Saimniece liek izvākties, bet mantas pazudušas. Jurista padoms 0
Kopš dzimšanas dzīvoju saimnieka mājā. Īres līgums bija noslēgts ar manu vecomāti, taču es tur biju pierakstīta kā ģimenes loceklis. Tā kā saimniece palielināja īres maksu, es vairs nevarēju apmaksāt dzīvokli, radās parādi. Saimniece pateica, lai eju projām, un es atradu lētāku dzīvokli.
Taču, kad par to paziņoju saimniecei, viņa nomainīja dzīvokļa atslēgas un pati sapakoja maisos manas mantas. Jaunajā dzīvoklī konstatēju, ka gandrīz puse no mantām ir pazudušas. Zvanīju bijušajai saimniecei, bet viņa atbildēja, ka neko nezina. Iepriekšējo īres līgumu neesmu pārtraukusi, nekādus dokumentus neparakstīju. Kā man rīkoties? Anita Rīgā
Septītais reģistrs
Vispirms atgādinām, ka varat iestāties rindā, lai īrētu pašvaldības dzīvokli. Ja esat darbaspējīgā vecumā (viena vai ar ģimeni), varat iesniegt dokumentus 7. reģistram. Tajā pirmkārtas dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē denacionalizēto māju īrniekus, kuriem ir noteikti ienākumi. Lai iestātos šajā reģistrā, pretendentam gan izvirzīti vēl papildu nosacījumi. To var darīt:
• denacionalizēto māju īrnieki – personas, kas dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai;
• personas ar noteiktiem ienākumiem – denacionalizētās mājas īrnieki, kuru trīs mēnešu ienākumi pēc nodokļu nomaksas viena cilvēka ģimenē nepārsniedz 250 latu mēnesī, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, – 200 latu mēnesī katram;
• personas, kuras apliecina, ka tām nav nekustamā īpašuma un pēc 2004. gada 31. marta tās nav labprātīgi atsavinājušas nekustamo īpašumu.
Nekustamais īpašums ir dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvoklis, dzīvojamā māja (kopīpašuma gadījumā – lietošanā atsevišķs dzīvoklis), jebkurš zemesgabals Rīgā vai ārpus pilsētas administratīvās teritorijas, kas lielāks par 1 ha (kopīpašuma gadījumā – lietošanā zemesgabals, kas lielāks par 1 ha).
Lai reģistrētos 7. reģistrā, jāraksta iesniegums, kam pievieno šādu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus):
• dzīvojamās telpas īres līgumu;
• dzīvojamās mājas īpašnieka/pilnvarotās personas izziņu par īres attiecību turpināšanu;
• rakstveida informāciju no iepriekšējās dzīvesvietas (sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu.
Iesniegumu Juridisko konsultāciju nodaļas darbinieka klātbūtnē paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību. Iesniedzot dokumentus, jāuzrāda pase. Pēc tam mēneša laikā visiem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem jādodas uz sava rajona (priekšpilsētas) Sociālā dienesta nodaļas teritoriālo centru, lai deklarētu ienākumus.
Šajā gadījumā jāgriežas Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, kas atrodas Brīvības ielā 49/53, Rīgā, tālr. 67012453.
Tiesa un izlikšana
Varat iesniegt iesniegumu arī policijā par saimnieces prettiesisko rīcību (patvarību un iespējamo zādzību), jo no dzīvokļa pat par parādiem jūs varēja izlikt tikai ar tiesas spriedumu. To nosaka “Likuma par dzīvojamo telpu īri” 28. pants, kas paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai likumā paredzētajos gadījumos. Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā.
Likums paredz, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas:
• ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas;
• izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar īres līgumu, tādiem mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;
• citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot neiespējamu pārējām personām dzīvošanu ar tām kopējā dzīvoklī vai vienā mājā.
Tāpat likums paredz, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas:
• ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot šo telpu saskaņā ar īres līgumu un normatīvajiem aktiem;
• ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot tos saskaņā ar īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā jābrīdina īrnieks par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Ja izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.
Ierādiet citu!
Ja mājas īpašnieks (izīrētājs) nolēmis māju nojaukt, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.
Līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir tāda, kas salīdzinājumā ar iepriekš aizņemto ir ne mazāk labiekārtota, analoga platības apjoma un citu būtisku apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās pašas pilsētas, novada vai attiecīgā novada pilsētas vai pagasta robežās. Izbeidzot īres līgumu šādos gadījumos, īrnieks jābrīdina rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.
Ja denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas izīrētājs pieņēmis lēmumu veikt ēkas kapitālo remontu, bet nevar to sākt, kamēr īrnieks dzīvo mājā vai lieto remontējamo telpu, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Šāds pienākums izīrētājam ir pirmajos septiņos gados pēc īpašuma tiesību atjaunošanas, kā arī tad, ja dzīvojamo māju (telpu) paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo māju (telpu).
Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja izīrētā dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un ir nepieciešama īpašniekam (viņa mantiniekam) dzīvošanai. Pašvaldība tad ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu gada laikā no īpašnieka (viņa mantinieka) pieteikuma saņemšanas dienas.
SVARĪGI Ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu nodevis apakšīrē vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo citas personas, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. |
Konsultēja jurists Aleksandrs Čičerins.
