Foto. Scanpix/LETA

Sahāras karstums vai sniegs 9 mēnešu garumā? Sinoptiķi atklāj, kādi laikapstākļi mūs sagaida 2100. gadā 0

Līdzšinējo un nākotnes klimata pārmaiņu rīks ar karšu un grafiku palīdzību atspoguļo līdzšinējās un nākotnes klimata pārmaiņas Latvijā un tās pašvaldībās, kā arī krasta izmaiņu klases un ikgadējās jūras krasta līnijas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Rīka lietotājs var aplūkot informāciju par dažādiem klimata pārmaiņas raksturojošiem parametriem un to indeksiem gada un četru sezonu (ziema, pavasaris, vasara, rudens) griezumā, kā arī izvēlēties sev vēlamo pašvaldības vai valstspilsētas teritoriju (spiežot uz tās kartē vai atrodot to augšējā izvēlnes joslā). Izvēloties parametru “Jūras krasta izmaiņas”, datus iespējams aplūkot visā piekrastes teritorijā.

Kartēs attēlotas 30 gadu vidējās vērtības — pirmajā kartē redzamas līdzšinējās vērtības, kas balstītas LVĢMC meteoroloģisko novērojumu staciju datos, savukārt otrajā — nākotnes klimata pārmaiņu modeļu prognozes. Kartēs ir iespējams izvēlēties trīs dažādus klimata pārmaiņu scenārijus (SSP1-2,6 jeb nelielas klimata pārmaiņas, SSP2-4,5 jeb vidējas klimata pārmaiņas un SSP3-7,0 jeb būtiskas klimata pārmaiņas). Lietotājam ar slīdņa palīdzību (tas atrodas zem kartēm) iespējams izvēlēties 30 gadu periodus, kas līdzšinējām klimata pārmaiņām pieejami no 1951. līdz 2020. gadam, savukārt klimata pārmaiņu modeļiem pieejami no 1991. līdz 2100. gadam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grafikā attēlotas LVĢMC meteoroloģisko novērojumu datos balstītas ikgadējas vērtības, kā arī 30 gadu vidējās vērtības, kas līdz 21. gadsimta beigām prognozētas, balstoties uz nākotnes klimata pārmaiņu scenārijiem.

1. Vidējā gaisa temperatūra būs par 2,8–4,9 °C augstāka.
2. Nokrišņu daudzums – par 18–24% lielāks.
3. Sniega sega – par 4–6 cm plānāka.

Izvēloties parametru “Jūras krasta izmaiņas”, iespējams aplūkot indeksa “Krasta līnijas mediāna” ikgadējas vērtības, savukārt, izvēloties indeksu “Krasta izmaiņu klase” un pietuvinot kartē vēlamo lokāciju, var niansēti redzēt teritorijas ar ievērojamu vai nelielu jūras krasta eroziju vai akumulāciju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.