Sahalīnas politiķis Rīgā makšķerē balsis 5
Valsts domes deputāts Maskavas namā biedē ar sankciju sekām un arī aicina “tautiešus” atgriezties Krievijā.
Krievijā septembrī gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Daži politiķi balsis mēģina zvejot arī pie Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem. Piemēram, aizvadītajā sestdienā Rīgu apmeklēja Krievijas Valsts domes deputāts Georgijs Karlovs no partijas “Vienotā Krievija”. Viņa kampaņas pamatā – pārmetumi Latvijai.
G. Karlovs bija “goda viesis” 9. Krievijas “tautiešu” Latvijas organizāciju kongresā, kas sestdien norisinājās Maskavas namā. Titulēti Maskavas viesi te tik bieži neiegriežas, tāpēc “tautieši” viņu sagaidīja ar lielu atsaucību un kaismīgi fotografējās ar Krievijas politiķi. G. Karlovs lielāko dzīves daļu pavadījis Tālajos Austrumos – Sahalīnā, kur nodarbojies ar uzņēmējdarbību, bijis apgabala vicegubernators. Skaidrojums, kāpēc cilvēks no Krievijas Tālajiem Austrumiem pēkšņi ieinteresējies par Latviju, ir vienkāršs. Krievijā mainījusies vēlēšanu kārtība – ārzemēs dzīvojošie Krievijas pilsoņi tiek piesaistīti kādam Krievijas apgabalam, ņemot vērā balsstiesīgo skaitu valstī, kurā viņi dzīvo, – ārzemēs dzīvojošajiem krieviem balsošana notiek tajā federācijas subjektā, kur viņu skaits ir pielīdzināms desmit procentiem balsstiesīgo. Pēc šādas Krievijas loģikas Latvijā šis skaitlis, kas ir aptuveni 36 000 balsstiesīgo, atbilst Sahalīnas apgabalam. Tāpēc Karlova liegšanās, ka Latvijā viņš nav ieradies aģitācijas vizītē, ir diezgan liekulīga. Maskavas namā tika izplatīti politiķa aģitācijas materiāli – gan viņa programma, gan arī mazāks buklets, kurā viņš stādīts priekšā kā “jūsu pārstāvis Maskavā”. Tāpat informatīvajā bukletā norādītas vietas, kur Rīgā Krievijas pilsoņi var balsot parlamenta vēlēšanās. Arī viņa uzruna Maskavas namā atgādināja aģitācijas paziņojumu, kurā bija gan toņkārta “mēs jūs atceramies”, gan solījumi risināt “tautiešu” problēmas Latvijā.
Piemēram, Krievijas deputāts pievērsās sankciju tēmai (kā zināms, nesen to neformālās sarunās ar Latvijas politiķiem apsprieda arī Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs). Tās nenesot labumu nedz Krievijai, nedz Latvijai. Tālāk jau Krievijas domes deputāts aprakstīja scenārijus, kas var iestāties, ja turpināsies sankciju politika. “Ja turpināsies savstarpējās izpratnes trūkums, mēs skaidri zinām, kā rīkoties. Tas liks mums veidot federālo budžetu un mums, visiem Krievijas iedzīvotājiem, gatavoties iespējamajai humānajai un sociālajai palīdzībai mūsu pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā,” klāstīja G. Karlovs. Tomēr Krievijas domes deputāts no Sahalīnas ticot, ka abpusējās sankcijas tikšot atceltas, bet no viņa teiktā var saprast, ka sankciju atcelšanu Krievija vispirms gaida no Eiropas Savienības. “Šis veselīgais variants dos iespēju vietējiem uzņēmējiem pelnīt un radīt jaunas darba vietas, bet valstij – papildināt budžetu, radīt jaunas sociālās programmas. Ne tikai pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem, kas dzīvo tās vai citas valsts teritorijā. Caur šo skatpunktu mēs varam lūkoties uz sāpīgo nepilsoņu jautājumu Latvijā. Manā skatījumā, tas ir kaunpilns fakts, ka ir tāda parādība kā nepilsoņi. Agri vai vēlu šim jautājumam pieies ar nepieciešamo kvalifikāciju un atbildību attiecīgās valsts iestādes. Protams, tas attiecas uz Latvijas iekšlietām, tomēr man ir tiesības izteikt savu skatījumu uz kādu no problēmām,” piesardzīgi piebilda Krievijas politiķis.
Pēc viņa uzrunas no Krievijas “tautiešu” Latvijas organizācijām sekoja dažādi jautājumi. “Tautiešiem” viņš solīja, ka Latvijā atvēršot savu pārstāvniecību, un apņēmās būt te biežs viesis, jo no Maskavas Rīgu šķir stundas un 20 minūšu lidojums, bet viņam uz Sahalīnu esot jālido astoņas stundas. Tāpat klātesošajiem viņš solīja parūpēties par sarkanās armijas veterāniem. Kāds “tautiešu” organizāciju pārstāvis izteica sašutumu par to, ka 1992. gadā dzimušajiem Latvijas nepilsoņiem ir nepieciešamas Krievijas vīzas, bet esot taču jaunieši, kuri dodas studēt uz Krieviju. Uz to atkal sekoja G. Karlova solījumi situāciju sakārtot, bet līdz 1. septembrim tas neesot iespējams, jo Krievijas Valsts domes pirmā sēde esot 1. oktobrī. Tomēr politiķa uzrunā izskanēja arī aicinājums jauniem cilvēkiem apdomāt iespēju pārcelties uz Krieviju – tur esot lēta izglītība un labas augstskolas, Krievijai esot nepieciešams kvalificēts un godprātīgs darbaspēks. “Mēs esam tik daudz izdarījuši, lai radītu labus apstākļus. Ir iespēja braukt mājās un īstenot savas ambīcijas,” norādīja G. Karlovs.
