Saharova balvas laureāti no Irānas paliek ieslodzījumā 0
“Balva cilvēkiem, kuri nav pakļāvušies bailēm un iebiedēšanai un tautas likteni ir vērtējuši augstāk par savējo, – tā raksturoti šā gada Eiropas Parlamenta (EP) Saharova balvas ieguvēji irāņi – juriste un cilvēktiesību aizstāve Nasrina Sutudeha un kinorežisors Džafars Panahi.
Abi demokrātijas cīnītāji ir ieguvuši starptautisku atzinību par nopelniem neatlaidīgā cīņā par cilvēka cieņu, pamatbrīvībām un politiskajām pārmaiņām Irānā, taču neviens Saharova balvu nevarēja saņemt personiski, jo viņiem aizliegts izbraukt no valsts. N. Sutudeha joprojām atrodas ieslodzījumā Teherānā, Evinas cietumā, un viņas veselības stāvoklis ir kritiski smags pēc septiņas nedēļas ilga badastreika, ko viņa pārtrauca ļoti nesen, decembra sākumā, kad viņas meitai beidzot atļāva izbraukt no valsts. N. Sutudeha iepriekš pārstāvējusi apcietinātos Irānas opozīcijas aktīvistus un politiķus, bet tagad arestēta par propagandas izplatīšanu un sazvērestību.
Savukārt daudzsološais un starptautisku atzinību guvušais Irānas kinorežisors Dž. Panahi, kura filmas ir pazīstamas ar cilvēcīgo skatījumu uz dzīvi Irānā, apsūdzēts propagandā pret Irānas valdību. Viņam piespriestais sešus gadus ilgais cietumsods vēl nav piemērots, taču spēkā ir aizliegums pamest valsti.
Himna apspiestajām balsīm
Ceremonijā, kas norisinājās trešdien, EP sēžu zālē Strasbūrā savus Irānā ieslodzītos kolēģus ieradās pārstāvēt Nobela miera prēmijas laureāte 2003. gadā Dr. Širina Ebadi, Irānas juristu apvienības un Irānas cilvēktiesību aizstāvju līgas dibinātājs Karims Lahidži, Džafara Panahi meita Solmaza Panahi un divi Francijas nacionālās sinematēkas pārstāvji un filmu producenti – Kosta Gavrass un Seržs Tubiana.
Runās, ko laureātu vārdā nolasīja viņu pārstāvji Širina Ebadi un Kosta Gavrass, balvas saņēmēji pateicās par atzinību kā simbolisku atbalstu viņu cīņai.
Atceļ vizīti uz Teherānu
Kad oktobrī tika nosaukti balvas laureāti, delegācija piecu EP deputātu sastāvā gatavojās vizītei uz Teherānu, kur bija plānots tikties gan ar Irānas parlamentu, gan ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un personiski abiem Irānas disidentiem pasniegt apliecinājumu par Saharova demokrātijas balvas saņemšanu. Taču delegācijas vadītāja, somu deputāte Tarja Kronberga no rīta saņēma Irānas sūtņa ES telefona zvanu, kurā vēstīja, ka deputātiem nebūs iespējams tikties ar abiem apbalvotajiem Irānas disidentiem, un eiroparlamentārieši nolēma vizīti atcelt. Jāpiebilst, ka ES un Irānas attiecības patlaban ir visai sarežģītas, jo Brisele jau īstenojusi vairākas sankcijas pret Irānu valsts kodolprogrammas dēļ.
Arī iepriekš balvas laureātu krēsls Strasbūrā ir palicis tukšs, jo tās ieguvēji nav varējuši atbraukt gan tādēļ, ka joprojām tiek vajāti vai atrodas ieslodzījumā, gan tādēļ, ka vairs nav starp dzīvajiem.
Aizvadītajā gadā Saharova balvu piešķīra pieciem Arābu pavasara aktīvistiem, no kuriem uz pašu ceremoniju atbraukt varēja tikai divi – Asma Mafuza no Ēģiptes un Ahmeds al Sanusi no Lībijas. Politikas satīriķis no Sīrijas Ali Farzats, kurš par prezidenta Bašara al Asada karikatūrām piedzīvoja nežēlīgu izrēķināšanos un, smagi piekauts, ar lauztām rokām atradās slimnīcā.
