Draudzīgās vistas un siltumnīcas. “Indrānu dārzi” – saimniecība, kur nav nekā lieka 0
“Laukos var dzīvot un pelnīt, tikai jāmācās pacietība un jāvēro, ko katrs darbs pasaka priekšā. Garlaicīgi nebūs nekad, turklāt ir neatkarības un brīvības izjūta,” secina PĀVELS MAZJARKINS no Ērģemes pagasta. Viņš ar ģimeni izveidojis saimniecību “Indrānu dārzi” un arī citus iedrošina sākt kaut ko jaunu. Tur saimnieko pēc bioloģiskiem principiem, dažādas jomas papildina cita citu.
Visu dara lēnām
Šis ir pirmais gads, kuru Pāvels pavadījis tikai Latvijā, strādājot savā saimniecībā. Līdz šim katru gadu ik pa laikam vajadzēja doties peļņā uz ārzemēm, lai uzturētu ģimeni un iegādātos pašu nepieciešamāko lauku sētai.
Pēc specialitātes Pāvels ir celtnieks, kam pirms krīzes bijis pat savs uzņēmums, taču tas neizturēja dažādās pārmaiņas. Vērtīgākais ieguvums no tā sauktajiem treknajiem gadiem ir šis pirms aptuveni desmit gadiem iegādātais īpašums laukos, skaistā vietā. Lauku sēta ir 4 hektārus plaša, ēkas vecas un pilnībā atjaunojamas. Apsaimniekojami arī ap 3 hektāri meža.
Pāvels visus saimniecības izdevumus un paredzamos ienākumus cītīgi pieraksta un rēķina, un to iesaka arī citiem. Tikai uzliekot ciparus uz papīra, parādās īstā aina, piemēram, no cik liela vistu bara sākas peļņa. Taču katrā saimniecībā šī matemātika būs citāda, uzskata saimnieks. Arī viņam vajadzējis vairākus gadus, lai saprastu, kāda ir atdeve no saimniecības, darbojoties ar metodēm, kuras izvēlējies Pāvels.
Ģimenē nolemts, ka kredītus saimniecībai neņems, un izrēķināts, ka arī algoti darbinieki tuvākajos gados saimniecībai nebūs pa spēkam. Tāpēc kultūras un saimniekošanas metodes izraudzītas tādas, kas prasa pēc iespējas mazāk darba.
Tiklīdz ģimene pirms pieciem gadiem nolēma pārcelties un saimniekot laukos, sieva Viktorija ieteikusi sākt ar reklāmu. Vienkāršākais un efektīvākais veids ir izvietot to dažādās interneta vietnēs. Arī uz kravas busiņa sāniem uzdrukāta liela Indrānu dārzu reklāma. Šī stratēģija izrādījusies pareiza. Cilvēki tagad paši meklē rokā saimniekus un izsaka savas vēlmes, ko gribētu pirkt. Pirmajos gados visgrūtākais bijis saprast, ko un cik audzēt tirgum, cik varēs realizēt. Tagad klienti ir palīdzējuši precīzāk noteikt apjomus.
Lai labāk paredzētu saimniecības attīstību, Pāvels veido plānus piecgadēm.
Vistas dēj draudzīgi
Pirms sāk kādu darbu, saimnieks par to ievāc pēc iespējas vairāk informācijas. Tikai tad, kad sāk kaut ko darīt, parādās īstās problēmas. Tā bijis arī ar vistām. Vistas ne tikai ir olu dējējas, bet arī lauksaimniecībā nepieciešamā mēslojuma ražotājas. Turklāt nekas neiet zudumā – vistas apēd visus nestandarta dārzeņus un augļus. Ēdienkartē putniem ir gan graudi, gan putraimu, biešu un kartupeļu putra. Papildus tiek dotas minerālu piedevas, citādi dēšana notiek slinki. Graudus izdevīgāk iepirkt, tupeņi un saknes ir no pašu lauka.
Savas pirmās simt vistas Pāvels iegādājies kā dienu vecus cālīšus un pats istabā tos izlolojis. Tāpēc putni ir mierīgi un droši, labprāt sēž saimniekam uz pleca.
Putnu saimi plānots palielināt, taču atkal jārēķina un jārisina jaunas problēmas – jāgādā plašākas telpas, arī dziļurbums jāveido, jo vistas daudz dzer un ar akas ūdeni pietiek tikai ģimenei un esošajām klukstēm.
Vistām ir sava stingra hierarhija, ko saimnieks nevar ietekmēt. Vadones izvietojas augstākajās laktās un mazāk populārās noliek pie vietas. Vistas ir visēdāji un pat kanibāli – baram vien zināmu iemeslu dēļ kādu vistu pēkšņi var atstumt un pat noknābāt.
Lielākā problēma – paša audzētos putnus saimnieks nespēj nokaut un ēst. Kad vistas novecos un vairs nedēs, tad meklēs risinājumu.
Sagatavo piemērotas telpas
Pāvelu sadusmo dažu vistu īpašnieku gaušanās par to, ka putnus aiznes lapsa vai vanags. Viņš uzskata, ka tā ir saimnieka atbildība. Pāvels vispirms sācis ar vecās kūts remontēšanu. Lai tajā neiekļūtu žurkas un citi plēsoņas, pamati pusmetra augstumā un grīda izcementēti. Sienas un griesti noklāti ar saplākšņa loksnēm. Lai vistas negulētu uz grīdas, tām ir stabila un augsta lakta. Mītnes sagatavošanai saimnieks veltījis aptuveni mēnesi.
