Regulāri aizmirstais piedegušais katliņš uz plīts ir signāls, ka vajadzīga konsultācija. Kā saglabāt atmiņu? 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atmiņa ir kognitīvo spēju daļa, kas nodrošina informācijas saglabāšanu un atcerēšanos. Taču nereti cilvēki par to sāk rūpēties tikai tad, kad jau radušās problēmas.
Ne vienmēr vaina smadzenēs
“Mums katram garīgās spējas ir ļoti svarīgas, tostarp arī atmiņa. Atmiņa ietekmē mūsu lēmumus, rīcību, un tai ir milzīga nozīme ikdienā. Laba atmiņa līdz mūža galam ir ikviena cilvēka sapnis, taču tā var pasliktināties. Lai gan nozīme ir ģenētiskiem faktoriem, to ietekmē arī citi ārējie faktori – gan miega kvalitāte, gan ilgstošs stress, depresija, gan alkohola un citu apreibinošo vielu lietošana, gan nepilnvērtīga fiziska slodze un uzturs. Pēdējie zinātniskie atklājumi liecina, ka pat zarnu traktā esošā mikroflora ietekmē mūsu atmiņu,” stāsta Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pļavnieki” neiroloģe Dace Bērziņa.
Arī “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs novērojis, ka uz aptieku pēc līdzekļiem atmiņas uzlabošanai ierodas cilvēki, kuru sūdzību iemesls nebūt neslēpjas galvas smadzenēs.
“Gados jauniem cilvēkiem atmiņas pasliktināšanās iemesls nereti ir uztraukums, piemēram, pirms eksāmena. Šiem jauniešiem drīzāk varētu palīdzēt nomierinoši dabas valsts līdzekļi. Stress, bailes traucē smadzenēm normāli darboties, koncentrēties, atsaukt atmiņā nepieciešamo informāciju,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
Vēl viena klientu grupa, kuri aptiekā interesējas par līdzekļiem atmiņas uzlabošanai, ir cilvēki, kuri cieš no pārslodzes un stresa darba vietā.
Šādos apstākļos darbiniekam nereti rodas sajūta, ka smadzenes nedarbojas kā nākas, ka tās vairs nespēj saglabāt atmiņā un apstrādāt visu nepieciešamo informāciju.
“Šajā gadījumā smadzenes funkcionē ļoti labi, taču, ja darbs ir ļoti intensīvs un tā paveikšanai tiek ņemtas talkā arī miegam paredzētās stundas, ja miegs ir nekvalitatīvs, tas ir, smadzenes neiziet visas miega fāzes, smadzeņu šūnas nespēj atjaunoties un tas ietekmē atmiņu. Līdzekļi atmiņas uzlabošanai šo problēmu neatrisinās, jāsāk ar dzīvesveida maiņu,” norāda farmaceits.
Trešā grupa, kurai radušās problēmas ar atmiņu, ir gados veci cilvēki. Fizioloģiskā novecošanas procesa dēļ viņi vairs nevar tik ātri pieņemt lēmumus, reaģēt uz jaunu situāciju, koncentrēties problēmas risināšanai vai kaut ko atcerēties kā agrāk.
Satraukums, nonākot svešā vidē, viņus ietekmē vēl stiprāk nekā jaunus cilvēkus, piemēram, viņi daudz vieglāk apjūk.
Vadims Brižaņs uzsver, ka arī ikdienā lietotie recepšu medikamenti hronisku slimību, pārsvarā centrālās nervu sistēmas, ārstēšanai, kā arī antidepresanti, pretsāpju līdzekļi, miega zāles var ietekmēt smadzeņu darbību – atmiņu, koncentrēšanās spējas. Farmaceita uzdevums ir informēt pacientu un viņa ārstējošo ārstu par šo zāļu blaknēm, jo, koriģējot medikamentozo terapiju, bieži vien izzūd arī sūdzības par atmiņas pasliktināšanos.
Atmiņu var izmērīt
“Gan smagas infekcijas, gan galvas traumas un hroniskas citu orgānu slimības negatīvi ietekmē atmiņu. Tas, cik spēcīgi būs cietusi atmiņa, atkarīgs no audu bojājuma apjoma noteiktā smadzeņu daļā. Ir specifiskas smadzeņu daļas, kuru apjoma samazinājums ir raksturīgs Alcheimera slimībai, citai demencei ir raksturīgas specifiskas izmaiņas citos galvas smadzeņu rajonos. Arī pārciests insults var izraisīt atmiņas traucējumus. Mēdz būt arī amnēzija pēc galvas traumas – tas nav mīts, tas liecina par tās smaguma pakāpi. Taču īslaicīgā (šodienas notikumu) un ilglaicīgā (agrāk pārdzīvoto notikumu) atmiņa var pazust arī cita veida galvas smadzeņu bojājumu dēļ. Diemžēl tā ir reāla situācija arī Latvijā,” stāsta neiroloģe.
Atmiņas kvalitāti ir iespējams izmērīt, un Latvijā šim mērķim tiek lietotas dažādas novērtēšanas skalas.
Visbiežāk tiek lietota MOCA skala, kas ir vispusīga un viegli izmantojama. Vēl precīzākas metodes izmanto klīniskie psihologi. Atmiņu kādā laika periodā var ietekmēt pārslodze, domas par citiem nozīmīgiem notikumiem, gatavošanās kaut kam svarīgam, arī slikti gulēta nakts. Vislabākā atmiņa būs atpūtas laikā, pēc labi izgulētas nakts, kad prāts baudīs mieru un sirds labsajūtu.
