Saistības nenokārto, bet dodas atvaļinājumā. Ko aptauja atklāj par mūsu paradumiem 2
Ienākumu līmenim augot un ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju, skaits, kas sava atvaļinājuma laikā šogad plāno doties ceļojumā uz ārzemēm. Ārvalstis par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies jau 44% atpūtnieku, turklāt 20% šādu lēmumu pieņēmuši, neskatoties uz esošām nenokārtotām finansiālām saistībām, – liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, pavadīt atvaļinājumu, dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā, šogad iecerējuši vairums jeb 60% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar pērno gadu ceļotāju skaits palicis teju vai nemainīgs, tomēr iedzīvotāju rocības un optimisma pieaugums atspoguļojas atpūtas brauciena galamērķa izvēlē.
Šogad tā sabiedrības daļa, kas plāno doties uz ārvalstīm, palielinājusies par 4%, bet Latvijas apceļotāju īpatsvars sarucis par 5% un ir vien 16%. Tiesa, uz ārvalstīm ceļotgribētāju skaita pieaugums nebūt neliecina par atpūtnieku rīcībā esošajām finansiālajām iespējām, jo katrs piektais ceļotājs bagāžā ņem līdzi kādu aktīvu parādu.
“Ārvalstu ceļojuma plānošana, neskatoties uz faktu, ka ir kavēti maksājumi, nepārprotami norāda uz vieglprātīgu attieksmi maksājuma termiņu ievērošanā, kā arī atbildības trūkumu pret naudas aizdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Bieži vien šādas rīcība var izvērsties nopietnās finansiālās problēmās, un atstāt arī tālejošākas sekas, par ko sākotnēji iedzīvotāji nemaz nepadomā. Vēsturiskie kavējumi var apgrūtināt vai pat liegt pakalpojuma un aizņēmuma saņemšanu nākotnē iespējami daudz kritiskākās dzīves situācijās, jo norāda uz disciplīnas trūkumu vai arī grūtībām tikt galā ar jau esošo izdevumu apmēru,” skaidro Evija Kropa, “Swedbank” Finanšu institūta eksperte.
Kā norāda eksperte, došanās atvaļinājumā uz ārzemēm, mājās atstājot parādus un kavētus maksājumus, var izvērsties personīgam budžetam īpaši traumējošs lēmums arī tādēļ, ka ceļojot personas izdevumi vēl turpinās pieaug. Nav noslēpums, ka līdz ar citādāku ikdienas ritējumu, atvaļinājuma laikā lielākoties sagaidāmas izmaiņas arī izdevumu dinamikā.
To apstiprina arī veiktā aptauja – 71% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu izdevumi ceļojot parasti pieaug, bet 42% pēc lieliski pavadīta atvaļinājuma ir jutuši finansiāli rūgtu nožēlu. Un kā nu ne, atgriešanās ikdienā pēc bezrūpības baudīšanas atpūtas laikā var būt krietni smagāka, ja līdzi nāk galvassāpes par to, ko iesākt ar pamatīgo robu finansēs.
Pozitīvi gan vērtējams fakts, ka vairums iedzīvotāju atvaļinājumā radītos papildus tēriņus parasti sedz no saviem uzkrājumiem (77%) un retāk noslogo nākamo mēnešu darba algu vai plānotos papildus ienākumus(16%). Tomēr satraucošākas tendences novērojamas to ceļotāju vidū, kuriem ir kavēti maksājumi – šādi atpūtnieki būtiski biežāk (30%) nekā iedzīvotāji, kam attiecīgu sarežģījumu nav (12%), cer uz nākamo mēnešu algu, turklāt piektdaļa maksājumu kavētāju (20%) šim mērķim ieplānojuši ņemt aizņēmumu, jo iepriekš veiktu uzkrājumu gluži vienkārši nav. Rezultātā nožēla par iztērēto starp jau esošajiem maksājumu kavētājiem ir daudz neizbēgamāka (55%) nekā starp iedzīvotājiem ar augstu finansiālo disciplīnu (39%).
“Tekošo ienākumu noslogošana ar mērķi segt papildu izdevumus situācijā, kad ir novērojamas grūtības tikt galā ar jau esošajām saistībām, ir ceļš uz aizvien lielākām nepatikšanām. Esošo kavēto maksājumu un jaunu ikmēneša vajadzību dēļ parāds draud izvērsties aizvien nozīmīgāks, līdz agrāk vai vēlāk to segt, piemēram, no algas vairs nebūs iespējams. Savukārt aizņēmuma saņemšana šādā situācijā ir maz iespējama, jo naudas aizdevēji rūpīgi seko līdzi potenciālā klienta kredītvēsturei. Lai arī reizēm varētu šķist, ka ceļošana ir akūti nepieciešamā terapija, lai mazinātu stresu cīņā ar ikdienas rūpēm, ilgtermiņā tas tikai palielina finansiālo un emocionālo spriedzi. Tā vietā krietni prātīgāk būtu vispirms apsvērt iespējas tikt galā ar īslaicīgām problēmām un ceļojumu atstāt kā pelnītu atlīdzību par finanšu ikdienas sakārtošanu,” iesaka E. Kropa.
Interesanti, ka, neskaitot avio biļešu un naktsmītnes izmaksas, lielākie tēriņi Latvijas iedzīvotājiem ceļojot lielākoties ir saistīti ar ekskursijām un dažādām izklaides aktivitātēm (56%), kā arī maltīšu ieturēšanu kafejnīcās un restorānos (54%). Ikdienišķi bezrūpīgiem pirkumiem (saldumi, dzērieni, rotaļlietas bērniem u.c.) ļaujas 30% atpūtnieku un vēl mazāk atvaļinājuma laikā naudu izdod apģērbu, apavu un dažādu preču iegādei (22%), kā arī SPA un skaistumkopšanas kūrēm (11%).
