Maiznieki norūpējušies par rudzu maizes patēriņa tradīciju izzušanu lauku novados 22
“Maiznieki jau kopš aizvadītā gada redz tendenci, ka cilvēki atkal pērk ne tikai tradicionālo rupjmaizi, baltmaizi un saldskābmaizi, bet arī augstākas kvalitātes un pievienotās vērtības produktus. Kāpj arī konditorejas produktu patēriņš,” “Latvijas Avīzei” norādīja ceptuves “Lāči” saimnieks Normunds Skauģis.
Savukārt Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka aizvadītajā nedēļā maizes ražotāju konferencē “Vesels ēdis” uzsvēra – Latvijā patērētāju uzvedībā un uztverē salīdzinājumā ar pasaules lielākajām valstīm ir daudz kopīgā un atšķirīgā. Proti, cilvēkiem aizvien svarīgāks kļūst stāsts par maizes tapšanu, par to, kāpēc svarīgi to lietot uzturā. Latvijā, tāpat kā citviet, parādās atsevišķi produkti ar īpašu ieguvumu veselībai. Pirkumā izvēlē lielāka loma degunam. “Pircēji nereti lielveikalā, kur darbojas maizes ceptuve, pirkumu izvēlas maizes smaržas dēļ,” novērojusi biedrības izpilddirektore.
G. Duka atzīst – Latvijā cilvēki mazāk nekā agrāk ēd rudzu rupjmaizi, kas tradicionāli bijis ierasts produkts. Maiznieki, reaģējot uz šo tendenci, rudzu maizi padara vieglāku, pievienojot tai, piemēram, kviešu miltus. Tradīcija brokastīs smērēt uz maizes rikas sviestu un likt siera vai desas šķēli aizvien vairāk tiek aizvietota ar jogurtu, augli un graudaugu pārslām. G. Duka nenoliedz arī šo produktu labās īpašības un atsaucas uz pētnieku un ārstu teikto, ka uzturam ir jābūt daudzveidīgam. “Latvijā visierastākais produkts ar augstu šķiedrvielu daudzumu ir nu jau daudzās ģimenēs aizmirstā rupjmaize. Šādu secinājumu izdarīt liek kopā ar biedrību “Siera klubs” rīkotās tikšanās lauku un pilsētu skolās, kur aptaujās ļoti maz skolēnu atzīst, ka ēd rupjmaizi,” tā G. Duka.
Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs vērsa uzmanību, ka ziemāju izsalšana Latvijā ļoti būtiski miltu cenu neietekmēs. Iemesls – mazais Latvijas tirgus ir lielā pasaules tirgus sastāvdaļa un ietekmēt to nevar. A/s “Latvijas maiznieks” valdes loceklis Artūrs Ilziņš stabilās maizes cenas saista ar cilvēku aizvien zemo pirktspēju. “Šā gada aprīlī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, maizes cenas krita pat par 3,3%. Šāda situācija saistīta ar lielo cenu akciju īpatsvaru lielveikalos. Esam spējuši saglabāt zemas cenas, neraugoties uz samērā augstajām resursu izmaksām,” tā A. Ilziņš.
Uzziņa
Maizes patēriņš Latvijā
viens Latvijas cilvēks gadā apēd vidēji 5,5 kg baltmaizi, 2,4 kg saldskābmaizi, 14,3 kg rupjmaizi un 3 kg graudu vai kliju maizi,
pavisam ik dienu uzņemam 278 g dažādus maizes un graudaugu grupas produktus, kas veido vien 8% no kopējā uztura. Salīdzinājumam – Somijā šis patēriņš ir 153 g, bet Čehijā 277 g,
maize veido 47% no uzņemtajiem graudaugu produktiem.
Avots: “Bior” pētījums
