Saistībā ar “Brexit” papildu finansējums būtu nepieciešams muitai, PVD un VAAD 0
Saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) būtu nepieciešami papildu līdzekļi muitas funkcijām, Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Komentējot iespējamo “Brexit” ietekmi uz budžetu, ministrs skaidroja – neskatoties uz to, vai Lielbritānijas no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, jau šobrīd esot redzams, ka “Brexit” radīto apstākļu dēļ būs nepieciešams papildu finansējums muitai, PVD un VAAD, un būs nepieciešamas arī papildu štata vietas.
“Ja vienošanās netiek panākta, tad 2019.gadā Latvijas budžetam būs nepieciešami no 2,6 līdz 4,9 miljoniem eiro tikai muitai vien. Ja vienošanās tiek panākta, tad muitai jebkurā gadījumā būs nepieciešami 2,3 miljoni eiro. Savukārt 2020.gadā bez vienošanās muitai būs nepieciešami papildu no 2,1 līdz 2,6 miljoniem eiro, bet, ja vienošanos panāks, tad no 1,8 līdz 2,3 miljoniem eiro. Muitas darbam būtu nepieciešamas 48 jaunas amata vietas, savukārt PVD un VAAD – piecas amata vietas,” norādīja Rinkēvičs, piebilstot, ka šāda aina identificējama šobrīd, bet tā var mainīties.
Savukārt cīņa ĀM notiekot nevis par to, lai Lielbritānijā pēc “Brexit” palielinātos Latvijas ārlietu darbinieku skaits, bet gan par to, lai tas netiktu samazināts, kas arī attiecināms uz citām pārstāvniecībām un ministriju kopumā.
“Lielbritānijā labi funkcionē tā sistēma, ko esam iedibinājuši ar goda konsuliem un konsulāro dienestu, kas ir pietiekami liels. Nākamos divus vai trīs gadus būtu labi, ja tiktu saglabāts tas, kas ir. Mēs necīnāmies par to, lai iegūtu štata vietas, bet par to, lai netiktu samazinātas jau esošās štata vietas,” uzsvēra ministrs.
Viņš vērsa uzmanību, ka nākamgad “Brexit” būs viena no centrālajām problēmām, līdzīgi, kā tas bijis jau šogad. Ņemot vērā neskaidrību ar vienošanās ratifikāciju un politisko situāciju Lielbritānijā, līdz pēdējam brīdim arī netiks papildināta ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos sadaļa par “Brexit”.
“Jau šobrīd redzam, ka, visticamāk, būs ļoti grūts politiskais process Lielbritānijā. Mums ir jārēķinās, ka “Brexit” vienošanās var netikt apstiprināta. Kas varētu notikt pēc balsojuma par ratifikāciju, padoms jāprasa ne politologiem un juristiem, bet gan zīlniekiem un astrologiem, jo variantu ir ļoti daudz,” sacīja Rinkēvičs.
Ministrs skaidroja, ka no Latvijas viedokļa panāktā vienošanās, kas apstiprināta Eiropadomē, nav ideāla, bet ir labs kompromiss.
Tā atbildot uz galvenajiem izaicinājumiem, proti, Latvijas valstspiederīgo tiesībām, ekonomisko sadarbību un ciešu sadarbību ar Lielbritāniju ārpolitikas un drošības jautājumos.
“Ja “Brexit” netiek apstiprināts, tad vēlēsimies darīt visu, lai ekonomiskās, cilvēku saites un sadarbība drošībā un ārpolitikā netiktu mazinātas vai vismaz neciestu lielus zaudējumus,” piebilda Rinkēvičs.
Jau vēstīts, ka ES dalībvalstu līderi ceturtdien noraidījuši Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas lūgumu sniegt viņai atbalstu, lai panāktu saskaņotās “Brexit” vienošanās apstiprināšanu Apvienotās Karalistes parlamentā, atkārtoti norādot, ka vienošanās vairs nav pārskatāma.
Meja nedēļas sākumā atlika otrdien paredzēto balsojumu parlamentā par viņas panākto “Brext” vienošanos, kam sekoja Konservatīvās partijas uzticības balsojums par viņas palikšanu toriju līdera amatā.
Lai gan Meja uzticības balsojumu izturēja, liela daļa konservatīvo deputātu parlamenta apakšpalātā joprojām iebilst pret viņas panākto vienošanos par izstāšanos no ES.
Meja lūdza pārējo 27 bloka dalībvalstu līderus sniegt viņai garantijas, ka vienošanās tekstā paredzētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Īriju un Ziemeļīriju, būs laikā ierobežots.
Meja apsolījusi, ka to 37% konservatīvo deputātu bažas par pretrunīgi vērtēto pagaidu risinājumu Īrijas robežas jautājumā, kas balsoja pret uzticības izteikšanu premjerei, tikšot uzklausītas.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc saspringtajām sarunām paziņoja: “Mūsu britu draugiem jāpasaka, ko viņi grib, nevis jājautā, ko mēs vēlamies. Terēza Meja ir drosmīgi cīnījusies, taču diemžēl mēs neredzam rezultātu,” piebilda Junkers.
Meja izteica ideju, ka varētu noteikt termiņu, kurā noslēdzams brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Lielbritāniju, ja tāds vēl nebūs panākts, kad beigsies pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Taču pārējo dalībvalstu līderi noraidīja iespēju noteikt kādus laika ierobežojumus, un pēc tam, kad Meja zāli atstāja, tie vienojās nākt klajā ar paziņojumu, ka “Brexit” vienošanās nav pārskatāma.
Junkers paziņojis, ka gadījumā, ja Meja vēlas kādu atbalstu šajā jautājumā, viņai tuvāko nedēļu laikā jāizsaka kādi konkrēti priekšlikumi. Tajā pašā laikā EK prezidents paziņojis, ka jau trešdien komisija publiskošot plānus, kā sagatavot uzņēmumus un pilsoņus situācijai, ja Lielbritānija nākamā gada martā aizies no ES bez vienošanās.
