“Šajā cīņā netiek taupīti nekādi līdzekļi, lai noturētos pie varas!” Madonā izteikta robežšķirtne starp diviem blokiem 36
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nevienā no līdz šim iepazītajiem gandrīz divdesmit jaunajiem novadiem nav tik ļoti iezīmējusies robežšķirtne starp diviem blokiem kā Madonas novadā. Vienā pusē ir pašvaldībā valdošie politiskie spēki – Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un “Vienoti Latvijai”, – bet otrā pusē partijas, kuras nav mierā ar tagadējo saimniekošanu un cīnīsies par varas pārņemšanu. Taču trīs politisko spēku izveidotais bloks šķiet tik spēcīgs, ka tā uzveikšana varētu izrādīties ļoti grūts uzdevums. Tagad šajā cīņā ir ierautas arī Madonas lielajam novadam pievienotās pašvaldības.
Madonas novadā ir iekļauts Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novads. Kopā jaunajā novadā būs 30 613 iedzīvotāji. Pašvaldību vēlēšanās ir iesniegti seši kandidātu saraksti. Līdzās ZZS, kas startē kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, NA un “Vienoti Latvijai”, te sevi pieteikusi arī “Jaunā Vienotība”, “Latvijas attīstībai”/”Izaugsme” un Jaunā konservatīvā partija (JKP). Šie politiskie spēki varētu būt alternatīva izvēle tiem, kas nav mierā ar novadā notiekošo.
Situācija Madonas novadā ir neparasta arī tāpēc, ka vēl nav zināms, vai vēlēšanas tajā notiks 5. jūnijā. Maija beigās varētu būt zināms Satversmes tiesas spriedums Varakļānu novada lietā. Šī pašvaldība tiesā apstrīdēja tās pievienošanu Rēzeknes, nevis Madonas novadam, ar kuru tā bijusi saistīta jau kopš Madonas rajona laikiem.
Tie Saeimas deputāti, kas ierosināja “pārcelt” Varakļānus uz Rēzeknes novadu, atsaucās uz to vēsturisko piederību Latgalei. Taču neoficiāli runāja, ka latviskās varas partijas pēc Viļānu iekļaušanas Rēzeknes novadā baidījušās tajā pazaudēt varu, pieaugot “Saskaņas” atbalstītāju lokam. Tāpēc līdzsvaram tam pievienojušas arī latviskos Varakļānus. Jāteic, ka arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātajā novadu kartē Varakļāni bija pie Madonas.
Demokrātija gājusi mazumā
Ilgus gadus Madonas pilsētu un pēc tam novadu vadīja Andrejs Ceļapīters, kurš ir “Jaunajā Vienotībā”, bet pirms tam bija Tautas partijā. Taču 2017. gada vēlēšanās viņa pārstāvētais saraksts ieguva tikai otru labāko rezultātu – četras vietas – un palika aiz vēlēšanu uzvarētājas Zaļo un zemnieku savienības, kurai ir seši deputāti. Pārējiem bija pa vienam vai diviem mandātiem.
Politiskā loģika prasītu koalīciju veidot partijām, kas ieguvušas lielāko atbalstu. Taču ZZS un NA šķita vilinoši A. Ceļapīteru atstāt opozīcijā. Tas ar vienas balss pārsvaru arī izdevās. Tagad gan koalīciju jau atbalstot lielāks skaits deputātu. Arī viena no “Vienotības” ievēlētajām domniecēm, kas strādā pašvaldības iestādē, ir pieslējusies vairākumam, ko var saprast, jo pašvaldība ir viņas darba devējs.
Vairāki uzrunātie atteicās izteikties oficiāli, bet, runājot par novada pārvaldi, lietoja pat tādu jēdzienu kā “mobings”. Viņi arī deva mājienus, ka galvenais šajā pašvaldībā esot nevis domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS), bet gan viņa vietnieks Ivars Miķelsons no “Vienoti Latvijai”.
