– Bet vai tas nebūtu solis atpakaļ? Daudzus gadus esam mēģinājuši virzīties prom no tā, ka Latvijā valda divvalodība, bet tagad paši steidzam no tā atkāpties. 26
– Kā zināms, Latvijā ir vesela plejāde krievu politiķu, kas lieliski runā latviešu valodā, bet viņi pārstāv Latvijai naidīgu viedokli. Valodas zināšana nav vienīgais integrācijas rādītājs un kritērijs. Es nedomāju, ka krievvalodīgs kanāls būtu solis atpakaļ, tas drīzāk būtu solis dažādības virzienā. Ja nav Latvijas TV kanāla, šo tukšumu aizpilda Krievijas TV.
– Pirms diviem gadiem intervijā “Latvijas Avīzei” jūs teicāt: “Ja runājam par latviešu valodu, tad, manuprāt, vissvarīgākais, lai visas amatpersonas Latvijas plašsaziņas līdzekļos uzstātos valsts valodā. Sāksim ar to!” Kā tas saskan ar ideju veidot televīziju krievu valodā? Kādā valodā tad Latvijas amatpersonas tur uzstāsies?
– Tas ir ļoti vienkārši – amatpersonas uzstājas latviešu valodā, bet televīzija pievieno tulkojuma titrus. Nekādu problēmu! Es joprojām uzskatu, ka Latvijas amatpersonām – Valsts prezidentam, deputātiem, ministriem – Latvijas medijos būtu jārunā valsts valodā, jo viņi simbolizē Latvijas varu, un tā ir daļa no integrācijas politikas.
– Ja paskatās, kā šobrīd krievu valodā tiek veidoti politiskie raidījumi LTV7, var rasties šaubas, vai tie vienmēr kalpos Latvijas interesēm un nelies ūdeni uz pretinieku dzirnavām. Piemēram, tur regulāri tiek piedāvāta tribīne pat tik odiozām personām kā Lindermans un Giļmans. Vai tā ir pārprasta žurnālistikas neitralitāte?
– Diemžēl man reti ir iespēja skatīties Latvijas TV raidījumus. Nedomāju, ka tā ir laba pieeja, lai gan arī Eiropas Savienībā šobrīd nostiprinās tāda pārliecība, ka “patiesība jau ir kaut kur pa vidu”. Patiesība nav pa vidu, patiesība vienmēr ir patiesība. Krievijas propagandas kanāli “Russia Today” un “Sputnik” tieši ar to nodarbojas, ka mēģina visam pievilkt klāt šaubu ēnu.
