Saimniek, nepārvērt savas mājas par ķīmisko vielu laboratoriju! Kāpēc putas ir bīstamas 0
Šobrīd, tuvojoties jaunajai būvniecības sezonai, privātmāju saimniekus aktīvi mudina siltināt mājas ar poliuretāna putām. Daudzi to arī plāno darīt un darīs, jo putas šķiet ļoti praktisks, viegli iestrādājams un arī salīdzinoši lēts siltumizolācijas materiāls. Arī pašiem būvniekiem šis materiāls tīri labi patīk, jo ar to var vienkārši nomaskēt, aizpūst būvniecības procesā pieļautās kļūdas – caurumus.
Ekobūvnieks Harijs Tučs norāda: “Tomēr modernajiem būvmateriāliem, tajā skaitā siltumizolācijas putām, piemīt īpašības, par kurām pārdevēji labprāt nestāsta. Tāpēc, izvēloties siltumizolācijas materiālu privātmājas siltināšanai, ikvienam saimniekam būtu vēlams noskaidrot pilnīgi visu informāciju par konkrēto materiālu un tad izvērtēt, vai tiešām ir vērts to izmantot savas mājas siltināšanai.”
Neveic pilnu siltināšanas tehnoloģiju, tādēļ putas zaudē efektivitāti
Ja ir nolemts siltināt ar poliuretāna putām durvju un logu konstrukcijas, obligāts nosacījums – putas ir jānosedz ar speciālajām lentēm, iekšpusē – tvaika izolāciju, bet no ārpuses – vēja izolāciju.
Harijs Tučs uzsver: “Latvijā, siltinot logu un durvju konstrukcijas, poliuretāna putu slāni visbiežāk nenosedz. Proti, būvnieki neveic pilnu siltināšanas tehnoloģiju, jo tas siltināšanu ievērojami paildzinātu un sadārdzinātu. Nebūtu vairs ne ātri, ne lēti…
Savukārt, ja putas nav nosegtas ar lentēm, cauri siltumizolācijas slānim vējo gaiss ar mitrumu, un tajā veidojas kondensāts. Pāris gadu laikā tas saārda putas. Tad, no malas raugoties, šķiet, ka ar siltumizolāciju viss ir kārtībā, taču iekšpusē putas ir sairušas, un siltumizolācija vairs neveic savu funkciju.
Ķīmisko vielu laboratorija mājoklī
Tomēr nefunkcionējoša poliuretāna putu siltumizolācija nav lielākais ļaunums. Harijs Tučs mudina – izvēloties siltumizolācijas materiālu, pievērsiet uzmanību uz iepakojuma norādīto ķīmisko vielu sastāvam un padomājiet, vai tiešām vēlaties siltināt māju ar šo siltumizolāciju, ja pats ražotājs ir ieteicis – iepakojumu, kurā bijis siltumizolācijas materiāls, neizmest apkārtējā vidē, bet utilizēt, lai nenodarītu kaitējumu apkārtējai videi.
Latvijā nav ierasts runāt par būvmateriālu ietekmi uz mājokļa iemītnieku veselību, tomēr cilvēkiem pašiem būtu jāsaprot, ka, piepūšot ēkas konstrukcijas ar siltumizolācijas putām, cauri siltumizolācijas slānim cirkulē gaiss ar mitrumu un ienes dzīvojamā vidē putās esošās ķīmiskās vielas. Ja mājā nav ļoti labas ventilācijas, viss šis ķīmisko vielu kokteilis tur arī uzkrājas.
Ekobūvnieks uzdod retorisku jautājumu: “Krāsojot ar eļļas krāsu, cilvēki zina, ka šādā telpā nedrīkst uzturēties vairākas dienas un to arī ievēro. Cilvēkiem būtu arī jāzina, ka, nosiltinot ar poliuretāna putām, ir līdzīgi. Ķīmisko vielu izdalīšanās telpā nav jūtama, taču tā notiek pakāpeniski un visu laiku.”
Laika gaitā tas, protams, ietekmē gan mājas iemītnieku pašsajūtu, gan veselību, novājina imunitāti un paver ceļu dažādām slimībām, piemēram, alerģiskām saslimšanām.
Ja saimnieks izvēlas siltināt māju ar modernajiem siltumizolācijas materiāliem, piemēram, poliuretāna putām, mājoklī noteikti jāierīko piespiedu ventilācija, lai nodrošinātu iemītnieku veselībai atbilstošu mikroklimatu – gaisa kvalitāti. Harijs Tučs gan novērojis – Latvijā privātmājās piespiedu ventilāciju saimnieki ierīko reti, jo tas ir ļoti dārgs prieks.
Ar kādiem siltumizolācijas materiāliem siltināt?
Ekobūvnieks ir pārliecināts, ka līdz šim nav radīti praktiskāki, ilgmūžīgāki un ekoloģiskāki siltumizolācijas materiāli par tiem, ko izmantoja mūsu senči, – kaņepes, lini, sūnas, skaidas u. c. Siltumizolācijas putas tiem nestāv līdzās. Un to pierāda fakti, iestrādājot poliuretāna putas, tās kalpos vidēji 5–10 gadus, turpretim kaņepju siltumizolācija – vismaz 100 gadu. Ekobūvnieki, atverot 100 un vairāk gadu senu ēku konstrukcijas, pārliecinājušies, ka, kaņepju, tāpat arī linu siltumizolācija ir saglabājusies, tai nekas nav noticis.
Par laimi, mūsdienās arvien vairāk ražotāju apzinās dabīgo siltumizolācijas materiālu vērtību un sāk tos ražot. Līdz ar to arī mūsdienīgam cilvēkam ir iespēja nosiltināt privātmāju ar dabīgiem materiāliem, piemēram, logu un durvju konstrukcijām izmantot linu siltumizolāciju, lielajām konstrukcijām (sienām) – kaņepju siltumizolāciju, savukārt apdarei – māla apmetumu, un dzīvot tīrā un ekoloģiskā vidē.
