“Tikai mājās sāku lēnām aprast ar to, ka esam paveikuši ko lielu.” Ratiņkērlingisti Poļina Rožkova un Agris Lasmans plūc laurus Kanādā 2
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ratiņkērlingisti Poļina Rožkova un Agris Lasmans pirms nepilnām desmit dienām Kanādas pilsētā Ričmondā sagādāja Latvijas kērlingam līdz šim nebijušu panākumu – kļuva par pasaules čempioniem jaukto pāru sacensībās. Tās mūsu valsts kērlingistiem ir pirmās medaļas planētas meistarsacīkstēs, tāpēc čempioni uzreiz pat nav spējuši aptvert, cik vēsturisku panākumu ir izcīnījuši.
“Tikai mājās sāku lēnām aprast ar to, ka esam paveikuši ko lielu. Šobrīd izbaudu, ko nozīmē būt uzmanības centrā – ir intervijas, daudz zvanu,” saka 43 gadus vecais pasaules čempions Agris Lasmans, kuru “Latvijas Avīze” sazvana nelielā pārtraukumā starp Latvijas junioru čempionāta spēlēm. Lasmans vēl pirms došanās uz Kanādu apsolījis, ka turnīrā palīdzēs kā tiesnesis, un, lai arī pēc atgriešanās mājās bijis pamatīgs nogurums, vārdu turējis. “Jau otrajā dienā pēc atlidošanas atkal sanāca kāpt uz ledus, jo solījumi jātur.
Atpūtīšos vēlāk. Slodze sanāca liela, jo man nemaz nebija plānots piedalīties jaukto pāru sacensībās, tomēr Poļinas partnerim Aleksandram Dimbovskim jau uz vietas gadījās ķibele un viņš satraumējās. Treneri lēma, kā rīkoties, jo gan jauktajam pārim, gan ratiņkērlinga komandai šis bija svarīgs turnīrs – sākās jauns olimpiskais cikls, kurā krāj punktus uz nākamajām paralimpiskajām spēlēm. Vajadzēja, lai ir konkurētspējīga arī jaukto pāru komanda.
Mēs ar Poļinu jauktajā pārī spēlējām kopā arī pērn, kad pasaules čempionātā palikām piektie, tāpēc izvēle krita uz mani. Uzreiz piekritu un biju gatavs piedalīties abos turnīros,” par negaidīto pavērsienu teic Lasmans.
Ucināja un uzmundrināja
Slodze sanākusi pamatīga, jo deviņās dienās Agris piedalījās 22 spēlēs un bija vienīgais čempionātā, kas piedalās abos turnīros. “Sākumā bija pa trim spēlēm dienā, bet divas reizes arī sanāca pa četriem mačiem.
Vienā no tām dienām pirms pēdējās cīņas jutu, ka spēku aptrūkstas, taču paldies komandas biedriem, jo viņi uzmundrināja, uzsita pa plecu, un es saņēmos. Mani vispār ļoti ucināja un aprūpēja, visu piegādāja, kas ļoti palīdzēja. Grafiks bija saspringts, cēlos septiņos, pirmā spēle deviņos, bet atpakaļ viesnīcā ap desmitiem vai vienpadsmitiem vakarā. Sarežģīti, taču abām komandām bija svarīgas spēles – pāros par tikšanu “play off”, bet komandai par vietas saglabāšanu elites grupā.
Komandai, kurai ir atjaunojies sastāvs, palikšana A grupā bija minimālais uzdevums, ko izpildījām,” skaidro Lasmans. Savukārt pāru turnīra izšķirošajās spēlēs viņam jau bijis daudz vieglāk. “Viena spēle dienā, jutos ļoti labi, atpūties un bez stresiņa, tāpēc tās pēdējās un it kā svarīgākās spēles man pašam šķita tās vieglākās. Pirms katras spēles varēju sakoncentrēties, paklausīties mūziku un uzlādēt enerģiju.
Piemēram, pirms pusfināla pret Ķīnu klausījos Ūdrīša izpildīto dziesmu “Pekinā ir auksti”. Tā mani ļoti labi uzlādē, arī pērn paralimpiskajās spēlēs Pekinā pirms mačiem to klausījāmies,” gatavošanās nianses atklāj kērlingists.
Divās frontēs
Ar kērlingu Lasmans nodarbojas desmit gadus, bet divreiz lielāka pieredze viņam ir ratiņbasketbolā, pateicoties kuram viņš arī nokļuvis uz ledus. “Kērlingā nokļuvu caur draugu draugiem. Ratiņbasketbolā sapazinos ar komandas biedra draugu, kurš piedāvāja aiziet pamēģināt uzspēlēt kērlingu. Pirmajā reizē pilnīgi noteikti man tā nodarbe neiepatikās, bija auksti un neomulīgi. Tomēr pamēģināju vēlreiz un pakāpeniski ļoti aizrāvos, jo man patīk komandu sporta veidi. Ratiņkērlingā komanda ir mazāka, taču līdz ar to draudzīgāka. Kērlingā man patīk domāšana, jo kērlings ir tāds kā šahs uz ledus.
Visu laiku jāseko līdzi ne tikai situācijai laukumā, bet arī daudzām citām niansēm, piemēram, ledus kvalitātei, jo tā spēles laikā var būtiski mainīties,” nianses atklāj Lasmans, kuram lieliski izdodas apvienot abus minētos sporta veidus. “Vasarā man ir basītis, ziemā kērlings.
Šogad ratiņbasketbola izlasei ir liels notikums – spēlēsim Eiropas čempionāta A grupā. Treniņus varu mierīgi apvienot. Šosezon es uzspēlēju arī Spānijas ratiņbasketbola čempionāta otrajā divīzijā, pārstāvot Kanāriju salu klubu. Ar ratiņbasketbolu esmu gandrīz visu Eiropu izbraukājis. Man pilna pasaule ar draugiem, jo savulaik četrus gadus spēlēju Itālijā, trīs gadus Vācijā, tagad Spānijā.
Kad biju jaunāks, spēlēju šo valstu čempionātu augstākajās divīzijās, tagad gan nedaudz zemākā līmenī. Ar gadiem basketā vieglāk nekļūst, bet labā ziņa ir tā, ka kērlingu var spēlēt kaut vai līdz 70 gadiem,” smej Lasmans, kurš 2017. gadā tika atzīts par Latvijas labāko ratiņbasketbolistu. Atgriežoties pie kērlinga, Lasmans uzsver, ka mērķis ir tikt uz Milānas paralimpiskajām spēlēm kā pāriem, tā komandai. “Drīz būs Latvijas čempionāts jauktajiem pāriem. Tie, kas uzvarēs, nākamsezon varēs piedalīties starptautiskajos mačos,” par tuvākajiem plāniem klāsta sportists.
