Pats gan zemnieks, gan mednieks 0
Uldis ir gan zemnieks, gan kvalificēts automehāniķis, gan pieredzējis mednieks ar lielu stāžu. Viņš ir arī aktīvs vietējā mednieku kolektīva biedrs. Kopumā tajā esot ap 50 biedriem, taču aktīvu mednieku esot mazāk par pusi, pārējie atbraucot tikai brīvdienās. Kolektīva medību iecirknī ietilpst trīs pagasti – Vērēmi, Bērzgale, Lendži –, mednieki sadalījušies grupās, un katra pārrauga savu pagastu.
Uldis: “Mūsu kolektīvam ir līgumi ar vietējiem zemniekiem, esam ieinteresēti noslēgt pēc iespējas vairāk šādu līgumu, jo tikai tā varam tikt pie lielākas medību platības. Parasti apmeklējam šīs saimniecības, noskaidrojam, kur un kādi sējumi plānoti. Pirmie nogatavojas ziemas kvieši; tikko iestājas to piengatavība, esam gatavi doties šos sējumus sargāt no mežazvēriem. Katra sējuma malā esam sacēluši sargtorņus.
Savā – Bērzgales – pagastā esmu vienīgais gan zemnieks, gan mednieks, pa diviem ir arī Vērēmu un Lendžu pagastā. Bet parasti mums nav bijis problēmu konstruktīvi savstarpēji sarunāties un vienoties ar zemniekiem.
Šogad mūsu apvidū ir tāda neparastāka aina: faktiski nav manīti mežakuiļi un pērnie sivēni. Iespējams, iejaucies Āfrikas cūku mēris. Tā kā sivēnmātes parasti nešaujam, šogad maz tiekam pie medījuma.”
Uldis apliecināja, ka ar zemniekiem, kuriem ir lielākas platības un kuri nodevuši mednieku kolektīva lietošanā medību tiesības, parasti daloties arī medījumā – gan svaigas gaļas, gan konservu vai desu izstrādājumu veidā. Tas savstarpējo sadarbību tikai stiprinot.
Visu informāciju par mežazvēru pārvietošanos, sējumu bojājumiem vai konfliktsituācijām ar zemniekiem kolektīva biedri saņem vietējā virsmežniecībā.
Mednieku kolektīvs noslēdzis ar Uldi līgumu par bioloģisko kviešu audzēšanu mežacūku piebarošanai – katru gadu kolektīvs no Kalvīšiem nopērk 10 tonnas kviešu graudu, kas tiek sadalīti pa barotavām. Paša Ulda pārziņā ir trīs barotavas. Taču, lai cik pilnas tās būtu, dzīvnieku atturēt no došanās mieloties sējumos faktiski nevar. Tikai tad, kad viss nokults, zvēri nākot uz barotavām, un tas neesot agrāk par oktobri. Arī mežazvēriem vajadzīgs proteīns, ko tie meklē graudaugu, pākšaugu vai kukurūzas laukos, arī maijvaboļu kāpurus. Paša laukos Uldis reiz saskaitījis 11 sivēnmātes un ap 40 sivēnu. Divu nakšu laikā šis bars esot pārracis visas ganības, kā arī pilnībā apēdis 5 ha auzu un kviešu. Ja uz šo brīdi nav pieteiktas medības, šaut uz dzīvniekiem nedrīkst, taču arī šāviens gaisā esot gana efektīvs, lai šis bars kādu laiku konkrētajā laukā nerādītos. Taču var uzrasties cits bars, un Uldis smej: “Kā mednieks ļauju dzīvnieciņiem mazliet arī pamieloties, jo galu galā tie ir mans nākamais medījums…”
“Līgumā ar zemniekiem ir arī ierakstīts punkts par bebru dambju nojaukšanu teritorijas applūdināšanas gadījumos. Braucam pie zemniekiem arī tad, ja lauku tuvumā manītas lapsas vai jenotsuņi, kas varētu būt slimi; tos nošaujam. Bet, lai zemnieks postījumu dēļ prasītu mednieku kolektīvam kādu kompensāciju, viņam pašam pirms tam jāveic visi iespējamie aizsardzības pasākumi, žogus un repelentus ieskaitot,” teic Uldis.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
