Šogad jau deviņpa­dsmito rudeni pie lasītājiem nonācis literāri māk­slinieciskais almanahs “Rēzekne 2016”. Pateicoties Rēzeknes Goda pilsones, dzejnieces Olgas Orsas (īstajā vārdā Olga Afanasjeva) idejai un iniciatīvai, almanahs un tā prezentācijas svētki, pulcējot gan dzejas autorus, gan lasītājus, kļuvuši par skaistu Rēzeknes tradīciju.

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Lasīt citas ziņas

Šogad almanahā savus darbus publicējis 81 autors – gan jaunie literāti, kas tajā publicējušies pirmoreiz, gan autori, kuri to darījuši vairākas reizes vai pat visus 19 gadus pēc kārtas, piemēram, Leontīne Apšeniece, Olga Orsa, Aleksandrs Jakimovs. Grāmatā darbi izlasāmi latviski un latgaliski, tomēr lielākoties (vairāk nekā puse dzejoļu) – krievu valodā, ir dzejoļu tulkojumi arī citās valodās (piemēram, L. Apšenieces dzejolis “Augstajā kalnā” iztulkots arī krievu, ukraiņu un bulgāru valodā). Almanahā publicēto darbu autoru dzīvesvietas areāls ir ne tikai Latgale, turklāt publicēti arī darbi, ko radījuši vies­autori no citām valstīm. Šajā rakstā uzsvaru lieku uz dzejoļiem latviešu un latgaliešu valodā.

Krājumā kā pirmie ar savu daiļradi iepazīstina Rikavas jauno literātu kopas dalībnieki Diāna Dimzule, Dace Vilcāne un Vasīlijs Krasnovs, kuri vēl tikai iepazīst dzejas pasauli. Publicēšanās almanahā ir debija arī Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas skolniecei Ievai Puzirevskai, kura pārsteidz ar savu spēju uz pasauli paskatīties pieauguša cilvēka acīm, sakot, ka “cilvēkiem ir jāiemācās divas lietas –/ Zaudēt un godu savā sirdī nest” (8. lpp.).

VIDEO. Slēpošanas kūrorta viesi neapdomīgi filmē un pienāk bīstami tuvu lielam lācim

Brīvdienu pusdienās – sildošs un sulīgs sacepums! Knifi, lai tas izdotos vienmēr

Šīs slepkavības veiktas ar Putina atļauju! ASV izlūkdienests daļēji atslepeno ziņojumu par Krievijas diktatora oponentu slepkavībām ārvalstīs

Katram autoram piemīt īpašs dzejas rokraksts. Maruta Avramčenko pieskaras pagātnes šķautnei, akcentējot laika ritējumu, kas atsauc atmiņā “Reiz bija” nostalģisko skanējumu (“Lauku sēta”, “Bērnības celiņš”, “Pie Viļānu muižas”), Pēteris Džigurs piedāvā veltījumdzejoļus sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, Pētera Meikstuma dzeju caurstrāvo Dieva klātbūtne (“Lai Tu, Glābējs Kristu, esi mūžos slavēts,/ Tu vienmēr zināji un zini, ko pasacīt man.” (107. lpp.), Annas Mortukānes dzejā iezaigojas mīlestības stīga (“Par vienu tavu glāstu/ Pusmūža sava dotu” (114. lpp.). Atmiņā paliekoša ir Betijas Bergas (īstajā vārdā Inga Strūberga) dzeja, kas pārsteidz ar spirgtumu tieši dzejas valodas ziņā, bagātīgi izmantojot tēlainās izteiksmes līdzekļus, autore māk savērpt vārdus spilgtās virtenēs (“Aristokrātiski auksts rīts/ stīvi baltu apvāršņa apkakli/ iesvilina debesu ādā” (31. lpp.). Krājumā izlasāmi arī atsevišķi prozas darbi – Ilzes Keišas miniatūras un Ievas Trimalnieces filozofiskā dzejproza. Publicēts arī kinorežisora Jāņa Streiča romāna “Lāga dvēseļu straumē” fragments, ko kopā ar visu darbu iztulkojis rakstnieks un tulkotājs Roalds Dobrovenskis.

Almanahā ievietotos dzejoļus lielākoties vieno dzimtenes motīvs – Latvijas un Latgales elpa – gan uzreiz pamanāma, gan viegli nojaušama (Veneranda Rimša: “Tu stuovi pi rudzu lauka,/ Un tev palīk breineigi labi ap sirdi,/ Jo zyni,/ Ka te tova eistuo vīta.” (122. lpp.); Margarita Krole: “Es pieglaužu vaigu zilajai māla krūzei,/ Lai sajustu Latgales elpu” (89. lpp.); Līvija Liepdruviete (īstajā vārdā Līvija Smirnova): “Sildies, mana Tēvuzeme,/ Manas mīlas apspīdēta./ Te mana zeme, te mana sēta,/ Te man ziedos kamene dūc.” (105. lpp.)). Almanahā jūtamā Latgales elpa nāk ne tikai no dzejas rindām, bet arī no grāmatas vāka, kuru rotā piemineklis “Vienoti Latvijai” jeb “Latgales Māra”.