Tā 2017. gadā ieguva vismazāko atbalstu un vienu mandātu, bet tieši tai tobrīd piederēja nepieciešamā “zelta balss”. Otrs priekšsēža vietnieks Zigfrīds Gora ir no Nacionālās apvienības, kurai domē ir divi deputāti. Šo trīs cilvēku rokās arī ir vara.
“Ja mums būtu tāds pašvaldības vadītājs, kāds, piemēram, savulaik Smiltenes novadā bija Gints Kukainis [tagad Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs] un mani apmierinātu tas, kas notiek novadā, es vēl domātu, vai kandidēt vēlēšanās,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Ceļapīters, kurš ir noskaņots atgriezties. “Mani motivē tas, ka savā laikā esmu kaut ko izveidojis, bet, ja tie, kas nāk pēc tam, to neturpina, tad ir žēl ieguldītā darba,” sacīja A. Ceļapīters.
Opozīcijā ir arī “Izaugsme”, kas startē kopā ar “Latvijas attīstībai”. Tās sarakstā ir trīs līderi, kuri iepriekš bija ar pirmo numuru katrs savā sarakstā, “Latvijas Avīzei” sacīja Artūrs Čačka (“Izaugsme”). Viņa komandā ir arī Valentīns Rakstiņš (ievēlēts no “No sirds Latvijai”) un Andris Dombrovskis (ievēlēts no Vidzemes partijas). Gaisotni domē A. Čačka raksturoja kā nedemokrātisku, uzskatot, ka A. Ceļapītera laikā tā bijusi koleģiālāka, bet tagad ar opozīciju vispār nerēķinoties.
Taču viņš uz varbūtējām pārmaiņām neskatās tik pesimistiski, jo lauku vēlētāji no pievienotajiem novadiem varot situāciju pamainīt. Zināms, ka no Cesvaines visos sarakstos kopā ir 17 kandidāti. A. Ceļapīters vēl cerības saista ar Nacionālo apvienību, kuras sarakstā esot daudzi labi cilvēki. Taču jautājums esot, vai pēc vēlēšanām NA spēs saraut sava bloka saites.
Pirmo reizi šajā pašvaldībā kandidē Jaunā konservatīvā partija, no kuras ar pirmo numuru pieteikta Vita Robalte. Viņa uzvarēja konkursā uz izpilddirektora amatu un sāka ieviest pašvaldībā pārmaiņas, bet pēc nepilna nostrādātā gada viņu atstādināja.
Tagad tiesas ceļā tiks noskaidrots, cik pamatoti tas noticis. “Mums ir liels un bagāts novads, kurā ir visas iespējas, bet šajā sasaukumā ir strādāts uz iepriekšējo projektu iestrāžu pamata, ko dome saņēma mantojumā,” “Latvijas Avīzei” sacīja V. Robalte.
Viņa atzina, ka notiek cīņa starp bijušo un esošo varu un “šajā cīņā netiek taupīti nekādi līdzekļi, lai noturētos pie varas”. JKP ir jauns politiskais spēks, kurš cer uz atbalstu, piedāvājot godīgu, atbildīgu un drosmīgu politiku, piebilda V. Robalte.
Valdošo sarakstos pārvalžu vadītāji
Valdošo partiju pārstāvji – domes priekšsēdis A. Lungevičs, viņa vietnieki I. Miķelsons un Z. Gora visus pārmetumus noliedza, apgalvojot, ka domē valdot demokrātiska gaisotne. A. Lungevičs teica, ka bieži lēmumi tiekot pieņemti gandrīz vienbalsīgi, kad tikai A. Ceļapīters balsojot pret. ZZS ar Nacionālo apvienību esot labi sastrādājušās, bet sarkanās līnijas netiekot vilktas ne pret vienu.
