– Bet vai tad vilciens ir aizgājis? Iepriekšējā valdība bija izvirzījusi mērķi sagatavot plānu krievvalodīgo skolu pārejai uz mācībām latviešu valodā no 2018. gada. Taču tagad šī apņēmība ir kaut kur pazudusi. 26
– 2014. gads atnesa ļoti lielus ģeopolitiskus satricinājumus, un Krievija atklāti nostājās uz konfrontācijas ceļa ar Eiropas Savienību un ASV. Viens no Krievijas pamatpostulātiem ir “krievu pasaules” aizstāvēšana. Latvijai kā robežvalstij ir jārīkojas ļoti pārdomāti, nedodot nekādus ieganstus Krievijas provokācijām. Es nepateikšu neko oriģinālu – daudzi NATO valstu eksperti uzsver, ka tieši Baltijas valstis var būt tā vieta, kur Krievija varētu mēģināt pārbaudīt, vai tiešām darbojas NATO līgumā ietvertās garantijas. Mums tas jāpatur prātā. Izglītības īpatsvaru krievu valodā es iekļautu starp tiem jautājumiem, kas Krievijai var kalpot par ieganstu kādām darbībām.
– Un kuri būtu citi jautājumi?
– Tad jau jāzvana uz Kremli un jāprasa… Es nesaku, ka tagad nevar darīt neko, kas Krievijai nepatiktu, taču jābūt ļoti uzmanīgiem. Nebūt nav skaidrs, cik tālu Kremlis gatavs iet uz ārpolitiskām avantūrām, lai saglabātu Krievijas cilvēku atbalstu Putina režīmam. Stāvoklis ir nepārskatāms, un tādā brīdī vienmēr jārīkojas uzmanīgi.
– Tas skar arī tūlīt gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas. Par ģeopolitiku šajā sakarā nupat izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņaprāt, šajā situācijā īpaši svarīgs esot “krievu kopienas atbalsts” nākamajam prezidentam, nedrīkstot būt “latviešu prezidents”.
– Ģeopolitiskais faktors jāņem vērā, bet nevis nicinot NATO sabiedrotos, kā to dara Lemberga kungs. Tas, kādu prezidentu mēs ievēlēsim, būs skaidrs signāls mūsu Rietumu partneriem par valsts virzību. Ir jāievēl labs prezidents, nevis Krievijai tīkams prezidents. Runas par to, ka Latvijā nevar būt “latviešu prezidents”, ir tāda demagoģiska gvelšana. Neviens no līdzšinējiem prezidentiem – ne Guntis Ulmanis, ne Vaira Vīķe-Freiberga, ne Valdis Zatlers, ne Andris Bērziņš – nav bijis “tikai latviešu prezidents”.
