Sagruvušās ēkas pārtop jaunās. “Jožu” saimnieks Gunvaldis ķieģeļus, asfaltu un pat caurules izmanto vēlreiz 2
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaulē arvien straujāk aug atkritumu kalni. Ievērojamo apjomu dēļ vislielākos kalnus rada būvniecības atkritumi, kas aizņem milzīgas izgāztuvju teritorijas.
Būvniecības atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas sistēmas augšgalā ir atkritumu apsaimniekošanas veidi, kas atbilst 3R konceptam – samazini (angliski – reduce), lieto atkārtoti (reuse) un pārstrādā (recycle).
Arī pārstrādāt var dažādi. Materiālu pārstrādāt un izmantot atkārtoti var, piemēram, no makulatūras izgatavojot jaunu papīru vai no plastmasas pudelēm – meliorācijas caurules.
Terminu “upcycling” lieto, ja no veca materiāla veido lietu ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, no veciem šķūņa dēļiem veido dārgu mēbeļu dekoratīvo fasādi.
“Downcycling” terminu lieto, ja pārstrādājamo lietu ierok zemē vai novieto apakšā, piemēram, riepas piepilda ar sacementētiem būvgružiem un izmanto kā pamatus vai samaļ vecus betona blokus un izmanto kā šķembas.
Jauni laiki, jaunas dziesmas
Laukos vēl ir pārmaiņu laiki. Daudzas mājas palikušas bez saimnieka, līdz sabrūk, atstājot nepievilcīgus, krūmos ieaugušus graustus, kas kopumā sakārtotajā lauku ainavā rada depresīvu akcentu.
Tomēr veiksmīgi saimnieki, kuros saglabājusies latviešu saimnieka mentalitāte, šo situāciju lēnām maina un laukus soli pa solim sakārto. Piemēru, kā tas notiek videi īpaši draudzīgā veidā, rāda “Jožu” saimnieks Gunvaldis Sproģis Jaunpilī.
Lai izturētu tirgus konkurenci, laukos arvien vairāk nepieciešama inovatīva lieljaudas tehnika. Šobrīd Sproģu ģimene apsaimnieko ap 5000 ha zemes un ir izveidojusi modernu lauksaimniecības tehnikas parku. Piemēram, saimniecībā izmanto tehnoloģiju, kas nodrošina traktortehnikas stūrēšanu.
Traktoristam pašam stūre nav jāgroza, ja nu vienīgi kādā īpašā situācijā. Protams, viņam borta datorā jāseko līdzi visam, sākot ar traktora tehniskajiem parametriem un beidzot ar sēšanas procesa norisi.
Traktoru darbu agronoms un saimnieks var attālināti vērot datorā. Lai šāda tehnika varētu efektīvi strādāt, laukiem jābūt plašiem un sakārtotiem. Un tas varētu būt viens no iemesliem, kas rosina saimnieku nerimtīgi veikt teritorijas sakopšanas darbus un atgūt kādreizējas lauksaimniecības zemes.
“Es nedaru neko tikai darīšanas dēļ,” spriež “Jožu” saimnieks.
“Vispirms paņemu rokā kalkulatoru un parēķinu. Cik naudas ir jāiegulda, cik no tā visa ar laiku atnāks atpakaļ. No nojauktajām konstrukcijām daļu var izmantot atkārtoti, daļu pārstrādāt šķembās un daļu sadedzināt. Galvenais, tiek sakārtoti lauki, veidojas kopta, mūsdienīga un kulturāla vide, kurā kādreiz cilvēki ar prieku nāks atpakaļ.”
Saimniecības biroja ēka ir paraugs, kā izmantot vecos būvmateriālus. Te kādreiz atradās PMK (pārvietojamā mehanizētā kolonna) ēkas. Kad Gunvaldis Sproģis sāka ražošanas centra izbūvi, nekas no vecajām ēkām netika izmests.
Atkārtotai izmantošanai derīgos ķieģeļus notīrīja un iebūvēja ēku sienās. Pārējos sadrupināja un izmantoja laukumu nostiprināšanai. Vecie ķieģeļi veido kompleksa ēku sienu apakšējo daļu apmēram metra augstumā.
Kieģeļu raksts izskatās ļoti labi un veido visu kompleksu vienojošo elementu.
Kantora pagalmā no šķeltajiem laukakmeņiem ir izveidoti gabioni (stiepļu ietvarā sakrauti akmeņi), kas iezīmē teritorijas sadalījumu. Šim Latvijā mazāk ierastajam akmeņu lietojumam ir pragmatisks skaidrojums.
Ja veido mūrētu akmeņu žogu, tas ir fundamentāls. Ja caur šo teritoriju jāveido komunikāciju trases vai žogs jāpārceļ uz citu vietu, izjaukt mūrētu akmeņu žogu ir sarežģīti.
