Saimnieki, kas nesargā lopus, maksā “vilka nodevu” 0
Vilks ir plēsējs, kas pārtiek no gaļas, nevis mīksts un pūkains romantiska tēla iemiesojums. Vilks ir gaļēdājs, tādēļ nav brīnums, ka tas meklē vieglāko un labāko veidu, kā iegūt ēdamo.
Aitas un citi cilvēka labi barotie un viegli pieejamie lopi ir viena no vilka prioritātēm. Vilks aitas nogalinājis tūkstošiem gadu, it īpaši rudeņos, kad jāapmāca jaunie vilcēni. Agrāk to uzskatīja par pašsaprotamu lietu, tādēļ katras saimniecības ganāmpulkā bija paredzēti zaudējumi, ko nodarīs vilki. To sauca par vilka nodevu.
Taču kopš seniem laikiem, kad vilku bija vairāk un tie bija drosmīgāki, daudz kas mainījies un saimniecības vairs nedomā par vilka nodevas atvēlēšanu plēsējiem.
Ideja par vilka nodevu bija ļoti izplatīta it īpaši Igaunijā. Lai arī ko saimnieks darīja, tik un tā vilki turpināja uzbrukt aitām, un nevienam nebija nedz iespēju, nedz vēlmes ar plēsējiem cīnīties. To uzskatīja par nenovēršamu upuri, kas jārespektē. 1898. gadā kāds vecs igauņu zemnieks stāstījis, ka mežā vilku bijis vairāk nekā zaķu, un, lai ko gans darītu, vilki uz aitām nāca teju vai katru dienu. Gados, kad vilku bija īpaši daudz, saimniece nolēma vilkiem ziedot vienu vai divus jērus. Vēl cilvēki pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados atcerējās, ka tad, kad vilks nokoda aitu, konkrētas ķermeņa daļas nesa vilkiem uz mežu kā ziedojumu.
Vēlāk gan vilku vairs neesot bijis tik daudz, tādēļ gaļa tikusi suņiem un kaķiem, bet šos gaļas gabalus cilvēks nekad nav ēdis.
Ir saglabājušās liecības, ka daudzviet Igaunijā it īpaši novembrī, kad bijis veļu laiks, zemnieki vilkiem uz mežu nesuši ēdamo, atstājot to uz akmeņiem vai celmiem. Savukārt Krievijā reiz bija pieņemts vilku kungam mežā atstāt veselu aitu, tad plēsēji ganāmpulku lika mierā.
Mūsdienās, kad par iespējamiem zaudējumiem tiek pieprasītas kompensācijas, atbildība par savu lopu pasargāšanu no pelēčiem ir noteikta par īpašnieka pienākumu. Ministru kabinets ir noteicis, ka aitas, zirgi un liellopi, ja tie tiek turēti ārā, jāaizsargā ne tikai no plēsējiem, bet arī no nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Saimniekam jārūpējas, lai nepieļautu draudus lopu veselībai un dzīvībai. Un nevajadzētu brīnīties, ja naktī mežmalā bez aprūpes un uzraudzības atstātas aitas naktī apciemojusi vilku ģimene.
Protams, ka vilks izvēlēsies vieglāko un gardāko medījumu!