Sīrijas disidentes, cilvēktiesību aktīvistes un žurnālistes Razanas Zaitounehas atrašanās joprojām nebija zināma, jo viņa slēpjas no Sīrijas oficiālās varas, tādēļ arī EP oficiālā mājas lapa atturējās publicēt viņas fotogrāfijas, bet ielu tirgotāja no Tunisijas Mohameda Bouazizi vairs nav starp dzīvajiem. 2010. gada 17. decembrī viņš pašsadedzinājās pie Tunisijas valdības ēkas, tādējādi protestējot pret vietējās varas policijas patvaļu, kas konfiscēja viņa preces. Tieši šis notikums uzbangoja protesta revolūciju Tunisijā pret sociālo un politisko netaisnību un bija pirmais impulss Arābu pavasara uzliesmojumam pārējās zemēs.
Saharova balvas vērtība ir 50 tūkstoši eiro (35 000 latu). EP to piešķir jau vairāk nekā 20 gadu un allaž pasniedz svinīgā sanāksmē tuvu 10. decembrim, jo tā ir diena, kad 1948. gadā ANO pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Balva ir nosaukta Nobela miera prēmijas ieguvēja, krievu fiziķa un politiskā disidenta Andreja Saharova vārdā.
Uzziņa Pēdējo gadu cilvēktiesību aktīvisti un vārda brīvības aizstāvji, kuriem piešķirta Saharova balva, bet kuri represiju vai ieslodzījuma dēļ to nav varējuši saņemt klātienē 2012. gadā: irāņu juriste un cilvēktiesību aizstāve Nasrina Sutudeha un kinorežisors Džafars Panahi. 2011. gadā: Arābu pavasara aktīvisti – politikas satīriķis no Sīrijas Ali Farzats, Sīrijas disidente, cilvēktiesību aktīviste un žurnāliste Razana Zaitouneha, ielu tirgotājs no Tunisijas Mohameds Bouazizi. 2010. gadā: neatkarīgais žurnālists un politiskais disidents no Kubas Giljermo Farinass. 2008. gadā: Ķīnas disidents, interneta publicists Hu Džia, dēvēts par klusējošo Ķīnas un Tibetas balsu pārstāvi. 2005. gadā: Kubas politieslodzīto sievu apvienība “Dāmas baltā”. Pirmo reizi Saharova balva pasniegta 1988. gadā Dienvidāfrikas Republikas melnādaino iedzīvotāju aizstāvim, aparteīda pretiniekam, kuram piesprieda 27 gadu ilgu cietumsodu, bet kurš vēlāk kļuva par valsts prezidentu – Nelsonam Mandelam, kā arī Krievijas disidentam, padomju cilvēku tiesību aizstāvim Anatolijam Marčenko, kuram apbalvojums piešķirts divus gadus pēc nāves. |
Viedokļi
Martins Šulcs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs: “Mēs Eiropas Parlamentā pievienojamies mūsu balvas saņēmēju saucieniem pēc taisnības un brīvības, pēc cilvēktiesību un cilvēka brīvību ievērošanas Irānā. Mēs vēlamies godināt šos cilvēkus viņu cīņā par labāku Irānu.”
Širina Ebadi, 2003. gada Nobela miera prēmijas laureāte: “Balvas piešķiršana pievērsīs starptautisku uzmanību cīņai par politieslodzītajiem Irānā. It īpaši, ja ieslodzīto vidu ir advokāti. Saharova balva piedāvā laureātiem īpašu platformu, kas nodrošina, ka viņu balsis tiks sadzirdētas visā pasaulē. Pateicoties šai balvai, laureāti varēs sasniegt savus mērķus ātrāk.”
Ahmeds al Sanusi, 2011. gada Saharova balvas laure-āts: “Mums nav nepieciešams importēt Rietumu demokrātiju, taču mēs varam mācīties veidu, kādā jūs sarunājaties un diskutējat savā starpā, un to, kā jūs dodat priekšroku republikas, nevis individuālajām interesēm.”
