“LA” aizsāk jaunu rubriku “Saimnieks meklē mantinieku” 0
Jauno rubriku sākt mūs pamudināja tie gadījumi, kad saimniecības vai firmas īpašniekam nav sava izlolotā biznesa turpinātāja.
Veiksmīgam uzņēmējam, arīdzan iekoptas zemnieku saimniecības īpašniekam, vispirms gan pašam jātiek skaidrībā, ko īsti vēlas, – atrast “mantinieku” tikai uzņēmējdarbībai, saglabājot tiesības uz zemi, ēkām un citu nekustamo mantu, vai atteikties no visa. Un tikai pēc tam būtu jālemj par juridiski visdrošākajiem risinājumiem. Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāre Sandra Jakušenoka saka, ka risinājumi varētu būt vairāki.
Pirmais. Var iecelt uzņēmējdarbības pārvaldnieku. Īpašnieks noslēdz ar viņu darba līgumu, kurā paredz gan atalgojumu, gan darba laiku, gan pārvaldnieka pilnvaras. Zemnieku saimniecība un uzņēmējdarbība joprojām paliek līdzšinējā īpašnieka rokās.
Ja pašreizējam īpašniekam ir likumīgie mantinieki, tad, īpašniekam aizejot viņsaulē, viņi manto gan nekustamo īpašumu, gan zemnieku saimniecību. Uzņēmējdarbības pārvaldnieks ir tikai risinājums uz nenoteiktu laiku, kamēr nelaiķa vietā stājas kāds no mantiniekiem.
Otrais. Var pārdot tikai zemnieku saimniecību, paturot īpašumā zemi un ēkas, kuras pēc tam var iznomāt jaunajam zemnieku saimniecības īpašniekam. Tad paliek tiesības uz nekustamu īpašumu, bet vairs nebūs atbildības par biznesu. Bet, lai varētu notikt zemnieku saimniecības īpašnieku maiņa, jaunajam īpašniekam īpašumā jābūt arī zemei.
Trešais. Zemnieku saimniecību var pārveidot par SIA, pēc tam pārdodot uzņēmuma kapitāldaļas. Arī šajā gadījumā zeme un ēkas paliek agrākajam īpašniekam, kurš to iznomā. Agrākais īpašnieks var paturēt sev daļu no SIA kapitāldaļām un, ja uzņēmums strādā ar peļņu, saņemt dividendes. Šajā gadījumā viņš gan joprojām paliek uzņēmējdarbības dalībnieks.
Ceturtais. Var pārdot uzņēmējdarbību kopā ar zemi un saimniecības ēkām, paturot īpašuma tiesības tikai uz dzīvojamo ēku un to, kas nepieciešams pašu lietošanai.
Piektais. Saimniecību un nekustamo īpašumu var uzdāvināt. Taču jāņem vērā, ka, dāvinātājam aizejot viņsaulē, dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem (agrāk tos dēvēja par neatraidāmajiem mantiniekiem) ir tiesības prasīt atlīdzību.
Sestais. Īpašnieks var noslēgt uztura līgumu. Visbiežāk šo darījumu noslēdz gados vecāks cilvēks, kuram pieder nekustams īpašums, kuru viņš gadu nastas dēļ pats nespēj uzturēt. Par to īpašnieks saņem pretim uzturu līdz mūža vakaram.
“Katrs no šiem risinājumiem, protams, ir saistīts ar risku. Visus iespējamos riskus grūti uzreiz paredzēt, jo jāzina apstākļi, kādos dzīvo un strādā saimniecības īpašnieks. Svarīgi būtu arī novērtēt to cilvēku, kuram varētu piedāvāt kļūt par biznesa partneri vai “mantinieku”. Jebkuru risinājumu izvēloties, visi līgumi jānoslēdz rakstiski, ierakstot tajos visus noteikumus, par ko vienojušās abas puses, atzīst Sandra Jakušenoka.
Ja neviens no ģimenes piederīgajiem nevēlas turpināt uzņēmējdarbību, biznesa “mantinieku” var meklēt, tikai vai vienmēr izdodas atrast. Daudzu iekoptu zemnieku saimniecību īpašnieki saka, ka laukos kļūst arvien mazāk tādu cilvēku, kuriem piemīt atbildības sajūta par uzticēto pienākumu un kuri grib strādāt pat par pietiekami labu atalgojumu.
Ja arī “LA” lasītājiem ir zināmi gadījumi, kad šāda mantošana ir aktuāla vai ir zināma pieredze ar mantojuma nodošanu personām, kas nav saimnieka radinieki, aicinām to darīt zināmu “LA”.
