Sajaukti medikamenti, nepareizas diagnozes, izņemti pilnīgi veseli orgāni – nāvējošas kļūdas, par kurām ārsti labprātāk klusētu 0
Medicīniskās kļūdas var radīt nopietnas sekas pacientiem un bieži paliek neatklātas, jo ārsti un medmāsas baidās par to runāt. Šīs kļūdas ietver nepareizu medikamentu ievadīšanu, nepareizas diagnozes noteikšanu vai pat kļūdas operācijās, kas var būt letālas. Šādi incidenti skar miljoniem cilvēku un katru gadu izraisa tūkstošiem pacientu nāvi, raksta izdevums “Daily Mail”.
Nepareiza zāļu izrakstīšana un to izsniegšana nepareizam pacientam ir viens no biežākajiem medicīniskajiem kļūdu veidiem, kas katru gadu izraisa līdz pat 8000 pacientu nāvi.
Tāpat bieži tiek uzstādītas nepareizas diagnozes, sajaukti laboratorijas rezultāti. Kļūdas tiek pieļautas arī operāciju laikā.
Piemēram, ir bijis gadījums, ka ārsts nejauši izņem nieri ne tam pacientam, medmāsa nomierinošu zāļu vietā ievada paralizējošas zāles, kas izraisa pacienta nāvi, neiroķirurgs operācijas laikā kļūdījās un operēja sievietei nepareizo smadzeņu pusi.
Neatliekamās palīdzības ārste Dr. Andrea Ostina skaidro, ka kļūdas bieži rodas, jo sistēma ir nepilnīga un pārslogota, īpaši neatliekamās palīdzības nodaļā, kur mediķiem jāveic daudz sarežģītu uzdevumu vienlaikus.
Viena no skaļākajām lietām ir Vanderbiltas Medicīnas centra medmāsas Radondas Votas gadījums, kura tika notiesāta par nolaidību un slepkavību aiz neuzmanības, un viņai tika piespriests trīs gadu nosacīts sods ar uzraudzību.
Viņa 2017. gadā pacientam kļūdaini injicēja vekuroniju – stipru paralizējošu līdzekli, nomierinoša līdzekļa vietā.
Paciente nomira, taču ziņojumā par viņas nāvi kļūda netika pieminēta. Ziņojumā norādīts , ka sieviete mirusi dabiskā nāvē.
Šis gadījums izraisīja plašas diskusijas par kļūdu atzīšana medicīnas jomā. Ārsti ir atzinuši, ka nereti slēpj kļūdas, jo atzīšanās tajās varētu izraisīt tiesvedību no pacientu vai viņu ģimenes locekļu puses.
Ar savu pieredzi dalījies arī pensionēts neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts Drū Remignants, kurš pacientam kļūdaini diagnosticēja radzenes čūlu kā skrāpējumu, kas radies, liekot kontaktlēcas. Radzenes skrāpējumi parasti tiek ārstēti ar antibiotiku pilieniem un salīdzinoši ātri sadzīst.
Šīs kļūdas dēļ pacientam bija nepieciešama radzenes daļas transplantācijas. Pret ārstu tika ierosināta lieta.
Viņš uzsver, ka kļūdas bieži rodas apstiprinājuma aizspriedumu dēļ – ārsti mēdz uztvert simptomus, sagaidot tos redzēt noteiktā veidā, un nereti balstās uz pirmo iespaidu, nevis rūpīgi izvērtē visu situāciju.
“Man vajadzēja labāk zināt un rūpīgāk izvērtēt un pieņemt lēmumu,” viņš atzina.
Savukārt ārsts Ašišs Džha, būdams internists Hārvardā, izrakstīja zāles nepareizam pacientam, jo sajauca viņu ar citu.
“Tie bija divi mani pacienti ar ļoti līdzīgiem vārdiem, un es nejauši izrakstīju zāles nepareizajam pacientam. Es jutos briesmīgi, nekompetenti, un bija kauns. Mana pirmā reakcija bija ne tikai mēģināt problēmu atrisināt, bet arī nevienam par to nestāstīt. Tas, protams, nav pareizi, bet mums ir jāatzīst, ka tā ir ļoti cilvēciska reakcija,” viņš teica.
Tā kā par lielāko daļu medicīnisko kļūdu bieži netiek ziņots, patiesais problēmas apmērs nav zināms.
“Domāju, ka mēs nekad īsti neuzzināsim, cik daudz nāves gadījumu notiek medicīnisko kļūdu dēļ, taču to noteikti nav maz. Nepamanītas kļūdas ir kā liels aisbergs, kas slēpjas zem virsmas un kur nākotnē rodas jaunas kļūdas. Tā kā mēs precīzi nezinām, kur šīs kļūdas rodas, mums ir grūti novirzīt resursus to novēršanai,” atzina Ņujorkas Belvjū slimnīcas ārste Daniela Ofri.
Plašākais pētījums par medicīniskiem negadījumiem ir veikts 1984. gadā. Tajā analizēti vairāk nekā 30 000 pacientu gadījumi no nejauši izvēlētām Ņujorkas slimnīcām.
Pētījumā atklāts, ka 58% negadījumu izraisīja kļūdas un 28% – nolaidība. Lai gan vairums pacientu atveseļojās mazāk nekā sešus mēnešu laikā, 14 % pacientu mira, bet 3 % pacientu guva traumas, kas izraisīja paliekošu invaliditāti.
Visizplatītākās kļūdas (19%) bija saistītas ar zāļu izraisītām komplikācijām , piemēram, alerģiskas reakcijas, kļūdas to izsniegšanas veidā u. c., infekcijas pēc operācijām (14%) un ķirurģiskas komplikācijas (13%), piemēram, pārmērīga asiņošana un traumas operācijas laikā vai pēc tās.
Šī problēma ir maz pētīta, taču 2023. gada pētījumā, kurā pārskatīti Bostonas slimnīcu pacientu ieraksti, tika konstatēts, ka apmēram 24% pacientu piedzīvoja vismaz vienu nopietnu incidentu, piemēram, zāļu izraisītu alerģisku reakciju vai kritienu, kas apdraudēja viņu veselību.
Nodaļās, kurās sniedz steidzamu palīdzību, bieži gadās, ka ārsti kļūdās diagnozē.
Žurnālā “BMJ Quality and Safety Protocol” publicētais pētījums atklāj, ka katru gadu 795 000 pacientu cieš no neatgriezeniskām komplikācijām vai mirst kļūdainas diagnozes rezultātā.
