Sagūstīts virvēs… erotiski. Teorija un pieredze 0
Erotiskām rotaļām ir daudz nokrāsu, gan jau arī jūs esat pamanījuši attēlus, kuros redzams cilvēks, sasiets virvēs, – ķermenis sapīts kā kūpinātai vistai. Šāgada festivālā Erots skatīju, ka ir šāda intīmā spēle, – sasiet otru, lai justu iespaidu, ka viņu var iegūt ar varu un izbaudīt. Tas ir japāņu šibari – estētiski erotiska cilvēka sasiešanas māksla, kurā viens no galvenajiem kritērijiem ir vienošanās: mēs sarunājam, ka tu gribi būt sasiets un baudīt sevi un mani, vai arī es ļauju sevi sasiet un paļaujos. Būtībā tā ir psiholoģiska un fiziska pieredze – ļaut vienam pilnīgi dominēt pār otru partneri, ierobežojot viņa kustības. Lielākajai daļai sabiedrības tā ir nepieņemama, taču tas nenozīmē, ka citiem tā neizraisa asas izjūtas, baudas trīsas.
Līdz virves reibumam
Šibari ir viens no uzbudinošiem erotikas veidiem, jo apvieno klasiskās BDSM (verdzība, disciplīna, dominance, pakļaušanās) varas attiecību spēles un seno samuraju sasiešanas veidu hodžodžucu no XV gadsimta Japānas. No 1400. līdz 1700. gadam gūstekņu spīdzināšanā tur ievēroja cieņpilnu attieksmi, tāpēc izmantoja dažādas metodes, kurās notvertās personas pat mokpilnos apstākļos centās nepazemot.
XX gadsimta sākumā no šīs siešanas tehnikas attīstījās erotiskās siešanas māksla.
Japāņi, būdami rūpīgi ļaudis, kas jebkuru parādību racionāli izpēta līdz sīkumam, novērtēja sasiešanas juteklisko un estētisko momentu. Sagūstītā ķermeņa maigā āda un vijīgās formas rosinoši kontrastē ar raupjo virvi un stratēģiski iesietajiem mezgliem (tiem jābūt pareizā vietā – uz attiecīgiem ķermeņa punktiem!), radot baudījumu gan dominējošajam, gan pakļautajam.
Veiklība un siešanas ātrums, skaistums, ko rada mezgloto virvju raupjais kontrasts ar ādu, rada baudu arī skatītājam.
Fiksējot partnera rokas un kājas, izpleš viņa ķermeni. Šādā veidā iespējams piekļūt neaizsargājām, jutīgākajām erogēnajām zonām.
Ja izplestas un nofiksētas rokas, iespējams netraucēti piekļūt krūtīm un krūšu galiem. Ja izplestas kājas – brīva pieeja tam, kas atrodas starp kājām. Ja partneris nevar pakustēties un viņa rokas un kājas ir izplestas un mazkustīgas, otrs var ļaut vaļu savai fantāzijai: glāstīt kājas, kutināt paduses, kairināt ar mēli krūšu galus, veikt orālo stimulāciju un noslēgumā iegūt sasieto, novedot partneri līdz orgasmam.
Var veikt arī locekļu savilkšanu – šā paņēmiena būtība ir neļaut izstiept rokas, kājas vai abus vienlaikus. Tuvojoties orgasmam, cilvēks parasti vēlas izstiepties. Bloķējot locekļu kustību, rodas iespēja pagarināt baudas sajūtas un kāpināt uzbudinājumu. Visvienkāršākais veids ir pievilkt potītes pie gurniem un nofiksēt, proti, sasiet saliektas kājas tā, lai nebūtu iespējams tās pakustināt un iztaisnot. Cits paņēmiens – sasiet rokas tā, lai tās nevar brīvi kustināt un iztaisnot, vai vienkārši sasiet rokas.
Erotisko rotaļu laikā sasietais ķermenis var saskarties ar partneri, piemēram, sievietei sasietas rokas aiz muguras, viņa apmīļo vīrieti ar lūpām vai sasieta vīrieša ķermeni glāsta tikai ar matiem.
Viens no šibari uzdevumiem ir līdztekus skaistajiem vijumiem, pinumiem veidot ķermenī enerģijas plūsmu, kas paaugstina endorfīnu līmeni un citu hormonu izdalīšanos, ievedot sasieto transā. Ja sējējs visu izdarījis pareizi, sasietais izjūt eiforiju, tādu ekstāzi, ko mēdz dēvēt arī par “virves reibumu” (angliski – rope drunk). Līdzīgi kā jebkurā mākslā, arī šibari vajadzīgas zināšanas, pacietība, pieredze un vēlme radīt ko skaistu. Tajā nedrīkst būt steigas un paviršības, jo ne vien radi mākslu, bet arī atbildi par cilvēka veselību, pat dzīvību.
Jutekliskā estētika
Būt sasietam rada baisas izjūtas – esi ierobežots un pakļauts briesmām, taču arī bailēm ir robežas. Piemēram, senatnē ar sasiešanas paņēmieniem trenēja karavīrus, jūrniekus – bija jāpeld sasietām rokām un kājām. Pirmkārt, tā bija karavīra psiholoģiska sagatavošana un viņa cīņas gara stiprināšana, pārvarot dabiskās bailes no ūdens stihijas, otrkārt, iedrošināšana saviem spēkiem rast iespēju izkļūt no gūsta.
