Saimnieks: gaļas kontrabandu uztaisa paši zemnieki 0
Priekules novada LPKS “Audarmuiža” valdes priekšsēdētājs Andis Eveliņš, bijušais bankrotējušā gaļas ražotāju kooperatīva “Laidars G” pēdējais valdes priekšsēdētājs, norāda uz pelēko ekonomiku, ko pašu zemnieku rokām veido lopkautuves. Šos uzskatus apstiprina Valsts ieņēmumu dienestā, bet netieši Zemkopības ministrijā (ZM) un Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
Piebildīšu, ka A. Eveliņš patlaban, visticamāk, ir vienīgais Latvijas saimnieks, kas par kooperācijas kļūdām ik mēnesi bankai maksā Ls 3500 – tikpat, cik viņa saimniecība, kuras ganāmpulkā ir 160 govis, valstij maksā nodokļos. Maksājumi vēl jāveic vairākus gadus tāpēc, ka, būdams kooperatīva “Laidars G” vadītājs, Andis šā kooperatīva aizdevumu bankai garantēja ar savu īpašumu.
Kāpēc bankrotēja “Laidars G”
“Latvijas Avīzē” jau esam stāstījuši, ka 2003. gadā izveidotais “Laidars G” 2006. gada sākumā Siguldas pusē nopirka kautuvi, bet jau 2007. gada rudenī notika kooperatīva likvidācija. Iemesli – pašu kooperatīva biedru nevēlēšanās maksāt biedra naudu, lopu pārdošana pircējiem, kas maksā vairāk nekā kooperatīvs, parādnieku nenorēķināšanās ar kooperatīvu un vēl citi iemesli.
Patlaban, kad pēc notikušā kaislības nedaudz pierimušas, A. Eveliņš teic, ka par kautuves pirkšanu Siguldas novadā nobalsoja daudzi saimnieki, tomēr kooperatīvā radās vairāki grupējumi, kas vēlāk šo ieceri “uzmeta” – jaunizveidotā kooperatīva “Piena ceļš” biedri bija vieni no tiem.
“Es ticēju, ka zemniekiem ir tāda pati sāpe kā man. Visi aprēķini rādīja, ka kautuve var pastāvēt un attīstīties. Vēl vairāk – varēja izmantot Latvijas subsīdijas par apgrozījumu, ar tām varēja nomaksāt aizdevumu. Bet, kad saimniecībā iebrauc uzpircējs un piesola par santīmu vairāk, nekā maksā kooperatīvs, tad pēdējo aizmirst. Reālajā dzīvē kautuvei ik mēnesi pietrūcis 150 liellopu vajadzīgajai jaudas noslodzei, stāsta saimnieks.
“Aprēķini rādīja – bez Ls 25 vienu dzīvnieku nokaut nevar,” piebilst Andis. “Vajadzēja attīstīt vēl papildus zarnu un kuņģu tīrīšanu, ko vēlāk varēja pārdot citiem pārstrādātājiem suņu barības un citu produktu ražošanai. Tomēr mums nebija apgrozījuma, kooperatīva biedri sāka nevest lopus.
Kooperatīvā “Piena ceļš” izveidojās gaļas novirziens, kas lopus pārdeva citiem. Viņi uz to brīdi tā bija nobalsojuši, bet mēs savos statūtos šādu kārtību nebijām paredzējuši. Tā ir mācība jaunajiem kooperatīviem,” tā A. Eveliņš. Viņš atzīst – tajā laikā, godīgi maksājot par lopiem, neveidojot dubulto grāmatvedību, kooperatīvs izdzīvot nevarēja.
Spēlētāju tikumi nemainās
Ko nozīmē darboties negodīgi lopu pirkšanā? Redzot svaru rādījumu atšķirības savā saimniecībā un Paplakas kautuvē, saimnieks dzīvnieku svēršanai nopirka elektroniskos svarus. “Bez vismaz 20 dzīvsvara kilogramiem sev par labu uzpircējs neko nedara. Tur arī kaušanas izmaksas, kas kooperatīvam bija 25 latus lielas, tiek nozagtas,” secina A. Eveliņš.