Ja aizmāršība tomēr sāk ietekmēt ikdienas aktivitāti, tad gan nepieciešama konsultācija pie speciālista. Ja ir šaubas par sevi, internetā var atrast iepriekš minēto atmiņas novērtēšanas skalu, var lūgt, lai kāds no tuvajiem ir intervētāja vietā un palīdz to izpildīt. Kopējais maksimālais rezultāts ir 30 punkti, ja punktu skaits ir zem 26, tad būtu vēlama speciālista konsultācija.
Arī regulāri aizmirstais piedegušais katliņš uz plīts ir signāls, ka vajadzīga konsultācija.
Dace Bērziņa uzsver, ka novecošana vēl nenozīmē sliktāku atmiņu. “Mēs varam domāt, ka smadzenes noveco, taču atklājumi neiroloģijā liecina, ka arī nervu audi spēj atjaunoties un savā starpā veidot jaunus savienojumus jeb sinapses. Šo procesu sauc par neiroplasticitāti,” viņa atklāj, piebilstot, ka arī farmācijā tiek meklēti aizvien jauni preparāti, kas varētu ietekmēt smadzeņu neiroplasticitāti.
“Runājot par atmiņas trenēšanas metodēm, ir pierādījies, ka tie cilvēki, kas pievērsušies mūžizglītībai, vai tie, kuri darba specifikas dēļ spiesti apgūt jaunas pieejas, darba metodes vai tehnoloģijas, mūža nogalē saglabā labāku atmiņu.
Tādēļ jau spēka gados vajag mācīties jaunu valodu, apgūt jaunu profesiju, hobiju vai darboties kādā amatieru kolektīvā, jo jaunas informācijas atcerēšanās veicina atmiņas stiprināšanu un uzlabošanu.
Savu artavu dos arī regulārās fiziskās aktivitātes, jo to ietekmē mainās asinsvadu sieniņas elastība, sirdsdarbība, asinsspiediens, kuru izmaiņas būtiski ietekmē vielmaiņu galvas smadzenēs, līdz ar to arī atmiņu. Īpaši svarīgas ir fiziskās aktivitātes svaigā gaisā.”
Palīdzība no aptiekas plaukta
Vai ir kādi “ātrās palīdzības” līdzekļi atmiņas uzlabošanai, piemēram, saspringta darba periodā, sesijas laikā, pirms iestājeksāmeniem?
“Dažreiz jauniešiem atmiņas uzlabošanai tiek piedāvātas aizliegtās vielas, kuras neattaisno savu pielietojumu, jo iedarbība ir īslaicīga un tās rada daudz citu veselības problēmu, īpaša bīstamība slēpjas atkarībā no šiem līdzekļiem. Diemžēl arī manā praksē ir bijuši jaunieši, kas šos līdzekļus ir pamēģinājuši, taču pēc tam meklē palīdzību ne tikai pie narkologa, bet arī cietiem medicīnas speciālistiem. Šie “ātrās palīdzības” līdzekļi nav tā vērti,” uzsver Dace Bērziņa.
Pieejami arī recepšu medikamenti atmiņas uzlabošanai, kuri sāk darboties aptuveni pēc mēneša, arī aptiekā pieejamie bezrecepšu medikamenti un uztura bagātinātāji, kas vērsti uz asinsrites uzlabošanu un satur, piemēram, divdaivu ginka ekstraktu (Ginkgo biloba) neiedarbojas uzreiz.
Cilvēkiem, kuriem problēmas ar atmiņu radušās neveselīga, pārāk saspringta dzīvesveida dēļ, farmaceits Vadims Brižaņs iesaka kādu laiku lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir melatonīns, kas veicina labāku miega kvalitāti un sakārto miega ciklu.
No vitamīnu un minerālvielu klāsta farmaceits atmiņas uzlabošanai iesaka palietot B grupas vitamīnus, it īpaši B5 un B6, kuri nepieciešami normālai nervu sistēmas darbībai, magniju un neiroprotektoru – koenzīmu Q10, kas pasargā nervu šūnas.
“Arī B12 vitamīnam ir liela nozīme nervu sistēmas atjaunošanās procesā,” papildina neiroloģe. “Taču jābūt arī uzmanīgiem – ja B6 vitamīna ir par daudz, tas nevis uzlabo nervu sistēmas darbību, bet sāk tai kaitēt, piemēram, zināms, ka B6 vitamīna pārdozēšana var izraisīt nervu bojājumu.”
Kas zināms par atmiņu
* Domāšanu nodrošina nervu šūnas jeb neironi, piemēram, smadzeņu garozā vien to ir 10–15 miljardi.
* Smadzeņu darbība, tostarp atmiņa, atkarīga no informācijas pārvades laika un neironu savstarpējās komunikācijas caur sinapsēm.
* Vislielākā neironu sinaptiskā aktivitāte smadzenēs ir 6–8 gadu vecumā.
* Izrādās, ka smadzenes var ģenerēt jaunas šūnas un aktivizēt jaunus neironu tīklojumus visas dzīves garumā.
* Jo ilgāks laiks tiek veltīts mācībām, sākot no bērnudārza un līdz studijām augstskolā, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma.
* Viens mācību vai studiju gads vecumā vīrieša atmiņu uzlabo par diviem, bet sievietes – par pieciem gadiem. Piemēram, studējot piecus gadus, seniorei pēc 80 atmiņa būs kā 55 gadu vecumā.
* Vientulība pēc 65 gadu vecuma negatīvi ietekmē darba (īstermiņa) atmiņu.
* Regulāras fiziskās aktivitātes var uzlabot koncentrēšanās spējas, atmiņu, radošo domāšanu.
* Miegā smadzenes apstrādā un nostiprina informāciju, kas iegūta dienas laikā. Ja neguļ pietiekami ilgi, tā, iespējams, atmiņā nesaglabāsies pareizi vai pazudīs.