Sējējs precīzi zina, kurās vietās un kā veidojami mezgli, lai sasietais izjustu kaifu.
Tā ir spēle ar jūtām, jutīgumu, ievainojamību un izturību – līdzīgi kā šiacu masāžā mezgli stimulē noteiktus akupunktūras punktus, liekot enerģijai plūst, transformējoties ekstāzē. Tātad – tādi erotiskie rokdarbi ar virvēm, taču jāielāgo, ka jālieto piemērotas virves – nav pieļaujamas ne veļasauklas, ne celtniecībā izmantojamās virves, bet īpašas, visbiežāk no džutas. Tās ir sagatavotas noteiktā veidā – vārītas, līdz ar to ir elastīgas un mīkstas. Dažreiz tām pievieno kokvilnas diegu – izturībai. Tās nekairina ādu, ilgāk saglabā savu formu.
Tie, kas ļaujas šādai sasiešanai, apraksta – tā izjūtot sava veida meditāciju, kaut ko līdzīgu lidošanai, levitācijai. Šibari var izraisīt dažādas emocijas: ne vien tīkamas erotiskas trīsas, bet arī, piemēram, nedrošību, bailes, naidu, skumjas, morālu un fizisku pazemojumu, kaunu, var rosināt pat asaras un nervozitāti… Cilvēkiem, kuriem japāņu kultūra ir sveša, varētu būt grūti izprast šibari prakses dziļumu. Kādam tā var būt nepieņemama, citam vienkārši patīkama spēle, līdzīgi kā masāža vai pirts. Tā kā šibari iesaistīti divi – vīrietis un sieviete, kuru sasien, emocionālo spriedzi un seksuālo kņudēšanu, arī estētisko baudu gūst abi.
Aptamborē, bet – droši!
Nodarbojoties ar šibari, īpaša uzmanība jāpievērš drošībai. Lai cik jutekliskas būtu sasiešanas rotaļas, partneris jāatsien pēc pirmā pieprasījuma, citādi var gūt psiholoģiskas traumas.
Vienmēr jābūt pa rokai pirmās palīdzības aptieciņai un instrumentam, ar ko nepieciešamības gadījumā ātri pārgriezt virves.
Nav lieki atgādināt obligāto nosacījumu, kas saistīts ar šibari garu, – vēlme iesaistīties šajā praksē ir pilnībā apzināta un brīvprātīga, un galvenokārt tas attiecas uz to, kurš tiks sasiets. Tāpēc jāiztaujā sasienamais, jāuzzina viņa vēlmes, jānovērtē viņa psihiskais stāvoklis. Prasība izpildītājam – labas anatomijas zināšanas. Un vēl – šibari nevar apvienot ar alkohola vai narkotiku lietošanu, apziņai jābūt skaidrai.
Šibari zināšanu apguve notiek ļoti pakāpeniski, sākot ar neparastām fiziskām sajūtām no tā, ka kustības ir ierobežotas, no neparastajām pozām līdz pat jaunai garīgai pieredzei, kas raisa uzbudinājuma skurbumu. Dažreiz mēdz ļaut sevi siet arī tādēļ, lai piedzīvotu ārpusķermeņa pieredzi, ekstāzi un apgaismojošu meditāciju.
Lai nepārņemtu panika, pilnībā jāatslābinās. Taču jāzina, ka šibari kā jebkurš cilvēka ķermeņa sasiešanas veids ir bīstams. Sējēja zināšanas un pieredze var samazināt, bet ne novērst risku. Cilvēks nedrīkst karāties virvēs ilgāk par 10 minūtēm. Nervi mirst klusu. Sasiets cilvēks var nesaprast, ka traumējas, viņš vienkārši neko nejūt. Jebkura kļūda var izraisīt ļoti nopietnas traumas. Piemēram, sasieta cilvēka kritiens no viena metra augstuma var būt pat letāls.
Šibari tipiskās iezīmes
- Koncentrēšanās uz estētisko, vizuālo procesu uztveri un rezultātiem.
- Liela uzmanība pievērsta sasietās personas anatomiskajai uzbūvei un īpatnībām.
- Orientācija uz sasiešanu, kas neizraisa sāpes.
- Izmanto tikai virves (retos izņēmumos ko citu), turklāt no dabīgiem materiāliem.
- Sasiešana ir sarežģīta, māksliniekam jābūt lielai pieredzei un uzmanībai pret sasienamo.
- Baudu izraisa ar pareizu mezglu izvietojumu uz noteiktiem ķermeņa punktiem.