Andis rāda pierakstus un stāsta, ka šā gada februārī Nīkrāces SIA “Baltic Meat Standard” kautuve viņam deva ziņu, ka ļoti vajagot dzīvniekus, atbraukšot pakaļ. “Es uz saviem svariem nosvēru visus tajā brīdī saimniecībā strādājošos traktoristus, saskaitīju summu un tad kāpām uz šā uzņēmuma lielajiem svariem. Mums svari uzrādīja 325 kg, lopu pircējam – 302 kg. Tātad uz 300 kg pazuda 23 kg. Es pateicu, lai brauc citā reizē, kad svari būs noregulēti,” šo gadījumu skaidro Andis.
SIA “Baltic Meat Standard” kautuves vadītāja Ivonna Lakačauska šo gadījumu interpretē tā:
“Saimnieks lika uz mūsu svariem uzkāpt saviem darbiniekiem, tomēr mēs nezinām, kas viņiem ir kabatās ielikts, pārbaudi neveicām. Agrāk vienu reizi bijām izmantojuši viņa svaru rādītājus, maksājām pēc tiem, tomēr pēc gaļas atdalīšanas, rēķinot tās procentuālo īpatsvaru, iznāca, ka mūsu svari rāda pareizi. Otru reizi šādai rīcībai nepiekritām,” tā I. Lakačauska.
Jau agrāk līdzīgs gadījums A. Eveliņam noticis ar kautuvi SIA “Lāses AM”. “Vislielākais bullis uz maniem svariem svēra 545 kg, kautuvē tā svars bija 475 kg. No manis svērtā atņēmu 3% – ragu un nagu tiesu, viņu uzrādīto svaru salīdzināju un secināju, ka pazuduši ir 13% no dzīvnieka svara. Tas veido 64 latus lielu naudas summu. Kopējais viena veduma zaudējums ir 700 latu,” atceras A. Eveliņš.
Arī no SIA “Senlejas” jau bijuši gatavi braukt uz saimniecību, tomēr, kad uzzinājuši, ka saimnieks salīdzināšot savu un pircēju svaru rādījumus, interese zudusi. “Zemniekam vienmēr noteikti ir jāprasa, cik katra kautuve ņem nost no svara. Parasti tie ir pieci seši procenti. Tāpat noteikti ir jāprasa, cik lielas ir piemaksas, ja pārdod vairākus lopus. Ja pats nevaicāsi, pircējs aizmirsīs pateikt,” padomu dod saimnieks.
Apmierināti ar pelēko tirgu
Uz manu jautājumu, kāpēc Zemkopības ministrijā un Pārtikas un veterinārajā dienestā nav nevienas sūdzības par kautuvju darbību, Eveliņš atklāj, ka ikviens saimnieks sadarbojas ar savu kautuvi.
Kāpēc? “Tāpēc, ka no tās atskries pussprāgušam lopam pakaļ un gaļa aizies desās, piemēram. Zemniekam no šā lopa, iespējams, atmet 100 latus, tomēr viņam nav jāmaksā pieci lati par utilizāciju. To kontrabandas daļu, pelēko tirgu, manuprāt, uztaisa paši zemnieki. Ja izpētītu un salīdzinātu utilizācijai ņemtos lopus, tad redzētu – tur aiziet 700 kg smagas govis tāpēc, ka valsts subsidē beigtu dzīvnieku utilizāciju. Kautuvē, man ir aizdomas, var sarunāt, ka aiziet 200 – 300 kg smagas govis, pārējie 200 – 300 kg “karājas” gaisā un tā ir pelēkā zona. Tas nozīmē valsts apzagšanu un oficiālo ienākumu slēpšanu. Zemniekam parādās mazāk naudas ienākumu un ir jāmaksā mazāk nodokļu. Zemnieks tiek pie melnās naudas,” atbild A. Eveliņš.