Putniem pats svarīgākais ir sausums, tāpēc grīda vienmēr ir noklāta ar svaigām zāģskaidām. Kopā ar vistu mēsliem skaidas ir vērtīgs mēslojums. Lai būtu vieglāk savākt, grīda noklāta ar biezu plēvi. Taču nākotnē saimnieks plāno to izklāt ar linoleju.
Vistām kūtiņā visu laiku ir apgaismojums (izvēlas ekonomiskās spuldzes). Līdz deviņiem vakarā tas sevišķi svarīgi rudenī un ziemā, lai vistas rosītos un vairāk dētu. Pa nakti atstāj nelielu dežūrgaismu.
Lielāko gada daļu vistas uzturas āra aplokā. Ja tas ir gana liels, vistas nelec pāri arī ap metru augstam žodziņam. Taču vienmēr ir dažas vistas brīvdomātājas, kas izmūk un staigā savā vaļā. Labums – apēd dārzā gliemežus.
Labi, ja voljerā ir kāds lielāks koks, zem kura vistām patverties no vanaga uzlidojuma.
Pie aploka regulāri parādās pa lapsai. Parasti tās izdodas vienkārši aizbiedēt vai dažkārt atvadīties no kādas vistas. Šādi zaudējumi tomēr pagaidām ir izdevīgāki nekā elektriskā gana ierīkošana aplokam, sarēķinājis saimnieks (50 metru elektriskās sētas maksā ap 140 eiro).
Siltumnīcā viss pašu
“Tomātam ir vienalga, kāds izskatās nams, kurā tas mīt, lai tikai ir vajadzīgais mikroklimats,” teic Pāvels. Viņš vadās pēc principa, ka pēc iespējas jāizmanto viss, kas saimniecībā atrodas pa rokai. Koki konstrukcijām ir no pašu krājumiem, stiprinājumiem izlietoti būvmateriālu atlikumi no mājas remonta. Koka detaļu impregnēšanai izlietoti veci krāsas atlikumi. Vienīgie izdevumi – par plēvi. Pāvels atzīst – lēti iznāk tikai tad, ja savas saimniecības matemātikā neierēķina paša darbu un ieguldīto laiku.
Vienīgais mēslojums siltumnīcā ir vistu pakaiši un mēsli. Tos kā mulču pavasarī uzber augsnei ap stādiem ap 7 cm biezā slānī. Kad laista, labums pamazām nonāk pie saknēm. Arī nezāles neaug cauri. Ja augsni nober rudenī, līdz pavasarim mēslojums ir izreaģējis, un labuma mazāk.
Pāvels izvēlējies visvisādas tomātu šķirnes – lai pašam interesanti. Izrādījies, ka tieši tādus – dažādu krāsu un formu – tomātus arī pircēji visvairāk pieprasa. Arī paprika un plašā čili piparu kolekcija pircējiem iepatikusies.
Stādi šopavasar dārzā un siltumnīcā nosaluši. Saimnieks tos nogriezis ap sprīdi garus, bet nav paguvis izraut. Paprikas un tomāti strauji sākuši dzīt jaunas atvases un saauguši kā milzu krūmi. Ražojuši izcili!
Raža ir labāka, ja katrai kultūrai ir sava siltumnīca.
Drošībai vajag dažādību
Lai nelielā saimniecībā būtu stabilāki ienākumi, vajadzīgs plašs sortiments. Tāpēc iekopts gan ābeļdārzs, gan ogulāji. Uz lauka aug kartupeļi, bietes, burkāni, eksotikai – kukurūza (sēj uzreiz vadziņās). Sēklas saimnieks iegādājas lielveikalos, jo tur tās maksā lētāk, turklāt kvalitāte ir laba.
Ap 0,3 hektāru platībā tiek audzētas remontantās avenes. Pāvels saskāries ar problēmu – audzējot ar bioloģiskām metodēm, ogās mēdz būt pa kādam tārpam līdzīgi kā meža avenēm. Tad ir neizbēgama pretruna – pircēji vēlas ar bioloģiskām metodēm un bez ķīmijas audzētas ogas, taču tārpu avenē necietīs. Bet, lai pārbaudītu katru ogu, tam jāvelta milzu darbs. Tāpēc kā izdevīgāko ražas vākšanas metodi Pāvels atzinis pašlasīšanu – lai cilvēki uz lauka lasa paši, izmeklējot sev labākās.
Jaunie lauksaimnieki apmeklējuši kursus, lai iegūtu atļauju lietot savā dārzā arī spēcīgāku ķīmiju. Kad noklausījušies, cik pamatīgi līdzekļi pašaizsardzībai jālieto, cik svarīgs ir nogaidīšanas laiks pēc miglošanas, cik bīstami ir līdzekļu atlikumi, abi ar sievu izlēmuši – kaut arī apliecība ir, savā dārzā neko tādu nelietos.
SVARĪGI
Vēlams olas glabāt telpā, kur nav siltāks par 15 grādiem. Olas nedrīkst mazgāt, jo tad tām tiek bojāts aizsargslānis. Tās tūliņ jāizlieto.
