Saeima kavējas lemt par okupācijas noliegšanas kriminālatbildību 29
Pēc Ārlietu ministrijas iebildumiem Saeima vakar nolēma neskatīt Krimināllikuma grozījumus, kas paredz noteikt kriminālatbildību par okupācijas fakta noliegšanu. Taču pilnībā no šīs ieceres deputāti vēl nav atteikušies.
Jau rakstīju, ka pagājušonedēļ Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas paredzēja sodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu vai apšaubīšanu. Kā jau bija gaidāms, neapmierinātību ar šādu likumprojektu pauda Krievijas Ārlietu ministrija un vairāki Krievijas Valsts domes deputāti. Drīz vien viņiem pievienojās arī Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) un Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs.
Abas minētās iestādes vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai brīdināja, ka šāds pants varētu būt pretrunā Satversmei, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrai. “Vārda brīvība ietver tiesības paust ne tikai tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir tīkami, bet arī tādus, kas aizskar, šokē, satrauc,” atsaucoties uz ECT lietu “Axel Springer AG pret Vāciju”, atgādināts ĀM vēstulē.
Saskaņā ar līdzšinējo ECT praksi vārda brīvība neaizsargā tikai tādus izteikumus, kas satur aicinājumus uz vardarbību, holokausta noliegšanu, rasu vai etniskā naida kurināšanu. Ministrija arī atkārto no “Saskaņas centra” deputātiem dzirdētos pretargumentus, ka vairāki likumprojekta jēdzieni esot neskaidri – piemēram, kurš un kā spēs izvērtēt, vai attaisnošana bijusi “ļaunprātīga”, bet “apšaubīšana” – aizvainojoša. Arī savos publiskajos izteikumos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs asi vērsās pret okupācijas noliegšanas kriminalizēšanu, pielīdzinot šādu praksi pašu okupācijas režīmu īstenotajiem vārda brīvības ierobežojumiem. “Mums vairāk nekā 50 gadus vārda brīvība bija liegta – Latvijas neatkarību noliedza, karogu aizliedza, cilvēkus sēdināja cietumā. No tāda viedokļa raugoties, diskusija par okupāciju nav jārisina ar kriminālatbildības noteikšanu,” ziņu aģentūrai LETA paudis ministrs.
Ņemot vērā ministrijas iebildumus un piekrītot uzskatam, ka par tik būtiskiem grozījumiem nepieciešamas plašākas debates, deputātu vairākums vakar nobalsoja par Krimināllikuma grozījumu izņemšanu no dienaskārtības. “Es ceru, ka kļūdos, bet man tas vairāk izskatās pēc politiskas nevēlēšanās pieņemt šādus grozījumus,” ĀM iebildumus pēc Saeimas sēdes vērtēja viens no likumprojekta autoriem Gaidis Bērziņš (NA). Viņš arī nepiekrīt apgalvojumam, ka debates ir bijušas nepietiekamas, jo jau 2010. gadā nacionāļi Saeimā snieguši idejiski ļoti līdzīgu likumprojektu.
Arī Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (“Vienotība”) joprojām uzskata, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, bet piekrīt, ka par šo jautājumu vajadzīga plašāka diskusija. “Varbūt arī nebija pareizi tik svarīgus grozījumus likt uz trešo lasījumu. Ja pēc šī panta ierosināta lieta nonāks līdz ECT, tad tiesa, pieņemot lēmumu, ņems vērā arī likumdevēja debates,” paskaidroja Judins.
Nākamnedēļ Krimināltiesību politikas apakškomisija kopā ar ekspertiem turpinās diskusiju par okupācijas noliegšanas kriminalizēšanu.
