Latvijā sāk ieplūst lētāka degviela. Vai sagaidīsim cenu zem eiro? 3
Nedēļas sākumā starptautiskās ziņu aģentūras ziņoja, ka pasaulē strauji sarukušas naftas cenas, jo pagājušajā nedēļa Saūda Arābija sāka “cenu karu”, atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.
Krievija iešauj sev kājā
Vēl pagājušās nedēļas sākumā WTI naftas cena bija 48 dolāri barelā, bet “Brent” jēlnaftas cena – 53 dolāri barelā. Pirmdien WTI un “Brent” jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet “Brent” cenai – līdz 36 dolāriem par barelu.
Nepieciešamību samazināt ieguves apjomu, lai nepieļautu cenu kritumu, OPEC pamatoja ar prognozēm, ka jaunā koronavīrusa izplatības radīto seku ekonomikai dēļ gaidāms būtisks naftas pieprasījuma samazinājums. Savukārt Krievija OPEC priekšlikumam nepiekrita, cerot gūt lielākus ieņēmumus, eksportējot vairāk naftas par nedaudz zemākām cenām.
Koronavīruss un degvielas cenas
Pēc britu raidsabiedrības BBC apkopotajiem datiem, jēlnaftas cena sasniegusi zemāko punktu gada laikā, kopš janvāra sākuma samazinoties par 20%.
To izraisījis Ķīnā notiekošais koronavīrusa uzliesmojums, kas licis valdībai noteikt dažādus ierobežojušus pasākumus. Piemēram, ĶTR valdība pagarināja Jaungada svinības, stājās spēkā ceļošanas un tirdzniecības ierobežojumi, vairāki uzņēmumi, biroji un veikali joprojām piespiedu kārtā darbiniekiem ir slēgti.
Savukārt tas nozīmēja, ka lielākajam jēlnaftas importētājam pasaulē, kas parasti patērē 14 miljonus barelu dienā, šobrīd vajag mazāk naftas, lai nodrošinātu enerģiju ražotnēm, transportlīdzekļiem un cita veida tehnikai. Naftas patēriņš Ķīnā ir krities par 20%. Šis apjoms ir līdzvērtīgs tam, ko ik dienas izmanto Itālija un Lielbritānija, kopā ņemtas.
Pēc ekspertu aprēķiniem tieši Ķīnas industriālā renesanse pēdējos 20 gados nodrošināja pasaules naftas patēriņa pieaugumu vairāk nekā 40% apmērā ik gadu, kas vērtējams kā ekonomisks brīnums.
Kas Latvijā?
Šā gada 1. janvārī, stājoties spēkā jaunajām akcīzes nodokļa likmēm, benzīna cena jau pirmajā gada dienā palēcās par aptuveni četriem centiem litrā, dīzeļdegviela – par pieciem centiem. Nākamajās nedēļās cena turpināja kāpt par centa desmitdaļu ik pārdienas.
Līdz janvāra otrās dekādes beigās, pienākot arvien satraucošākām ziņām no Ķīnas un citām pasaules valstīm par koronavīrusa izplatību un tā sekām, parādījās tendence, ka degvielas cenas mazumtirdzniecībā Latvijā sāka slīdēt lejup.
“Ka cenas samazināsies arī Latvijā, mums pamats cerēt ir noteikti! Jēlnaftas cenu samazinājums bija vērojams jau no šā gada janvāra pēdējās nedēļas.
Samazinājums turpinās un nu ir pienācis brīdis, kad arī mūsu DUS tīklos cenu samazinājumu varēja vērot jau pirmdien,” vakar “LA” pastāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.
“Mums gan jāsaprot viens – šī naftas krituma perioda cena ir nākotnes darījumi. Šodien vai vakar no rīta pirktais uzreiz nenonāk pie mums. Situācija mainās visu laiku.
Pirmdien, piemēram, cena biržās atkal nedaudz pieauga – par 3%. Jo bija jau sagaidāms, ka Krievija darīs visu iespējamo, lai apturētu tālāko cenu lejupslīdi. Tomēr nezinu, vai kāds būtu gatavs prognozēt, ka cena pie mums mazumtirdzniecībā varētu “nokrist” līdz viena eiro līmenim.
Cenas degvielai kādu laiku turpinās kristies. Tiktāl tā būtu labā ziņa. Taču sliktā ir tāda, ka līdz ar to sabremzējas arī visa pasaules ekonomika. Ekonomikas izaicinājumu pietiek arī Latvijā.
Piemēram, koku nozarē siltās ziemas un nebraucamo ceļu dēļ plānotie apjomi nav sasniegti, bet eksportā šī nozare dod apmēram 1,5 miljardu eiro apgrozījumu.
Degvielas cenu kritums varētu mazliet kompensēt šos un citus zaudējumus, taču kopumā uz ekonomikas ieguvumiem cerēt nav pamata. Jārēķinās, ka arī PVN ieņēmumi no degvielas tirdzniecības būs mazāki, jo akcīzes nodoklis jau paliek nemainīgs.”
