Sāk rosīties domas par dārza darbiem… Dārza pārmaiņu plānošana 0
Tiklīdz klāt marts, sāk rosīties domas par dārza darbiem. Praktiski darīt vēl neko nevar, bet plānot gan var.
Ūdens maina koncepciju
Ja dārzā nav dabiskas ūdenstilpnes, kas pati spēj sevi attīrīt, varbūt ir vērts atteikties no nelielās, ar plēvi izklātās bedres, kas, par spīti rūpīgai kopšanai, visbiežāk ir aizaugusi ar nejauki zaļām aļģēm un piebirusi ar gružiem. Daiļdārzos to vietā arvien biežāk redz putnu dzirdinātavas vai nelielas, kompaktas strūklakas. Plašs piedāvājums ir mājas preču un interneta veikalos. Šo modes tendenci nosaka tas, ka cilvēki arvien vairāk vēlas dārzā atpūsties, nevis tikai strādāt.
Ja rocība un prasmes ļauj, dārza lepnums būs mākslīgais strautiņš. Turklāt tas jāiekomponē starp augiem tā, lai šķistu īsts. To var uzskatīt par vienu no aktuālākajām dārza dizaina definīcijām – lai izskatās kā dabā.
Protams, šādu strautu un savvaļas stādījumu dobes ierīkot un uzturēt ir visgrūtāk. Dārzniekam tas var būt nopietns izaicinājums. Lai taupītu elektrību, strautu var ieslēgt tad, kad pats vai ciemiņi pastaigājas dārzā. Ūdens patēriņš nav liels, jo sūknis to dzenā pa apli.
Visu cieņu ēnai
Izcilas ir liela auguma hostas, ko pat gliemeži nespēj iznīcināt. Garajā ceļā uz lapu tie vispirms iegrauž kātu, kas bieži nolūst, nevarēdams noturēt plātnes svaru. Pērkot hostas (sortiments ir ļoti plašs), droši var ticēt rakstītajai informācijai par augu, pat ja lapiņa nešķiet liela, jo maksimālos izmērus tas sasniegs tikai dobē. Kopšana pēc iestādīšanas gandrīz nekāda, nav pat jāravē.
Labi iederas ēnainās vietās, kur nekas cits neaug, taču zilganais tonis un dažādas krāsas labāk atklājas gaišākās vietās. Kad milzu hosta sakuplojusi (tas notiks drīz, tāpēc var nopirkt vienu dārgo stādu un pāris gadu pagaidīt), ceru var sadalīt un pavairot.
Vairākumam māju tuvumā aug ābeles vai citi augļu koki un nav vietas puķu dobēm. Mazpilsētu dārziņos šī problēma ir vēl aktuālāka. Lai saglabātu paēnu un dārza noskaņu, lielos kokus var nevis nozāģēt, bet paretināt un pacelt uz augšu vainagus.
Neviens koks nepavainojas, ja tam nozāģē zemākos zarus. No dziļas ēnas atkarotajā teritorijā var ierīkot jaukas ēnmīļu augu dobes.
Te ir vieta gan hostām, gan mūžzaļajiem rododendriem, gan papardēm un efejām. Augsni šajās dobēs ieteicams bērt ar kalniņu, lai vairāk barības vielu tiek pirmajam stāvam. Būs vajadzīga papildu laistīšana, jo daļa lietus notecēs no lapotnes kā lietussarga, daļu sausā laikā sev laupīs lielo koku saknes. Ja ēnas dobes papildina ar pavasara sīpolpuķēm, augļu koku ziedēšanas laikā skats ir brīnumains.
Rozes modē vienmēr
Rožu dobju malās lieliski izskatās pelēkās krustaines. Tās dīgst ilgi, tāpēc, ja dēstus vēlas audzēt pats, steigšus jāpērk sēklas un jāsēj. Krustaines būs skaistas, kamēr rozes vēl nezied vai kad rožu stumbrus rudens pusē (gan jau šogad atkal) kailus padarīs lapbire un brūnplankumainība. Turklāt krustaines rotās dārzu līdz sniegam. Daži ceri mēdz izdzīvot līdz pavasarim, taču nav vērts aiz žēluma paturēt, jo tās vislabāk izskatās pirmajā gadā.
