Saimnieki arvien biežāk izvēlas audzēt pārstrādes, nevis pārtikas kartupeļus 0
Latvijā kartupeļu audzētāji arvien biežāk izvēlas audzēt nevis pārtikas, bet gan pārstrādes kartupeļus, kurus izmanto kā izejvielu, piemēram, cietes ražošanā, atzina Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
“Pārtikas kartupeļu tirgus ir ļoti nestabils un nedrošs, līdz ar to audzētāji mazāk orientējas uz šo tirgu. Daļa no šī tirgus izstājas vai pāriet uz pārstrādes biznesu. Pārtikas kartupeļu audzēšanas platības stipri samazinās,” teica Kraukle.
Viņa arī atzīmēja, ka, pateicoties pārstrādes kartupeļu platību pieaugumam, kopumā kartupeļu audzēšanas platības šogad Latvijā varētu būt iepriekšēja gada līmenī. “Nav pamata tam, ka lielie audzētāji, kas līdz šim aktīvi stādījuši un audzējuši kartupeļus, darbojušies šajā sfērā, mestu “plinti krūmos” un pārstātu audzēt kartupeļus,” piebilda Kraukle.
Viņa pastāstīja, ka lielākā daļa no kartupeļu sēklām Latvijā tiek ievestas no ārzemēm, kamēr vietējās šķirnes, piemēram, Priekuļu pētniecības centra sēklas aizņem padsmit procentus no kopējām sēklu audzēšanas platībām.
Vienlaikus Kraukle norādīja, ka pērn kartupeļu audzēšanai Eiropā bija samērā nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, tāpēc sēklu trūkst, taču nevajadzētu būt tā, ka tādēļ šogad Latvijā neapstāda noteiktas platības kartupeļu.
Tāpat pagaidām vēl nevar prognozēt, kādas šogad būs kartupeļu cenas. Tās būs atkarīgas ne tikai no izejvielu cenām, bet arī no klimatiskajiem apstākļiem ražas veidošanās laikā un ievestās produkcijas cenām.
Kā ziņots, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kartupeļu platības Latvijā sarūk. 2014.gadā tie bija 26 800 ha, 2015.gadā – 24 800 ha, 2016.gadā – 23 300 ha, bet pērn – 22 700 ha.
Vienlaikus kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra nedaudz aug – 2014.gadā no viena hektāra novāca vidēji 189 centnerus, 2015.gadā – 201 centneru, 2016.gadā – 211 centnerus, bet pērn – 180 centnerus.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