Toties ar gabionu ir vienkārši. Izņem stiepļu režģi un noliek jaunā vietā. Atliek tikai pārkrāmēt akmeņus.
Akmeņu stacija Jaunpilī
“Man patīk, lai ir kārtība – ja ir lauki, tad lai ir lauki. Ja ir mežs, tad mežs. Lūk, šeit kādreiz atradās sabrukušas, pamestas mājas,” saimnieks rāda uz pilnīgi līdzenu labības lauka daļu, kas ne ar ko neatšķiras no pārējā lauka.
“Māju demontējot, skatos, kādā tā ir stāvoklī, kas ir otrreiz izmantojams. Vai tie ir būvbaļķi, ķieģeļi vai betona pamata bloki. Tad visu nojaucu, sašķiroju, izrauju no zemes pamatus, lai paliek tīra vieta. Veco aku aizberu ar granti. Ko var zināt… Šeit ir mans nākamais objekts.
Sabrukusī māja būvēta no baltiem silikātu ķieģeļiem, kurus sadrupinās šķembās. Bet šī akmeņu kaudze palika pāri pēc tam, kad nojaucu cūku fermu, kas aizņēma hektāru labas lauksaimniecības zemes.
Ar vecām mājām ir tāpat kā ar veciem cilvēkiem. Tām ir savs mūžs, savs liktenis. Lai cik tie ir mīļi, pienāk laiks un tie aiziet. Mūsu pienākums ir parūpēties, lai tas notiek cienījami. Aizgājēju svinīgi apglabā.
Bojā aizgājusī māja jādemontē un teritorija jāsakopj tā, kā tas bija pirms mājas uzcelšanas. Tas ir cienījams darbs, mājā esošajiem būvmateriāliem iedot otru dzīvi un atgriezt ainavu tādu, kāda tā bija. Mūsu senči tā darīja un mēs tā darām…” spriež saimnieks.
Akmeņu vākšanas un apstrādes darbi raiti ris jaunuzceltajā akmeņu drupināšanas angārā, kas ir izveidots ārpus ciema bijušās cūku nobarošanas kontroles stacijas vietā. Ap angāru redzami dažāda lieluma akmeņu krāvumi.
Pašus lielākos saimnieks ziedos pieminekļa būvniecībai nevainīgi represēto cilvēku piemiņai. Pārējos šķiros un samals šķembās ar jauno Somijā pirkto iekārtu. Vēl pagalmā redzami gan betona aku grodi, kas tīri labi noderēs caurtecei zem kāda tiltiņa, gan meliorācijas māla drenas, betona bruģis un trotuāra apmales.
Visi šie jau vienreiz lietotie būvmateriāli gaida otro iespēju. Pašā angārā granīta laukakmeņus skalda ar speciālu hidraulisko giljotīnu. Netālu no tās stāv pirmais saimnieka paša izgatavotais akmeņu drupinātājs “Jozis-01”.
Uz piekabes izveidotā iekārta nostrādāja 15 gadus. Interesants eksponāts ir “Jozis 001” – no krievu armijas atpirkta maza akmeņu drupināšanas mašīnīte, kas neliela izmēra akmeņus pārvērš šķembās.
Akmeņu stacijā no tiešajiem lauksaimniecības darbiem brīvajā laikā tiek nodarbināti uzņēmuma darbinieki.
Jauniegūtās zemes sakārtojot, atklājas daudz interesanta, piemēram, no krūmiem iznira kādreizējās Mazstruteles vai Skuju muižas ēkas, kas būvētas no šķeltiem granīta bluķiem un sarkaniem ķieģeļiem.
Šāda tipa ēkas daudzi speciālisti uzskata par skaistām lauku ainavas rotām. Tomēr, kad no ēkām atlikušas tikai sienas, “Jožu” saimnieks ir atradis vienu veidu, kā tās izmantot.
“Vairāk jau to akmeņu nebūs,” spriež saimnieks, “tad jau arī to vērtība ar laiku nebūs zemāka.”
“2018. gadā, pēc Valsts zemes dienesta datiem, Latvijā lauksaimniecības zeme bija 2,32 milj. ha, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija tikai 1,94 milj. ha. Atbalstam deklarēts vēl mazāk – 1,75 milj. ha.
Tātad daļa lauksaimniecības zemes netiek apsaimniekota. Pozitīvi vērtējam katra saimnieka centienus dzīvot saskaņā ar dabu un maksimāli veicināt ilgtspējīgu un resursu izmantošanas mazinošu saimniekošanu, attīstot jaunus attīstības virzienus materiālu otrreizējai izmantošanai un paplašinot lauksaimniecības zemju platību,” vērtē Zemkopības ministrija.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
