Anda Līce: Sajaukto prātu laiks 14
Ik rītu, atverot internetu, man paiet pāris sanitārās minūtes, dzēšot kredītu un dažādu preču reklāmas un pilnīgi nepazīstamu cilvēku kategorisku viedokļu piedāvājumus. Atverot pastkastīti, arī jāveic satura šķirošana. Ar reklāmām televīzijā ir grūtāk – visu laiku rokā jātur pults, bet arī tad ne vienmēr izdodas tikt cauri sausam. Kredītu murdos aizvien dziļāk iepeld pat veselas valstis, un maz ticams, ka jelkad no tiem tiks laukā. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad banku astoņkājis vēl nebija apvijis Latviju, viesojoties pie tautiešiem Amerikā, es vaicāju, kas ir galvenā Amerikas iedzīvotāju problēma. Atbilde sekoja bez domāšanas – kredīti. Tad nošausminājos, kā viņi naktīs var mierīgi gulēt. Pasaule, svaidoties murgos, ar miega zāļu tonnu palīdzību kaut kā tomēr guļ.
Vajag tikai zaudēt uz brīdi modrību, un tev prātu var sajaukt kā dīķī ūdeni tā, ka vairs neko cauri neredz. Kā tikai mūsu prātus nav jaukuši un nejauc dažādi uztura speciālisti! Gandrīz visi pārtikas produkti savu reizi ir bijuši veselībai kaitīgi, un mēs gadiem ilgi esam visvisādiem padomiem lēkājuši līdzi kā pērtiķi. Te nedrīkstēja lietot sāli, te cukuru, te dzīvnieku taukus, olas, gaļu un pienu. Atceros, pirms gadiem teica, ka tomāti varot izraisīt vēzi. Nu pilnīgs sviests! Starp citu, beidzot atkal drīkst ēst sviestu un arī speķi!
Līdzīgi notiek ar zālēm un pārtikas piedevām. Pārtikas piedevas – vitamīni un minerālvielas neko labu nedarot, tās esot pat kaitīgas. Bet ko labu dara melni zaļās, lielveikalos ziemas vidū nopērkamās dillītes, ko mēs zinām par to audzēšanas tehnoloģiju un pieļaujamo Mendeļejeva tabulas elementu daudzumu ievestajos produktos? Tas pats attiecas uz padomu vairāk ēst svaigas zivis, nevis lietot zivju eļļas kapsulas. Pārlapojot veselības žurnālus, pilnīgi pretēju viedokļu dēļ nākas saķert galvu, jo tu vairs nesaproti, kurš kuru lobē un kurš tev ko nestāsta. Mūsu veselība, pareizāk, tās trūkums ir farmācijas kompāniju pasakainā biznesa pamats.
Es lieku nost visus šos glancētos, par manu veselību tā norūpējušos izdevumus un nolemju ēst un dzīvot pēc savas saprašanas. Tas, protams, prasīs laiku un piepūli, bet tieši tajā jau ir dzīves sāls. Paldies Dievam, es vēl atceros atšķirību starp darbdienu un svētku galdu, vēl nav aizmirsušies bērnības un jaunības liesie gadi un tas, kā garšo no dobes tikko izvilkts burkāns un mājās cepta maize. Kamēr vien mēs varam izvēlēties, mēs esam brīvi.
