Saglabāt vasaru ziemai. 12 padomi, kā žāvēt un kaltēt dažādus ziediņus 0
Pati vasara pasaka priekšā, ko saglabāt ziemai. Atliek tikai iebrist pļavā, izstaigāt mežu un paieties gar jūras krastu.
– Ziemas kompozīcijām var sakaltēt un saglabāt gandrīz visu, izņemot gaļīgās puķes – gerberas, īrisus, lilijas, tulpes. Vispateicīgākie, protams, ir tieši kaltēšanai paredzētie augi, piemēram, limonijas, celozijas, sausziedes, kas saglabā košo krāsu, – stāsta Aija Ilziņa. Kaltēšanai lieliski piemērotas ir rozes un samtenes. Sausās ziedu galviņas var salikt stikla traukos, radot gandrīz aristokrātisku noskaņu telpā. Skaists dekors ir izkaltuši smilgu vainagi.
Ja vēlas gatavot apsveikumu kartītes, starp grāmatām var ielikt un nospiest dažādus ziediņus un sūnas.
Dažādu dekoru un jo īpaši Adventes vainagu gatavošanā labi noder kukurūza, zīles, magoņu pogaļas, kastaņi, pīlādžogas un mežrozīšu auglīši.
Lai kaltētie augi ilgāk saglabātu krāsu un savas īpašības, tie pareizi jāglabā. Kompozīcijām vispiemērotākā ir vieta, kur nav tiešu saules staru. Svarīgs ir arī pēc iespējas sausāks gaiss telpā un ventilācija. Specializētajos floristikas veikalos var nopirkt īpašu aerosolu sausajiem ziediem, ogām, augļiem, sēklām u.c. Tas palīdz ilgāku laiku saglabāt dabiskās īpašības, neļauj sausajiem augiem sairt.
12 padomi, kā žāvēt un kaltēt
1. Ziedi jākaltē ar galviņām uz leju ēnainā un siltā vietā. Rudenī noderēs radiatori un krāsns, bet vasarā – ēnaini bēniņi vai aizdurve.
2. Lai izžāvētu, augus sasien buntītēs un pakarina dažādos līmeņos labi vēdināmās telpās. Sargā no tiešiem saules stariem! Ideāla vieta ir klētsaugša, krēslaini bēniņi, ēnaina terase. Ja vien negrib augus izbalināt, kaltēt nedrīkst labi apgaismotā telpā, jo tad tie zaudē krāsu. Jo tumšāka telpa un ātrāk augs žuvis, jo intensīvāka krāsa.
3. Lai kāti nepelētu, lapas jānoņem. Augus un ziedus saišķī izvieto brīvi, lai tie mazāk deformētu cits citu.
4. Nedrīkst likt kopā materiālus ar atšķirīgu žūšanas laiku.
5. Ja gribas izliektus kātus un apjomīgākas formas, ņem pilnīgi neizžuvušu materiālu, ievieto vertikāli kādā traukā un turpina žāvēt. Koksnainu pelašķu un magoņu žāvēšanai ērtāki ir gaisa caurlaidīgi trauki, kuros augus ievieto stāvus. Tos nedrīkst pārblīvēt, citādi kāti sāks bojāties. Šādai kaltēšanai nevajag izmantot stikla vai porcelāna traukus, jo tie neelpo.
6. Ziedus ar stingriem kātiem (jomainās limonijas, ežziedes, zilpodzes) žāvē uz sietiem (gan guļus, gan iekarinot aiz ziedkopām). Cīnijām, asterēm, samtenēm, kas žūstot veras ciet, izmanto plastmasas kasti vai nerūsējoša materiāla sietu, kam ir 1– 1,5 cm lieli caurumi. Augu kātus izver caur sietu vai kasti, virspusē atstājot tikai zieda galviņu.
7. Birstošas dabas veltes vislabāk kaltēt, izberot uz mitrumu uzsūcoša materiāla – auduma vai biezāka avīžu slāņa. Šādi labi var izkaltēt kokaugu lapas, ziedu galviņas, ozolzīles, kastaņu miziņas.
8. Stīgas kaltē, brīvi uzmetot uz režģiem, apvijot ap stieni vai savijot rituļos. Sakaltušus augus ir grūti veidot, tāpēc pirms tam, piemēram, savij vainagu. Kaltēšanai izvēlas vijīgus, elastīgus augus – puķuzirņu kātus, kāršu pupiņu dzinumus, vīnogulājus, apiņus – un no tiem izveido vajadzīgo formu. No vīteņaugiem var tapt arī spirālveida tinumi ap plastmasas vai kartona caurulēm.
9. Saišķi žāvēšanas procesā jāpārsien divas reizes, jo kāti žūstot kļūst tievāki un izslīd. Dažādi augi žūst atšķirīgā laikā un atšķirīgos apstākļos. Nevar vienā saišķī likt kopā sausziedes un viengadīgās puķes, piemēram, salmenes un saulespuķes.
10. Mikroviļņu krāsnī uz sieta 2–3 minūšu laikā var izkaltēt sausziedes un citas puķes, tomēr šo ierīci labāk izmantot augļu un dārzeņu kaltēšanai. Citrusaugļus sagriež 1 mm plānās šķēlītēs, nosusina uz auduma vai papīra dvielīša un kaltē uz sieta 30–35 minūtes. Sausākiem augļiem pietiek ar 20–25 minūtēm. Var kaltēt arī dārzeņus, piemēram, gareniski sagriezti burkāni žāvējot sagriežas un veido interesantas formas, bet ļoti labi saglabā krāsu. Mikroviļņu krāsnī var kaltēt ābolus, vīnogas, plūmes, bietes, burkānus un pat kāpostus.
11. Augus var žāvēt starp grāmatu lapām, bet tie izskatīsies plakani. Tos varēs izmantot apsveikumu kartīšu, ielūgumu, galda karšu gatavošanai.
12. Daudz vairāk pūļu prasa smalkāki ziedi, jo tie kaltējot zaudē formu. Liliju, margrietiņu, peoniju un citu ziedu žāvēšanai izmanto smiltis. Tās pirms lietošanas izsijā, izmazgā, izžāvē, 1,5 stundas karsē +200 °C, lai nebūtu mikroorganismu un netīrumu. Tad ieber kastītē aptuveni 2–3 cm biezā slānī un liek ziedus, kurus pēc tam pakāpeniski apber ar smiltīm. Kastēm jābūt gaisa caurlaidīgām, pēc sagatavošanas tās novieto siltā, labi vēdināmā vietā. To, vai ziedi ir izžuvuši, pārbauda ne agrāk kā pēc 5–6 dienām, vienas kastes maliņā pastumjot smiltis. Ja izkaltuši, kasti uzmanīgi apgāž uz sāniem un izlasa ziedus. Ja uz sausajiem ziediem saglabājušies smilšu graudi, tos viegli notīra ar otiņu.
Konsultējusi floriste Aija Ilziņa
