Līdzsvars caur adatas aci 0
Kā vērienīgais kultūras objekts gatavojas izdzīvot? Liepājas koncertzāles “Lielais Dzintars” valdes locekle Baiba Bože norāda – Liepājas pašvaldība vairāk ieguldīja koncertzāles celtniecībā, bet uzturēšanas izmaksu pozīcijā kopējais procentuālais sadalījums varētu būt šāds – līdz 40 procentiem no zāles uzturēšanas izmaksām segtu valsts ar tai piederošā LSO un E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas telpu īri un tostarp arī ar piešķīrumu profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai (2016. gadā reģionālo koncertzāļu finansēšana notiks ar VKKF mērķprogrammas starpniecību.). Vēl 42 procenti, pēc provizoriskiem aprēķiniem, būtu Liepājas pašvaldības daļa un atlikušos 18 procentus SIA “Lielais Dzintars” jeb Liepājas koncertzāle nopelnītu pati biļešu tirdzniecībā un telpu iznomāšanā. Ulda Lipska vērtējumā – lieliski atrasts līdzsvars starp orķestra, pašvaldības, reģionālām un valsts kultūrpolitiskām interesēm: “Šis ir optimāls saimniekošanas modelis, lai izlīstu caur adatas aci, lai ēka tiktu uzturēta, un mēs tajā varētu strādāt un muzicēt.” Taču Liepājā, kur jau šobrīd tradicionāli vērojams visplašākais augstas raudzes kultūras piedāvājums visdaudzveidīgākajā spektrā, ir ļoti būtiski, lai īstenotos arī Baibas Božes uzstādījums par pašu ieņēmumu daļas palielināšanu, kur svarīga nozīme jau esošo lojālo kultūras patērētāju auditoriju piesaistei un jaunu radīšanai, vēršot skatu vispirms jau tuvējās robežvalsts Lietuvas virzienā.
Pozitīvi, ka “Lielajā Dzintarā” likta lietā rietumvalstīs par labu atzītā pieeja, ka profesionāla mācību iestāde atrodas zem viena jumta ar tās audzēkņu “sniegotā kalna virsotni” – profesionālu orķestri, nākamo darba vietu, uz kuru tiekties. Uz koncertzāli paplašinoties pārcēlusies tā mūzikas vidusskolas daļa, kurā apgūst orķestra instrumentus. Te būs mājvieta stīgu nodaļai, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu audzēkņiem.
“Lielajam Dzintaram” ir vēl viens īres valis – kafejnīca “Tinto”. Tā pieder firmai, kurai Rīgā ir vīna veikals ar tādu pašu nosaukumu.
Baiba Bože uzsver, ka lielās zāles transformācijas iespējas un apskaņošanas sistēmas ļaus uzaicināt arī dažādu citu žanru producentus: “Tā laužam stereotipu, ka šeit notiks tikai simfoniskās mūzikas koncerti, ar tiem vien mūsu skaisto lielo zāli nevarētu piepildīt.” Pavisam drīz te uzstāsies operzvaigzne Marina Rebeka, notiks grupas “Remix” koncerts, diriģents Jēkabs Ozoliņš svinēs savu jubileju, viesosies Raimonds Pauls, Latvijas Radio bigbends, pianisti Osokini, kontrabasists Gunārs Upatnieks, būs baleta zvaigžņu galā koncerts un Jaungads Brodvejā, Vestendā un Liepājā…
Vaicāts, vai abas pārējās akustiskās koncertzāles Latvijā – “Gors” Rēzeknē un zāle Cēsīs – nebūs konkurenti, Uldis Lipskis atteic: gluži otrādi, drīzāk sadarbības partneri – ja viesmāksliniekus, citu valstu orķestrus un diriģentus piesaista vairākām vietām un viņi izbrauc tūri pa vairākām zālēm Latvijā, katra koncerta izmaksas ļoti samazinās.
