“Sajūta, kā mežā, kur visapkārt sprāgst un šauj…” Izlaušanās spēlē Vecrīgā var iepazīt Latvijas vēsturi 0
Par Latvijai svarīgiem vēsturiskiem notikumiem stāstīt ar izlaušanās spēles palīdzību? Kāpēc gan ne, nolēma muzejā “Latvieši pasaulē” un izveidoja izlaušanās spēli “Bēgļu gaitās”.
Muzeja pārstāve Danute Grīnfelde stāsta, ka ideja veidot šādu izlaušanās spēli radusies tāpēc, ka bērniem un jauniešiem šādas spēles (jauniešiem pazīstamas arī ar nosaukumiem “kvesti” un “Escape Room”) ļoti patīk. “Turklāt šie vēsturiskie notikumi ir ļoti atbilstoši tieši izlaušanās spēles veidošanai. Tā tolaik bija burtiskā nozīmē izlaušanās spēle, jo vajadzēja apiet varu un tikt pāri jūrai. Taču daudzi ticēja, ka dodas prom tikai uz laiku un varēs atgriezties brīvā Latvijā.”
“Bēgļu gaitās” no citām izlaušanās spēlēm atšķiras ar to, kas tās mērķis ir izglītojošs, nevis izklaidējošs. Izlaušanās spēli izmantojam kā muzejpedagoģijas metodi, lai apmeklētājam ne tikai sniegtu informāciju ar krājuma priekšmetu un dzīvesstāstu palīdzību, bet arī ļautu izjust un gūt savu pieredzi. Līdz ar to izlaušanās spēles nosacījumi ir pakārtoti vēsturiskajai situācijai. Mūsu mērķis ir apvienot tradicionālas un mūsdienīgas muzeja izglītības metodes, rosinot apmeklētāju iztēli un aicinot līdzdarboties, kā arī piedāvājot vēsturisko informāciju uztvert aktīvi, pašiem iejūtoties bēgļu situācijā,” teic D. Grīnfelde.
Rodas sajūta, ka esi karā
Muzeja komandas mērķis ir padarīt muzeja krājumu un šo nozīmīgo vēstures posmu pēc iespējas pieejamu un saprotamu interesentiem, it īpaši jauniešiem un skolēniem, kurus no kara un bēgļu gaitām šķir trīs vai pat četras paaudzes. “Bēgļu gaitās” būtiska mērķauditorija ir skolēni, tāpēc spēle iekļauta arī “Latvijas skolas somas” piedāvājumā, kura ietvaros bērni par valsts līdzekļiem var iepazīt Latviju.
Izstādes un izlaušanās spēles iekārtošanu atbalstījusi Kultūras ministrija, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds un biedrība “Free Riga”. Izstādes un spēles uzturēšanai finansējums nav atrasts, tāpēc dalība spēlē ir par maksu. Tā maksā 35 eiro. Komandā var būt līdz septiņiem cilvēkiem.
Izlaušanās spēle notiek Vecrīgā, senā namā. Uz sienas tiek projicētas fotogrāfijas no 1944. gada, kad daudzi latvieši devās bēgļu gaitās. Telpas, kas tiek izmantotas izlaušanās spēlē, ir interesanti un atbilstoši iekārtotas.
Vispirms jāmeklē informācija pagājušā gadsimta pirmās puses stilā iekārtotā istabā, kur ir gan aizslēgti skapji, gan lādītes: jāmeklē kods, lai tiktu tālāk. Instrukcijas, kā jārīkojas evakuācijas laikā, tiek lasītas pa radio. Rodas autentiska kara laika sajūta.
Kad sakrāmēts koferis un maldīgi šķiet, ka spēles uzdevums jau izpildīts, izrādās, ka jāiet iekšā nākamajā istabā, kur savukārt ir sajūta kā mežā, kur visapkārt sprāgst un šauj. Tas traucē domāt un meklēt nepieciešamos kodus un atslēgas šajā telpā. Rodas iespaids, ka tiešām esi kara apdraudēts. Kad izdodas atvērt ķēdēm apkaltās durvis, arī vēl spēle nav galā.
Trešajā telpā spēlētājs ir it kā ostas tuvumā, un jāturpina meklēt izbraukšanas atļaujas. Spēle ir interesanta ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Latviešu maize no Austrālijas
Tie, kas ierodas uz izlaušanās spēli, var apskatīt arī nelielu izstādi par latviešiem, kuri Otrā pasaules kara noslēgumā devās prom no Latvijas un par to, ko viņi ņēma līdzi bēgļu gaitās. “Spēle un izstāde veidotas kā viens veselums. Līdz šim arī visi spēles dalībnieki ir vēlējušies uzkavēties un uzzināt vairāk par vēsturisko situāciju Otrā pasaules kara beigās,” skaidro D. Grīnfelde.
Izstādē ir 15 priekšmeti. Par katru no tiem skārienjutīgos ekrānos var iegūt papildinformāciju, kā arī redzēt to ģimeņu fotogrāfijas, kas šīs vēsturiskās lietas muzejam uzticējušas. Piemēram, tautiski svārki, kas pārceļojot izmantoti mugursomas vietā, jo, sašujot svārku apakšu, sanākusi liela kule.
Savukārt jau trimdā tie izmantoti kā tautiski brunči latviešu sarīkojumos. Kāda ģimene bēgļu gaitās ņēmusi līdzi milzīgu grāmatu – “Latvju mazo enciklopēdiju”, lai būtu vismaz viena latviešu grāmata, ko lasīt un no kuras pieciem ģimenes bērniem mācīties lasīt. “Mūsdienu bēgļiem ir moderns viedtālrunis, bet toreiz bija līdzi grāmatas. Tas parāda informācijas vērtības nozīmi,” teic D. Grīnfelde.
Vēl simbolisma pilns eksponāts ir sakaltēta maize, kas kādai ģimenei devās līdzi bēgļu gaitās. Tā nav apēsta, bet saglabāta kā simbols un arī ieraugam, lai varētu izcept svaigu rudzu maizi tālajā Austrālijā. Vēl viens no vērtīgākajiem eksponātiem ir Lielvārdes josta, kas gatavota vēl pirms 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kad bijis liels šo jostu gatavošanas bums. Arī šī josta izceļojusies pa pasauli.
“Latvieši pasaulē” ir ne tikai muzejs, bet arī pētniecības centrs. D. Grīnfelde uzsver, ka muzeja “Latvieši pasaulē” uzmanības lokā ir ne tikai tā sauktās Rietumu trimdas latvieši, bet gan visa Latvijas izceļošanas vēsture: gan 19. gadsimta zemes meklētāji Krievijā, gan baptistu izceļotāji uz Brazīliju, gan mūsdienu izbraucēji no Latvijas.
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” ir privāta bezpeļņas organizācija, kas saglabā, pēta un iepazīstina sabiedrību ar latviešu emigrācijas vēsturi, kā arī ārzemju latviešu dzīvi un kultūru. Muzejs aicina krājuma papildināšanai dāvināt izceļotāju personiskās mantas, fotogrāfijas, dokumentus, rokdarbus u. c. muzeja krājuma papildināšanai.