VID: kārtības nav
Valsts ieņēmumu dienests pērn deviņiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība ir saistīta ar gaļas pārstrādi, konservēšanu, ražošanu un gaļas produktu vairumtirdzniecību, veica nodokļu auditu, kurā papildus ir aprēķināti Ls 1,17 milj. maksājumi valsts budžetā. Šā gada 1. ceturksnī nodokļu auditā trim uzņēmumiem papildus ir aprēķināts jau pusmiljons.
Šogad veikto tematisko pārbaužu rezultāti liecina, ka gaļas nozares nodokļu maksātāji aizvien neievēro normatīvo aktu prasības un pārkāpumu raksturs ir nemainīgs, norāda VID.
PVD un ZM neko nezina
PVD dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša teic, ka 2011. gadā kautuvēs ir veiktas 537 pārbaudes un ir konstatētas 1448 neatbilstības, tostarp visbiežāk – neatbilstības, kas saistītas ar pārtikas aprites telpu higiēnu, iekārtām un aprīkojumu kautuvēs. PVD nav saņēmis sūdzības par dzīvnieku un gaļas svēršanu kautuvēs.
Latvijas Nacionālā metroloģijas centra izpilddirektore Inese Janševska teic, ka viņas iestāde pēdējos gados lopu pircēju un kautuvju svaru verificēšanu nav veikusi.
Sūdzības par kautuvju darbību nav saņemtas arī ZM. Savukārt valsts atbalsts 2012. gadā dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un likvidēšanai ir Ls 383 796 liels, apliecina ZM Lauksaimniecības departamenta lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja vietniece Ineta Lavrinoviča.
Uzziņa Lopkautuves Latvijā PVD uzraudzībā 2012. gada 1. janvārī bija 82 kautuves, tostarp: liellopus, aitas, kazas, cūkas un zirgus varēja kaut 67 kautuvēs, putnus – divās kautuvēs, putnus un trušus nelielos daudzumos – septiņās kautuvēs, zaķveidīgos dzīvniekus – vienā kautuvē, fermā audzētus savvaļas dzīvniekus – septiņās kautuvēs. Bija arī viena mobilā kautuve aitu kaušanai. |
Nokauto dzīvnieku skaits Latvijas kautuvēs
| Gads | Liellopi | Cūkas | Aitas | Kazas | Zirgi | Putni |
| 2011 | 92 588 | 329 919 | 11 281 | 50 | 519 | 14 748 099 |
| 2010 | 90 760 | 246 236 | 8528 | 27 | 424 | 15 081 405 |
Avots: PVD
Viedoklis
Jānis Višņevskis, lauksaimniecības konsultants: “Situācija kautuvēs patlaban ir uzlabojusies attiecībā uz to kautķermeņu daļu, kas tiek pārdota citās valstīs. Katram kautķermenim ir savs numurs, ir redzama izcelsme un kautķermeņa svars. Kaut gan spraugas zemnieka un valsts apšmaukšanai var atrast arī tur. Savukārt gaļai, kas paredzēta Latvijas iekšējam tirgum, godīgi tirgus nosacījumi nedarbojas. Daudzas mazās kautuves dzīvo kā nieres pa taukiem, nelegālo gaļu pārdodot ar autoveikalu starpniecību un citos veidos. Zemniekiem tomēr vajag savu kooperatīvu un kautuvi tāpēc, lai no aprites izslēgtu lieku posmu, kas peļņu paņem sev. Šajā kooperatīvā svarīgi ir darboties godīgi un mācēt darboties tirgū, kas gan būtu ļoti grūti tāpēc, ka aizvien liels ir kontrabandas gaļas īpatsvars un notiek slēptie darījumi.”
