Sāk pievilt atmiņa… Ko darīt? 0
“Esmu pamanījusi, ka pēc saspringtas darba dienas sāku aizmirst labi zināmas lietas, piemēram, interneta bankas paroli vai pat durvju koda ciparus. Vai tas nozīmē, ka man radušies atmiņas traucējumi? Ko darīt? Man ir 40 gadi.” Sandra Ogrē
Atbild neiroloģe Sandra Vestermane: “Viegli kognitīvi jeb atmiņas traucējumi, kad cilvēkam pašam liekas, ka viņš kļuvis aizmāršīgs, no slimības izpausmēm atšķiras ar to, ka tie ir subjektīvi un netraucē strādāt, mācīties un veikt citas ikdienas aktivitātes. Svarīgi novērtēt arī to, kādā vecuma radušies atmiņas traucējumi. Tas, ka gados jauns cilvēks ātrumā nevar atcerēties kādu burtu vai skaitļu kombināciju, vēl neliecina par atmiņas traucējumiem. Bieži vien tas saistīts ar stresu, pārslodzi, nespēju koncentrēt uzmanību.
Galvenais ieteikums – izvērtēt prioritātes un strukturēt savus ikdienas darbus. Nevajag kautrēties izmantot plānotāju, kurā pieraksta svarīgākos un mazāk svarīgus darbus, un secīgi tos izpildīt. Jauniešiem, kuri strādā un mācās, garīgā aktivitāte jākombinē ar fizisko, kas ne tikai uzlabo asinsriti un smadzeņu apgādi ar skābekli, bet rada arī pozitīvas emocijas, tā uzlabojot koncentrēšanos.
Ilgu laiku pavadot pie datora, rodas muskuļu sasprindzinājums, kas bieži rada galvassāpes, sāpes plecos un sprandā. Taču vēl pirms tam parādās sajūta, ka galva ir kā piebāzta, grūtāk atsaukt atmiņā vajadzīgo informāciju. Tad vajag piecelties un pavingrot, vismaz izstaipīties, mazliet pastaigāt. Vajag regulāri vingrot, sākumā fizioterapeita uzraudzībā, lai iemācītos atslābināt un izkustināt muskuļus. Ieteicams arī vairāk staigāt un ilgāku laiku pavadīt svaigā gaisā. Palīdz arī kakla un plecu masāža. Taču, ja problēmas ar atmiņu sāk traucēt darbā un sadzīvē, piemēram, regulāri pazūd mājas vai automašīnas atslēgas, un ja to sāk manīt arī apkārtējie, laiks vērsties pie speciālista, jo atmiņas pavājināšanās var būt arī kādas slimības, piemēram, depresijas izpausme.
Mūža otrajā pusē atmiņas traucējumi var būt saistīti ar novecošanu. Zināms, ka ar gadiem kļūst vieglāk atcerēties pagātnes notikumus, bet grūtāk apgūt ko jaunu, jo atklāts, ka mācību procesa ietekmē smadzeņu šūnas spēj attīstīties un mainīties visas dzīves garumā. Tas nozīmē, ka labākā atmiņas traucējumu profilakse vecumā ir smadzeņu treniņš, jaunu zināšanu un prasmju apguve kaut vai hobiju līmenī.
Atmiņas traucējumu iemesls var būt arī deģeneratīvas saslimšanas, piemēram, Alcheimera slimība, kā arī insulta vai hronisku slimību, piemēram, hipertensijas, cukura diabēta sekas. Lai pārliecinātos, vai atmiņas traucējumi nav saistīti ar šo slimību izraisītām pārmaiņām galvas smadzeņu audos, jāveic izmeklējumi.”