Uzziņa
Japāņu valodā šibari nozīmē “sasiet”. Mūsdienās ar šo vārdu saprot japāņu tradicionālu mākslas formu – sasiešanu ar virvi. Tā aizgūta no japāņu seno samuraju cīņas metodēm, to lietoja gūstekņu, vergu sagūstīšanai. Sasienot cilvēku, galvenais mērķis bija nepieļaut sāpes, bet panākt, lai viņš nespētu izbēgt. Vēlāk gan šibari kļuva daudz bargāks, jo sāka lietot sodus. Šibari ir dažādi stili, piemēram, decorative rope – dekoratīvas auklas stilistika, Tsurinawa–Suspension – ķermeņa iekarināšana un citi.
Mūsdienās šī erotiski uzbudinošā māksla vērojama daudzviet pasaulē – ne tikai Japānā, bet arī ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, Krievijā. Pērn Latvijā notika šibari festivāls, kā arī mākslinieka Artūra Bērziņa performance Martiroloģija, kuras laikā virvēs iekāra sasietu sievieti. Šibari interesentiem iecienīti ASV ķermeņa tamborētāju pāris Two Knotty Boys, poļu virvjotājs Gan Raptor un citi. Šibari kļuvis arī par vienu no erotiskās fotogrāfijas žanriem.
RISKS IR!
Ārsta psihoterapeita, psihiatra Artūra Utināna viedoklis
Ja erotiskā sasiešana tiek veikta nemākulīgi, var veidoties noteiktas fiziskas vai psihiskas veselības komplikācijas:
- ādas nobrāzumi;
- asinscirkulācijas traucējumi;
- sasitumi vai galvas traumas, izkrītot no virvēm;
- dažādi mežģījumi (ekstremitātes izslīdēšana no locītavas bļodiņas);
- nervu zara saspieduma simptomi, kas veido ilgstošas sāpes, tirpumu un kustību traucējumus, dažreiz šādas sāpes var palikt pastāvīgas;
- ļaunprātīgi izmantojot savu pozīciju, partnerim var atklāties sadistiskas tieksmes;
- trauksmaini sapņi un miega traucējumi;
- ģībonis;
- astmas lēkme;
- asfiksija (nāve no nosmakšanas virvēs).
Ir daudz psihisku un fizisku slimību, pie kurām šibari ir ļoti riskants, piemēram, panikas lēkmes, latenta šizofrēnija, epilepsija vai citas izcelsmes krampju lēkmes, koronārā sirdsslimība (piedzīvots infarkts vai stenokardija), bronhiālā astma, cukura diabēts, fibromialģijas. Savs risks pastāv, ja praktizē grūtniecības laikā.
Lietpratēja stāsts
Master Blues, sējējs
Ar šibari aizraujos kādus sešus gadus. Pirms siešanas jāuzzina partnera vēlmes, lai viņš gūtu baudu, nevis ciestu, – nobrāzumi, zilumi mēdz gadīties. Tas nav ļaunākais, galvenais, lai nenosprostotu asinsriti, tāpēc vismaz reizi piecās minūtēs pārbaudu, vai ķermeņa daļas nav kļuvušas nejutīgas, aukstas. Iekarināšanas leņķi var mainīt, atslogojot kādu ķermeņa daļu.
Sākumā sasietais var izjust paniku, jo nespēj pretoties. Šādos brīžos man vienmēr blakus ir nazis, ar ko virves uzreiz pārgriezt. Pēc tam partneris, apjautis savu bezspēcību, parasti nomierinās un uzticas sējējam.
Man patīk, kad sieviete izjūt baudu klusēdama, orgasms ilgst ilgāk nekā parastā dzimumaktā.
Interesanti, ka japāņi šibari jūt uzbudinājumu vairāk no kauna, bet mūsu cilvēki – no sāpēm. Novērots, ka sasietam vīrietim šibari palīdz atbrīvoties no paģirām. Pats esmu bijis sasiets divas reizes, pamatīgi svīdis.
Modeles izjustais
Keita Morfeja, mākslinieka Artūra Bērziņa performances Martiroloģija modele
Artūra Bērziņa performancē guvu pirmo pieredzi kā šibari modele, nekad iepriekš nebiju ar to saskārusies. Satrauca fakts par apstākli, ka būšu iekārta gaisā bez iespējas brīvi kustēties aptuveni 10 minūtes, kas citos apstākļos nemaz nešķiet ilgs laiks. Ja noņem performances uztraukuma aspektu, šī sasiešanas māksla šķita pietiekami saistoša, lai pamēģinātu vēlreiz. Rezultātā jauns emociju horizonts, saasinātas sajūtas un pāris zilumu.
Viss sākas ar paļāvību un sava ķermeņa uzticēšanu otram, kas pamazām vijas ar bailēm un abpusēju aizrautību.
Šajā bezpalīdzībā sakņojas uzbudinājums un saasinātas sajūtas pret pieskārienu un sāpēm. Aizvērtas acis un līdzsvara zudums. Koncentrēt iekšējo spēku palīdzēja domas par mīļoto. Šajā procesā pieredzēju divdabīgu sava trausluma un tajā apslēptā spēka mijiedarbību. Palīdzēja arī apziņa, ka šī performance ir svarīgs žests, tāds latviskais metasižets par tautas nespēju izrauties no mocekļu stāvokļa, tautas tieksmi šo stāvokli sakralizēt, kas ir diezgan simptomātiski, kā izteiktos pats Artūrs.