Vakar, 10. martā, vidējā 95. markas benzīna cena Latvijas vadošajos degvielas uzpildes tīklos (“Circle K”, “Neste”, “Latvijas Nafta”) ir 1,22 eiro par litru, kas ir par diviem centiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. Dīzeļdegvielas litra cena mēneša laikā kļuvusi par pieciem centiem zemāka. Savukārt auto gāze maksā 0,55 eiro un, salīdzinot ar cenu mēnesi iepriekš, gāze kļuvusi par četriem centiem zemāka.
Salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm, Latvijā A95 benzīns ir par 12 centiem lētāks nekā Igaunijā un par astoņiem centiem dārgāks nekā Lietuvā. Dīzeļdegvielas cena Latvijā par 20 centiem zemāka nekā Igaunijā un par 10 centiem augstāka nekā Lietuvā.
Atjaunots īsāks piegāžu ceļš no Mažeiķiem
LDTA vadītājs apstiprināja, ka februārī atjaunotais dzelzceļa sliežu posms no Mažeiķiem caur Reņģi viennozīmīgi ir pozitīva ziņa Latvijas autobraucējiem: “Ekonomija loģistikā varētu būt 5–10 miljoni eiro gadā, jo nebūs no Mažeiķiem jābrauc pa garāko ceļu caur Meitenes dzelzceļa mezglu.
Ne jau velti kādam bija interese šo posmu aizvērt, un šo labumu desmit gadus mēs nedabūjām. Kopumā Latvijas apgāde no Mažeiķiem notiek pa dzelzceļu. Ar automašīnām ved pavisam nelielu daļu. Naftas bāzes ir Olainē, Rīgā, Saldū, Daugavpilī, Rēzeknē un citur. Dzelzceļš šai vajadzībai ir vislabākais un organizētākais transports. Par to nav šaubu.”
Autobraucēji, kuri brauc uz Lietuvu vai cauri Lietuvai, pamana citādākas degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās, nekā tās ir Latvijā. Cilvēki salīdzina šīs cenas un secina, ka Lietuvā degvielas cenas ir ievērojami zemākas, un cenu starpība ir ievērojami lielāka par nodokļu starpību.
“Lielākoties tiek salīdzināta degvielas zemākā cena Lietuvā ar degvielas augstāko cenu Latvijā, neņemot vērā dažādas tirgotāju akcijas DUS un klientu lojalitāšu jeb atlaižu programmas. Piemēram, Latvijā lojalitāšu programmu ietvaros var iegūt atlaidi līdz pat sešiem centiem litrā,” Latvijas situāciju skaidro LDTA izpilddirektore Ieva Ligere.
“Šādas degvielas cenu atšķirības ir izskaidrojamas gan ar atšķirīgajām nodokļu likmēm, gan ar degvielas tirgotāju aso konkurenci ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā. Degvielas cenas var atšķirties arī stacijas atrašanās vietas, kā arī cenu un mārketinga kampaņu dēļ.”
Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā ir skaidrojamas ar nodokļu atšķirībām, konkurenci un tirgotāju periodiskām īpaši zemām akcijas cenām.
Vidēji Lietuvā degvielas cenas ir par trīs četriem eirocentiem zemākas nekā Latvijā, savukārt Igaunijā tās ir vidēji par 10 eirocentiem augstākas nekā Latvijā. Ne Lietuvā, ne Igaunijā degvielas cenā nav ierēķināts ceļa nodoklis vai auto ekspluatācijas nodoklis.
Ieva Ligere uzsver, ka tas ir mīts, ka Lietuvā degvielas cenā būtu iekļauts transporta ekspluatācijas vai ceļa nodoklis. Lietuvā pasažieru automobiļiem un vieglajam komerctransportam ekspluatācijas nodokļa vispār nav. Tas neesot nekādā formā un saturā, ne atsevišķi, nedz arī kā papildu nodoklis pie degvielas, nedz arī vēl kādā citā veidā.
To pašu apliecināja arī LDTA vadītājs Ojārs Karčevskis: “Mūsu problēma ir tāda, ka Lietuvā nodokļi ir mazāki, viņiem ir mazākas valsts rezervju izmaksas un galu galā – viņiem ir sava naftas pārstrādes rūpnīca. Viņiem ir cita situācija, salīdzinot ar mums, un igauņiem – vēl citādāka. Tādēļ arī arī cenu atšķirības.
Igaunijā degviela ir dārgāka pat par 10–15 centiem. Kādēļ? Viņi ir vēl tālāk no Mažeiķiem, arī nodokļi tur ir vēl lielāki nekā mums. Un viss! Lai gan arī “Neste” ved ar kuģiem uz Tallinas vai Rīgas ostu.”
Degvielas cenas trīs galvenās komponentes
1) degvielas iepirkuma cena – ap 36% (to veido naftas un degvielas cenas, valūtas kursa svārstības, ģeopolitiskā situācija, klimatiskā situācija, kvalitātes prasības, kā arī pieprasījums);
2) valsts nodevas un nodokļi – ap 55% (tos veido akcīzes nodoklis, valsts rezervju nodeva un pievienotās vērtības nodoklis);
3) mazumtirgotāja izmaksas – ap 9% (tās veido dažādu piedevu pievienošana, uzņēmuma uzturēšanas un attīstības izmaksas, t. sk. DUS uzturēšanas un personāla izmaksas).
Avots: LDTA
