Krievija sāk ekonomisko karu 13
Pēc tam, kad Eiropas Savienība vērsās ar ekonomiskām sankcijām pret Krieviju, sekojusi šīs valsts pretreakcija, ko Eiropas politiķi vērtē kā nepārprotami politiski motivētu. Proti, vakar Krievija paziņoja par aizliegumu ievest vairāku valstu pārtikas produktus. Pilnīgs aizliegums noteikts liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES dalībvalstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Aizliegums noteikts uz vienu gadu. Sankciju sarakstā nav zivju pārstrādes, tas nozīmē, ka uz šprotu ražotājiem aizliegums neattiecas.
Kaimiņvalsts rīcība tieši skar arī Latvijas uzņēmējus. Tāpēc nākamnedēļ tiks sasaukta valdības ārkārtas sēde. Tajā tiks ierosināts, lai sankciju visvairāk skartajiem Latvijas uzņēmumiem tiek piešķirtas nodokļu brīvdienas uz 12 mēnešiem. Tā pēc Tautsaimniecības padomes vadības komitejas ārkārtas paplašinātās sēdes vakar sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Ministru prezidente Laimdota Straujuma pārtraukusi atvaļinājumu un sasaukusi atbildīgo ministru un nozaru pārstāvju sanāksmi, kas notiks šodien. Atvaļinājumu pārtrauca arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Kaut gan valstij varētu būt lieli zaudējumi, politiķi aicina nesākt “vaimanāt”, jo šajā gadījumā drošība ir pirmajā vietā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš aģentūrai LETA uzsvēris, ka drošības jautājumi pašlaik prevalē pār ekonomiskajiem jautājumiem. “ES vienojās par ekonomiskajām sankcijām, un tagad mums arī jābūt vienotiem, runājot par atbildes reakcijas amortizācijas un mīkstināšanas efektu,” sacīja deputāts. Arī parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica teica, ka šī cīņa ir arī par Latvijas drošību un neatkarību, un no šāda viedokļa šī situācija būtu jāvērtē. Viņa pauda viedokli, ka mums pašiem būtu tagad vairāk jāizvēlas vietējie produkti.
Kādi ir iespējamie zaudējumi no ekonomiskās sadarbības pārtraukšanas ar plaša sortimenta Latvijas pārtikas produktiem? Pērn Latvija uz Krieviju eksportēja pārtikas produktus 658 miljonu eiro vērtībā.
No Latvijas kopējā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta eksports uz Krieviju vērtības izteiksmē pērn veidoja 21%, pieaugot līdz 25,5% šā gada pirmajos četros mēnešos. Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas, četri vissvarīgākie Latvijas eksporta produkti uz Krieviju gadu griezumā ir nemainīgi un to īpatsvars eksporta struktūrā pērn bija: bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni – 71%; dekoratīvi augi, griezti ziedi – 6,7%; gaļas un zivju izstrādājumi – 6,1%; piena produkti, olas, medus – 3,6%.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes (LPUF) priekšsēdētāja Ināra Šure atzina: “No sankcijām galvenokārt cietīs tieši Latvijas gaļas pārstrādātāji, piena produktu ražotāji un zivrūpnieki, kas lielu daļu savas produkcijas eksportē uz Krieviju un citām NVS valstīm. Tas nozīmē, ka neveiksmīga pārorientēšanās uz citu valstu tirgiem sliktākajā gadījumā varētu nozīmēt bezdarba pieaugumu.”
“DnB” bankas eksperts Pēteris Strautiņš lēš, ka Krievijas noteiktās sankcijas skar aptuveni 0,7% no Latvijas kopējā preču gada eksporta. Viņaprāt, Krievijas embargo ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi nebūs dramatiska un Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozes nebūs būtiski jāmaina, ja nesekos vēl kāda sankciju kārta. P. Strautiņš vērš uzmanību – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvija eksportēja uz Krieviju sankciju sarakstā iekļautās preces 33,7 miljonu eiro vērtībā. Uz vairākām kategorijām sankcijas attiecas daļēji, tādējādi kopumā var lēst, ka piecos mēnešos šogad uz Krieviju eksportētas sankcijām pakļautās preces aptuveni 30 miljonu eiro vērtībā. Rēķinot uz pilnu gadu, skartais eksports būtu ap 70 miljoniem eiro jeb aptuveni 0,7% no Latvijas kopējā eksporta. Visvairāk sankciju skartās preces ir siers, biezpiens, sviests un citi piena tauku produkti.
P. Strautiņš domā, ka ar sviestu nebūs lielas problēmas, jo tā ir globāla standartprece, kuru var pārdot arī citās valstīs. Ar sieru varētu būt lielāki sarežģījumi, jo Latvijā ir vairāki siera ražotāji, kuri ir ilgstoši strādājuši ar Krievijas tirgu, attīstījuši tur savus zīmolus, pat speciāli pielāgotas siera šķirnes. To vidū ir “Smiltenes piens”, “Jaunpils pienotava”. “Ja redzat veikalos šo uzņēmumu produktus, iegādājieties tos un tā sniedziet viņiem atbalstu,” aicina ekonomikas eksperts.
AS “Smiltenes piens” vadītāja Gita Mūrniece vakar atzina – jau šā gada aprīlī uzņēmumā saprasts, ka būs jāmeklē jauni tirgi, jādiversificē riski. “Dažkārt vērtības, tostarp miers, ir svarīgāks nekā nauda. Sankcijas ir politisks lēmums. Daļu zaudējumu mēs uzņemsimies paši, daļa būs jāsedz sadarbības partneriem, tostarp piena ražotājiem,” tā G. Mūrniece. AS “Smiltenes piens” pavisam eksportē aptuveni 30% produktu, tostarp divas trešdaļas uz Krieviju. G. Mūrniece atklāj – notiek sarunas par eksportu uz Izraēlu, Īriju un Kanādu, tomēr jaunu tirgu iekarošana prasa vismaz vienu gadu. “Katrā ļaunumā ir arī labums. Visticamāk, no sankcijām varētu iegūt pircējs, tāpēc ka kritīsies piena produktu cena,” piebilst uzņēmēja.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs vērš uzmanību, ka pērn parakstīts līgums par vienotu ekonomisko zonu (VEZ), kurā ietilpst Krievija. Tā kā Krievijas noteiktie ierobežojumi nav saistoši pārējām VEZ valstīm, tad ir iespēja produktus Krievijā ievest caur tām – Baltkrieviju, Kazahstānu vai citu vienotās ekonomiskās zonas dalībvalsti, piemēram, Armēniju. Tas gan nozīmē – vajadzēs meklēt jaunus ceļus un rēķināties ar dārgākām nekā agrāk starpnieku izmaksām. H. Danusevičs arī uzskata – ekonomisko sankciju ietekmi uz Latviju var mazināt tas, ka dažu Latvijas uzņēmumu īpašnieki ir no Krievijas vai to kapitāla daļas pieder Krievijas pilsoņiem.
Ekonomikas ministrs V. Dombrovskis minēja, ka plānots sākt informatīvo kampaņu, lai atbalstītu tās Latvijā ražotās pārtikas preces, kuras uz gadu aizliegts ievest Krievijā. Tiks veiktas sarunas ar mazumtirgotājiem par iespēju šīs preces īpaši marķēt vai arī atrast tām īpašu vietu veikalos, lai pircēji uzreiz varētu saprast, ka, pērkot tieši šīs preces, tiek sniegts atbalsts Latvijas ražotājiem.
