sasniegts nodarbinātības rekords
Autori: Ivars Bušmanis, Dace Skreija, Ilze Pētersone
Pagājušais gads noslēdzās ar rekordu – nekad tik liela sabiedrības daļa nav strādājusi. Otrā pusgadā ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvars vecumā no 15 līdz 74 gadiem sasniedza vēsturisko maksimumu. Vai tiešām visiem, kas vēlējušies un varējuši, darbs ir bijis pieejams?
Kas noticis? Vairāk darbavietu? Nē, to vēsturiskais maksimums, kas treknajā 2008. gadā vēl bija pāri miljonam (1 038 285) nav sasniegts. Pērn Latvijā bija 890 212 darbavietu. Šis skaits gadu no gada kopš 2011. gada pakāpeniski aug par kādiem 30 tūkstošiem ik gadus.
Lielākas algas? Jā, 2015. gada beigās bruto darba samaksa sasniedza 844 eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija par 7,4% augstāka. Gada vidējā darba samaksa bija 818 eiro, pieaugot par 6,8% jeb 52 eiro.
Mazāk iedzīvotāju? Jā, jo darbu neatradušie to sameklējuši ārpus Latvijas. Statistiski veidojas strādīgas Latvijas iespaids. Patiess vai mānīgs, “LA” centīsies noskaidrot šai mikroekonomikas rubrikā “Darbs&Vieta”, žurnālistiem dodoties uz uzņēmumiem, novadiem, ļaužu apdzīvotām vietām.
Ja reiz nulles inflācijas apstākļos uzņēmēji spiesti palielināt algas katru gadu par šiem 5 – 7%, acīmredzot palielinās nepieciešamība pēc darbiniekiem. Algu pielikums ir darījis savu – pamudinājis mājās sēdētājus vairāk iesaistīties darba tirgū. Krīzes laikā valdīja darba devēju tirgus, tagad situācija ir mainījusies – sāk valdīt darba ņēmēju tirgus. Ko spiesti izdomāt un darīt tie, kam visvairāk vajadzīgi darbinieki un kam tos pērn arī izdevās piesaistīt visvairāk – tirgotājiem un autopārvadātājiem – par to šodienas rubrikā “Darbs&Vieta”.
