Šajā gadsimtā Latvijā samazinājies vēja ātrums, vētras ir vājākas… Kas sakāms par šo klimatologiem? 1
Šajā gadsimtā Latvijā samazinājies vēja ātrums, un klimatologiem nav skaidras atbildes, kādēļ tā notiek. Tā kā iemesli nav pilnībā izprasti, uzticība zūd arī nākotnes klimata pārmaiņu scenārijiem, kas paredz, ka vidējais vēja ātrums nākamajās desmitgadēs varētu būtiski nemainīties, par to vēstī portāls lsm.lv.
Kļūst lēnāks vējš, retāk arī stipras vētras
Vidējais vēja ātrums klimata references periodā (1961.–1990. gads) Latvijā bija 3,5 metri sekundē (m/s), bet pēdējā pilnajā trīsdesmitgadē (1991.–2020. gads) šis rādītājs bija 3 m/s.
Varētu šķist, ka samazinājums nav būtisks, tomēr procentuāli nemaz tik niecīgas šīs izmaiņas nav – ap 15 %.
Salīdzinājums ar citiem meteoroloģiskiem elementiem nav gluži korekts, tomēr nokrišņu daudzums pēdējā trīsdesmitgadē ir par 4,4 % lielāks nekā periodā no 1961. līdz 1990. gadam, un tas tiek uzskatīts par būtisku pieaugumu.
Šajā gadsimtā ir palielinājies bezvēja dienu skaits (klimatoloģijā par bezvēja dienu sauc tādu diennakti, kuras vidējais vēja ātrums ir 2 m/s vai mazāks) un samazinās vētrainu dienu skaits (par vētrainu dienu sauc tādu diennakti, kuras vidējais vēja ātrums bijis vismaz 10,8 m/s).
Nākotnes klimata pārmaiņu scenārijos vēja prognozes uztveramas ar zināmu skepsi. Procesu modelēšana balstās to izprašanā un tālāku norišu aprēķināšanā, taču,
tā kā nav pilnīgas skaidrības par izmaiņu līdzšinējiem iemesliem, ir pamats šaubīties, ka prognožu modeļos iekļautās matemātiskās metodes veiks korektus aprēķinus.
Zinātniskajā literatūrā atrodami vairāki iemesli, kas mūsu reģionā varētu izraisīt vēja ātruma samazināšanos, taču, visticamāk, tas ir daudzu apstākļu kopums, nevis viens konkrēts process, kas samazina vēja ātrumu, raksta lsm.lv.
Visbiežāk pieminēta ir temperatūras atšķirību mazināšanās starp tropiem un Arktiku. Tā kā pēdējās desmitgadēs arktiskie reģioni sasilst ievērojami straujāk nekā tropi, temperatūras atšķirība vairs nav tik liela kā agrāk. Spēcīgu vēju un ciklonu viens no uzdevumiem ir nogādāt siltumenerģiju no reģioniem, kur tās ir par daudz, uz reģioniem, kur tās ir par maz jeb no tropiem uz Arktiku.
Vējam ir gana lokāls raksturs, tādēļ tiek pieļauts, ka tā ātrumu mazina arī zemes lietojuma pārmaiņas, apbūve un apaugums ar krūmiem un kokiem.
Tas, protams, varētu ietekmēt vēja ātrumu pilsētās un vietās, kur no jauna izauguši krūmāji un meži, tomēr vēja ātruma samazināšanās novērota arī piekrastes zonās, kur apkārtējās vides izmaiņas nav bijušas tik ievērojamas.
Vēl starp iespējamiem iemesliem tiek minētas vispārējas izmaiņas atmosfēras cirkulācijā, kā arī izmaiņas vertikālā temperatūras sadalījumā atmosfērā. Biežāki inversijas gadījumi, kad piezemes slānī (atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50–100 m augstumam – Tezaurs.lv) gaiss ir vēsāks nekā slāņos virs tā, varot mazināt augšējo atmosfēras vēju ietekmi uz piezemes slāni, un, vienkārši sakot, augšējie vēji mazāk kustina apakšējos.
Pārāk maz, lai droši apstiprinātu katru hipotēzi ar datiem, bet pietiekami, lai visas, kopā ņemtas, ietekmētu vēju.
Bet var jau būt, ka galvenais vēja samazināšanās iemesls atmosfēras un klimata pētniekiem vēl nav atklājies pat hipotēžu līmenī.
Vai vēja ģeneratoriem pietiks vēja?
Vēja ātruma samazināšanās Baltijas jūras reģionā līdz šim nav raisījusi bažas vēja enerģijas nozarē. Jāņem vērā, ka viss stāsts par vēja ātruma samazināšanos ir par vēju 10 metru augstumā.
Vēja ģeneratori strādā vairāku desmitu metru, pat 100–120 metru augstumā, kur vējš ir spēcīgāks.
Grūti iedomāties apstākļus, kuros Baltijas jūras reģionā vējš kļūtu tik lēns, ka ar to nebūtu iespējams saražot elektroenerģiju, tomēr ir vērts pievērst uzmanību vēja izmaiņu tendencēm, lai būtu skaidrāks, kā tas ietekmēs enerģētikas nozari, kam plāno strauju izaugsmi.
LVĢMC strādā pie pētījumiem par vēja ātrumu turbīnu augstumā, bet rezultāti pagaidām vēl nav pieejami.