Nevajag atteikties no sapņa par augststumbra rozēm dārzā tāpēc vien, ka tās katru otro vai pat katru gadu izsalst. Problēmas rada graciozā kāta liekšana, kad tas kļuvis resnāks, tāpēc augstu potētais šķirnes cekuls nosalst. Drošāk ir augststumbra rozes audzēt lielos podos, bagātīgi mēslot. Var arī katru pavasari stādīt dobē un rudenī izrakt. Podā augošo vai izrakto rozi pārziemina pagrabā vai kādā citā vēsā, tumšā vietā. Siltā un gaišā vietā puķe sāks dzīvot un velti tērēs spēkus izstīdzējušu dzinumu veidošanai.
Puķu pļavas ar mēru
Veikalos piedāvā dažādu puķu maisījumus ar brīnišķīgiem attēliem uz iepakojuma. Taču der iegaumēt, ka šis attēls tapis ziedēšanas maksimumā, kas parasti ir īss brīdis. Jo īpaši strauji puķes nozied karstā laikā, bet lietainā ziedēšanas prieks vispār paliek neizbaudīts.
Pirms sēšanas rūpīgi jāsagatavo augsne, tā jāatbrīvo no nezālēm, kas noteikti augs daudz straujāk nekā smalkie puķu bērni. Pēc noziedēšanas nekā skaista nav, bet var ļaut sēklām nogatavoties, izbirt zemē un iesēties, jo daudzas skaistulītes ir divgadīgas puķes. Var arī sēklas savākt un sēt no jauna. Īsā ziedēšanas laika dēļ puķu pļavu nav ieteicams veidot tuvu mājai, parādes pusē. Turklāt labāk, ja puķes sēj garās, šaurās dobēs, jo pēc nopļaušanas nebūs liels, tukšs laukums dārzā.
Ja ļoti kārojas puķu pļavu, var izpļaut taku blakus dārzam jau esošajā pļavā un priecāties par pašu floras jaukumiem. Darba daudz mazāk, turklāt pa taku var doties vākt zāļu tējas, pīt vainagus daudz ilgāku laiku, nekā piedāvā mākslīgās puķu pļavas. Turklāt nopļauta dabiska velēna nekad nebūs tik neglīta kā speciāli sēta puķu pļava. Ja šķiet, ka paša pļavā puķu trūkst, var iegādāties atsevišķu puķu sēklas (vai salasīt citā pļavā) un izkaisīt. Lai taka būtu skaisti zaļa un ar līganām malām, ieteicams to regulāri pļaut jau kopš vasaras sākuma tāpat kā pagalma mauriņu.
6 puķes, ko noteikti izmēģināt
Dārzu karaliene noteikti būs kāršroze. Tā ir divgadīgs augs, taču ir sērija, kas izaug vienā gadā. Tās ar steigu jāsēj kastītē.
Vajadzētu dārzā iestādīt tādu ziemcieti kā perovskija. Tai ir sudrabots, smalks lapojums, brīnumzili ziediņi. Vislabāk jūtas sausās, saulainās vietās, mostas pavēlu. Nedrīkst netīšām izravēt!
Lavateru košais tonis būs dārza nagla. Šīs vasaras puķes ir glītas apstādījumos, ilgi stāv svaigas vāzē. Vēlākai ziedēšanai var sēt arī tieši dobē, bet nav problēmu izaudzēt dēstus.
Dzeltenajam divgadniekam deviņvīru spēkam ir neparasti radinieki. Ir šķirnes, kas, agri sētas, uzzied sēšanas gadā.
Dažādie saulkrēsliņi ir diezgan izturīgi un izcili skaisti izskatās starp citām ziemcietēm. Tiem vajadzīgs balsts.