A. Lungevičs nepiekrīt, ka šajā sasaukumā nekas nebūtu izdarīts, bet atzīst, ka daži projekti bija jāaptur Covid-19 dēļ, nācies arī taupīgāk rīkoties ar budžetu. Taču nebūšot tā, ka kāds pievienotais novads tiks aizmirsts. Arī tagad domē nav deputātu no visiem pagastiem, bet pārvaldnieki pārstāvot to intereses.
ZZS/LRA, NA un “Vienoti Latvijai” sarakstos ir arī daudzi ar pašvaldības iestādēm saistīti kandidāti – tajā skaitā pagastu pārvalžu vadītāji, kas nevar savienot šo amatu ar deputāta mandātu. A. Ceļapīters uzskata, ka tā būs vēlētāju maldināšana, ja pēc vēlēšanām viņi mandātus noliks un domē ienāks cilvēki ar mazāku vēlētāju atbalstu. NA sarakstā ir Cesvaines novada priekšsēdis Vilnis Špats un Lubānas novada vadītājs Tālis Salenieks, kuri iepriekš teica, ka izveidojuši savu komandu un tad vienojušies ar NA startēt no tās.
Ērgļu novada priekšsēdis Guntars Velcis vēlēšanās nekandidē. Z. Gora skaidroja, ka ar abu novadu vadītājiem esot vienota izpratne, ka Cesvainei, Lubānai un Ērgļiem ir jāpaliek kā attīstības centriem ar lielām iespējām pašiem izlemt savas teritorijas jautājumus.
Tikai pēc vēlēšanām varēs redzēt, vai abu pašvaldību vadītāji arī nenoliks mandātus un nepaliks Cesvainē un Lubānā par izpildvaras pārstāvjiem, par ko tagad neviens nerunā. Neoficiāli dzirdēts, ka tieši tas, iespējams, abus motivējis izdarīt izvēli par labu NA, jo tā ir valdības partija un varētu būt jebkurā domes koalīcijā. Z. Gora sacīja: “Mēs esam atvērti jebkurām sadarbības formām, ievērojot partnerības principu.”
Pēc sarunas ar priekšsēdi un viņa vietniekiem patiešām radās iespaids, ka I. Miķelsons te ir galvenais, jo runāja vispārliecinošāk, uzsverot, ka viņš jau tikai par saimnieciskām lietām atbildot. I. Miķelsons noliedza, ka būtu izmantojis savu “zelta balsi”, jo pēc vēlēšanām esot parakstīts koalīcijas līgums, ka nevienam nav “zelta balss”. I. Miķelsons arī nepiekrīt, ka pagastu pārvalžu vadītāju aicināšana sarakstā būtu vēlētāju mānīšana, jo arī viņiem ir svarīgi saņemt vēlētāju novērtējumu.
Pēc 2013. gada vēlēšanām viņš pats, izvērtējot situāciju, esot nolicis mandātu, lai varētu vadīt Bērzaunes pagasta pārvaldi, jo toreiz “spēku samērs nebija par labu pārmaiņām”, ar ko domāta A. Ceļapītera ievēlēšana. I. Miķelsons aicina esošos deputātus nevilkt robežas starp koalīciju un opozīciju, bet visiem strādāt kopā. Vēlēšanas parādīs, cik atvērtas šai pieejai būs pašas tagad valdošās partijas.
Madonas novada vēlēšanās iesniegtie saraksti
* 1. “Jaunā Vienotība” – Andrejs Ceļapīters, Madonas novada deputāts
* 2. “Vienoti Latvijai” – Ivars Miķelsons, Madonas novada priekšsēdētāja vietnieks
* 3. Jaunā konservatīvā partija – Vita Robalte, SIA “GLG Būve” būvdarbu vadītāja
* 4. Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas Zemnieku savienība – Agris Lungevičs, Madonas novada priekšsēdētājs
* 5. “Latvijas attīstībai”/”Izaugsme” – Artūrs Čačka, Madonas novada deputāts
* 6. Nacionālā apvienība – Zigfrīds Gora, Madonas novada priekšsēdētāja vietnieks
