– Vēl viens jautājums, kas šobrīd ir aktuāls Eiropā, ir tā sauktās bēgļu kvotas. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā? 26
– Šis Eiropas Komisijas priekšlikums ir saņēmis daudz kritikas, arī no valstīm, kas pašas cieš no nelegālo emigrantu viļņa, – Francijas un Spānijas.
Protams, visi saprot, ka ir jāatrod veids, kā risināt šo problēmu, kas nebūt neattiecas tikai uz Vidusjūras valstīm, jo, piemēram, Polijā palielinās bēgļu skaits no Ukrainas, Ungārijā ir nelegālie imigranti no Kosovas. Arī Latvijai jādomā par savu nākotni – ja situācija Krievijā degradējas un tur sāktos kādi nemieri, nevar izslēgt, ka arī no šīs puses var parādīties bēgļi un Baltijas valstis būs pirmās viņu ceļā. ES būtu svarīgi radīt kopēju politiku bēgļu jautājumā, paredzot tai finanšu instrumentus. Eiropas valstīs ir dažāds dzīves līmenis, un Latvija nevar atļauties uz sava budžeta rēķina risināt šos jautājumus. Man nepatiku Komisijas priekšlikumā izraisīja divas lietas – vārds “kvotas” un tas, ka Iestāšanās līgumi paredz izņēmuma paragrāfus Lielbritānijai, Īrijai un Dānijai, kas ļauj šīm valstīm pašām izlemt, vai tās uzņem vai neuzņem emigrantus. Brīvprātības principam ir jābūt attiecinātam uz visām dalībvalstīm.
