Sagrieztie kuģi pārtop mežā – kā zvejnieks Rišards gudri izmantoja Eiropas piedāvāto atlīdzību 10
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas līcī Rišards Petraškevičs zvejojis gadus divdesmit. Kad Eiropas Savienība piedāvāja labu atlīdzību par zvejas pārtraukšanu, šī iespēju viņš izmantoja, kompensāciju ieguldot mežu iegādē.
Mežs Rišardam bijis tuvs jau kopš bērnības, jo medībās par dzinēju sācis iet jau no četrpadsmit gadu vecuma. Kolīdz sācis pelnīt naudu, ieguldījis to meža īpašumos. Lielākos īpašumus iegādājies tad, kad Eiropa piedāvājusi kuģus sagriezt, atlīdzinot zaudējumus.
Rišards atzīst: “Jūra bija tikai starpposms līdz mežam. Par to jau sapņoju tad, kad mežus vēl īpašumā iegūt nevarēja. Pirku mežu ne tikai Rojas tuvumā, bet pa visu Kurzemi ar domu nākotnē tos samainīt tuvāk Rojai un apvienot vienā masīvā tuvāk mājām. Vieni bija ar mieru pārdot, citi – mainīt.
Pārsvarā gadījumu pretim bija jādod labāks un vērtīgāks īpašums. Zaudēju kubikmetrus un hektārus, bet ieguvu to, ka īpašumā esošie meži savā starpā robežojas, veidojot gandrīz vienotu masīvu. Tagad es varu efektīvi un pilnvērtīgi apsaimniekot ģimenes meža īpašumus, sakārtot infrastruktūru, izveidot meliorācijas tīklu. Izveidot medību iecirkni.”
Mežā – visu laiku kustībā
Pirms 15 gadiem Rojas apkārtnē nopirktās meža platības senāk daļēji bijušas pļavas, kur piekrastes zvejniekciema iedzīvotāji vākuši sienu saviem lopiņiem. Pēc kara pļavas sākušas lēnām aizaugt ar kokiem un 90. gados tur ar pilnu sparu sāka saimniekot bebri. Tā bijusi īsta bebru paradīze.
Rišards: “Izjaucām aizsprostus, lai nolaistu ūdeni. Kad ūdens līmenis bija daudzmaz nokrities, tad jau varējām izzāģēt grāvju trases un izvākt kritalas. Kad bebrainē varēja iebraukt ar ekskavatoru, sākās meliorēšana un meža ceļu ierīkošana. Tad pienāca laiks kādai kailcirtei, izlases cirtei, neproduktīvo audžu nomaiņai. Sekoja meža atjaunošana un jaunaudžu kopšana. Šobrīd mežs izskatās pavisam citādi, ir atkopies. Mežā visu laiku es esmu kustībā. Savus darbus plānoju tā, lai varētu racionāli saimniekot.
Man tas nav tā, kā citi saka: mežs tikai hobijam un priekam! Tie ir ienākumi, kas nodrošina meža apsaimniekošanu, sniedz atbalstu manam dzīvespriekam medībām un vienlīdz arī papildina ģimenes ienākumus. Es uz mežu skatos ilgtermiņā, mērķtiecīgi veicinu tā produktivitāti, lai manai ģimenei paliktu vērtīgs kapitāls.”
Saimniekam katram īpašumam ir ierīkota atsevišķa mapīte, kur atrodas ar īpašumu saistītie dokumenti un fiksētas visas ar to saistītās darbības, kas tur tika darīts un ko plānots darīt.
Lai varētu sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem
Ja mežaudze ir sasniegusi cirtmetu, bet pieaugums labs, Rišards ļauj, lai aug. Bet, ja tas nīkuļo, tad tiek nozāģēts un sastādīts no jauna.
Liels piekritējs kailcirtēm saimnieks nav, labāk patīk veikt galveno cirti vairākos paņēmienos, tā saucamo pakāpenisko cirti. To veic vairākos piegājienos, tā arī veicinot dabisko atjaunošanos zem paliekošajiem kokiem.
Rišards: “Protams, tik lielu kubatūru no hektāra, kā varētu uzreiz, nesaņemu. Taču tas process ir plūstošāks un mežā nav izzāģētu lielu tukšumu.”
Viņš turpina: “Rudenī viens no galvenajiem darbiem ir mežu stādīšana. Kur vajag, tur papildinu. Tur, kur slapjš, stādu kociņus uz pacilām. Pacilas sagatavoju jau gadu iepriekš, lai nosēžas, stādi ieaugas ļoti labi. Pamēģināju dažos nogabalos uz pacilas uzbērt arī pa saujai pelnu. Tad jau redzēs, vai šāds mēslojums dos kādu redzamu rezultātu. Darbos, protams, tiek iesaistīta arī ģimene.”
Laiks brīvībai
Saimnieks ilgus gadus ir aktīvs Latvijas Meža īpašnieku biedrības biedrs. Rišards saka, ka pienācis laiks arī Latvijā ļaut meža īpašniekiem pašiem brīvāk pieņemt lēmumus. Galvenais – jābūt tikai pamatnoteikumiem, piemēram, esi nocirtis – jāatjauno! Šobrīd diemžēl visu regulē valsts, neuzticoties meža īpašniekam, lai gan atbildību par sekām tā nenes. Kas notiek, ja koki aiziet bojā snieglauzē, vējgāzē vai mizgraužu uzbrukumā? Tā jau ir tikai īpašnieka rūpe.
Ir regulējums, kad un kā tu drīksti rīkoties, bet, ja ar mežu kaut kas notiek, nekādas kompensācijas nav. Rišards: “Šodien tādu īstermiņa vai ātrās peļņas kārotāju meža īpašnieku vidū vairs nav. Un kāda tad no meža var būt viegla, ātra peļņa? Tas ir ilgstošs un pacietīgs darbs. Meža audzēšana nav nogrieznis, bet gan nebeidzams aplis, kad esi ievācis ražu, sāc audzēt jaunu, vēl labāku mežu!
Rišards Petraškevičs
* Dzimis 1964. gadā Rīgā.
* Mācījās Kurta Bartela Rīgas 39. vidusskolā.
* Izmācījies par kuģa vadītāju Kaļiņingradas jūras skolas Rīgas filiālē.
* Strādājis par zvejas kuģa kapteini.
* Rojas pagastā apsaimnieko ap 700 ha.
* MIB biedrs no 2013. gada.
* Dzīvesbiedre Rudīte, meita Annika, dēls Kristers Krišs.
* Hobijs (dzīvesveids): medības, mežsaimniecība.
