Ja notikusi nelaime un zaudēta ķermeņa daļa, to vajag saglabāt – varbūt mediķiem izdosies piešūt 0
Mazai brūcei var uzlīmēt plāksteri, bet nošņāptu pirkstu spēj piešūt tikai mikroķirurgi. Taču pašam un apkārtējiem jārīkojas zibenīgi, pārvarot šoku.
Daudzos gadījumos dažādu ķermeņa daļu smagas traumas veicina neuzmanība pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ vai darba drošības noteikumu neievērošana – darbs bez speciālajiem aizsarglīdzekļiem un nepieciešamajām iemaņām. Tas notiek visos gadalaikos, kad darbā izmantoti zāģi, cirvji un leņķa slīpmašīnas. Mediķu palīdzība vajadzīga arī tiem, kuri savainojumus gūst, neuzmanīgi rīkojoties ar zāles pļāvējiem, motorzāģiem un tādējādi zaudējot pirkstus vai to galus.
Situācijā, kad notikusi nelaime – tiek spēcīgi traumēta vai zaudēta kāda no ķermeņa daļām –, mikroķirurgs Haralds Adovičs aicina saglabāt vēsu prātu un rīkoties ātri un precīzi. Lai norauto ķermeņa daļu varētu veiksmīgi piešūt, svarīgi ir traumēto ekstremitāti pareizi saglabāt līdz nokļūšanai medicīnas iestādē.
Vispirms jāizsauc ātrā palīdzība, maksimāli precīzi sniedzot atrašanās vietas koordinātas. Cilvēkam, kurš atrodas līdzās, jāparūpējas, lai cietušais nezaudē samaņu, un jāuztur ar viņu kontakts. Gaidot profesionālu palīdzību, traumētajai vietai jāuzliek spiedošs pārsējs. Haralds Adovičs neiesaka izmantot žņaugu, jo tas var ievērojami pastiprināt asiņošanu. Brūcei jāļauj elpot un nedrīkst likt nekādus dezinfekcijas līdzekļus – ne jodu, ne ūdeņraža pārskābi, ne spirtu vai ledu!
Vai nu paša spēkiem, vai ar citu palīdzību jāsavāc norautās ķermeņa daļas, ko iespējams replantēt jeb piešūt. Jāatrod pēc iespējas tīrāks auduma gabals, kurā tās ietīt, tad jāievieto hermētiskā konteinerā vai polietilēna maisiņā un jāaizsien. Amputēto ķermeņa daļu nedrīkst mazgāt! Maisiņu vēlams ievietot ūdenī ar ledus gabaliņiem (aptuveni +4 °C), bet nekādā gadījumā nedrīkst likt tieši uz ledus, citādi atmirst nervi, tā apsalst un tiek neglābjami sabojāta.