Ko darīt, ja saindējies un kāda rīcība var kaitēt 0
Kā mājas apstākļos palīdzēt saindēšanās gadījumos? INTA KUZMINA LIEZĒRES PAGASTĀ
Toksikoloģijas un sepses klīnikas anesteziologs reanimatologs Roberts Stašinskis ik gadu atgādina, ka uzturā nedrīkst lietot nepazīstamu augu dzinumus, pumpurus un citus dabā pieejamos zaļumus, ogas un sēnes. Tomēr katru sezonu pie ārstiem nonāk gan pieaugušie, gan bērni, kuri apēduši vai iedzēruši kaut ko indīgu.
– Ir jāzina, ko drīkst lietot un kā to pagatavot. Ja cilvēkam pēc paša vāktu zaļumu vai sēņu lietošanas pasliktinās veselība, jau pēc pirmajām saindēšanās pazīmēm steidzami jāmeklē mediķu palīdzība, – uzsver toksikoloģijas speciālists.
Augus un sēnes reizēm ir grūti pazīt, jo daudzi izskatās līdzīgi, tāpēc nedrīkst paļauties tikai uz attēliem, jo īpašības un iedarbība var būtiski atšķirties gluži tāpat kā indīguma pakāpe. Jāņem vērā, ka dažkārt var saindēties arī ar ēdamiem augiem, pārspīlējot uzturā lietoto daudzumu.
Indīgie augi rada nervu sistēmas darbības traucējumus un izraisa gremošanas trakta bojājumus, ķīmisku apdegumu un kairinājumu, kā arī nevēlami ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, tāpēc visos gadījumos simptomi nav vienādi. Piemēram, pirmās pazīmes par saindēšanos ar zaļajām vai baltajām mušmirēm parādās pēc 6–12 stundām. Par to liecina slikta dūša, vemšana, stipra ūdeņaina caureja, vēdera sāpes, var būt paaugstināta temperatūra. Vēlāk šīs izpausmes mazinās, taču 3–5 dienu laikā pēc saindēšanās pastiprinās aknu bojājumi un attīstās aknu un nieru darbības mazspēja, krampji. Smagas saindēšanās gadījumi var beigties ar cietušā nāvi.
Bīstama ir arī saindēšanās ar alkoholu un nekvalitatīvu pārtiku. Tiesa, uzturs ne vienmēr vainojams – karstā laikā mazinās cilvēka organisma aizsargspējas un tas vieglāk padodas mikrobiem. Turklāt produkti, kuru sastāvā ir soda un raugs, veicina rūgšanas procesus zarnās, kas savukārt rosina patogēnās mikrofloras vairošanos. Bērni bieži saindējas ar viņiem pieejamā vietā noliktiem medikamentiem un citām ķīmiskām vielām.
! Nav ieteicams mākslīgi izraisīt vemšanu, jo šķidrums var nokļūt plaušās. Nav vēlams arī dzert daudz ūdens, jo ir grūtāk noteikt saindēšanos izraisījušo vielu un inde pastiprināti uzsūcas asinīs. Ja tomēr ir vemšana, daļa šīs masas jāsavāc un jānodod mediķiem, lai identificētu sliktās pašsajūtas izraisītāju un palīdzība būtu efektīvāka. Saindējoties ar ķīmiskām vielām, iepakojums jāņem līdzi uz slimnīcu, lai ārsts zinātu tās sastāvu.
Izplatītākais līdzeklis – aktivētā ogle – palīdz tikai vieglas saindēšanās un gremošanas trakta disfunkcijas gadījumos, taču devai jābūt lielai – ne mazāk kā viena tablete uz desmit kilogramiem svara. Jāuzmanās, organismam palīdzot atgūties ar zāļu tējām un citām dabas vielām – lai nenodarītu vairāk ļaunuma, tautas metodes labāk saskaņot ar ārstu. Nostiprinoši un antiseptiski darbojas asinszāle, ozola miza, ievas augļi, mellenes, piparmētra. Dažas dienas pēc saindēšanās uzturam jābūt vieglam, neitrālam, piemēram, putrām, un jāēd mazām porcijām.
Lai nesaindētos ar pārtikas produktiem, bieži jāmazgā rokas (īpaši pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma), tekošā ūdenī jāmazgā augļi, ogas un zaļumi, jāievēro pagatavošanas nosacījumi, gatavais ēdiens jāuzglabā vēsā vietā un nav jālieto uzturā, ja tā izskats vai aromāts liecina par bojāšanos.
SVARĪGI
Ja ir aizdomas par saindēšanos, jebkurā diennakts laikā var zvanīt uz Saindēšanās un zāļu informācijas centru pa tālruni 67042473. Speciālisti sniegs padomu, ko darīt pirms neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās.
