Lai medus nesarūgtu. Kā saglabāt vērtīgās vielas bišu produktos 0
“Kad slimība klāt, tikai tad liela daļa cilvēku atceras par medu un citiem bišu radītiem produktiem. Taču imunitāti var stiprināt un jūtamu efektu gūt tikai tad, ja šo vērtību nelielos daudzumos lieto katru dienu. Turklāt daudzi nezina, kā bišu produktus pareizi uzglabāt,” skaidro bitenieks Igors Ignatjevs no Kārķu pagasta.
Cik daudz pirkt
Ir ģimenes, kuras cenšas samazināt cukura patēriņu, aizvietojot to ar medu. Tad medus trauciņos plok strauji. Taču lielākā daļa medu lieto retu reizi pa karotītei pie tējas vai slimības gadījumā. Ja medu neēd katru dienu, labāk vienā reizē iegādāties tikai puslitra burciņu.
Ja nopērk lielāku tilpumu, to vislabāk tūliņ izliet pa mazākiem trauciņiem, kuriem uzliek hermētiskus vāciņus. Noteikti pārlej mazākās porcijās, ja iegādājas medu stikla tarā (daudzi nevēlas plastmasas traukus). Kad tradicionālā trīslitru burka ar medu sacietējusi, no tās medu varēs izdabūt tikai ar sildīšanu.
Cietu medu stikla burkā nedrīkst kasīt, jo parasti tas beidzas ar burkas saplēšanu.
Ko darīt ar cietu medu
Svaigi sviests medus ir šķidrs un caurspīdīgs, taču pēc kāda laika sāk kristalizēties. Igors teic – medus iemieg. Ja pircējiem pasaka, ka medus ir kristalizējies jeb sacukurojies, daži domā, ka tam ir kāda saistība ar cukuru. Ja medus iemidzis un kļuvis ciets, to atkal var padarīt mīkstāku. Šim nolūkam medus trauciņu ieliek ūdens peldē (līdz 40 °C). Temperatūru uzmana ar termometru, jo lielāks karstums medum nav vēlams. Nekarsē uz plīts, bet sasedz un atstāj uz kādu laiku. Ja medus nav pietiekami atlaidies, to atkal ieliek siltā ūdenī.
Sildot burciņu, noteikti uzliek vāku, jo medus ir higroskopisks un piesaista mitrumu no ūdens tvaikiem. Tas rosina rūgšanu.
Profesionāliem biškopjiem ir speciālas ietaises, kur medu kontrolētā temperatūrā var atlaidināt līdz pat šķidram stāvoklim. Vērtīgāks, protams, ir pēc iespējas dabīgāks, termiski neapstrādāts produkts. Taču ir cilvēki, sevišķi bērni, kam garšo tikai šķidrs medus.
Sildīt medu, uzliekot burciņu uz radiatoriem, nav īsti pareizi, jo nav iespējams kontrolēt temperatūru.
Kā pareizi uzglabāt bišu produktus
“Man sarūga medus!” Dažkārt cilvēki sūdzas un uzskata, ka medum bijusi slikta kvalitāte. Taču visbiežāk vainojams pats ēdējs, kurš nepareizi glabājis medu, bišu maizi vai ziedputekšņus.
Medus nereti glabājas uz virtuves galda skaistā māla trauciņā ar speciālu karotīti. Ja ģimene medu ēd čakli un to visu laiku papildina no jauna, tad ar medus kvalitāti viss būs kārtībā. Taču, ja medus uz galda ir vairāk kā dekors, tas var arī sarūgt. Vainojams parasti nav pats medus, bet tas, ka tas kā dzīvs produkts no virtuves gaisa uzsūc mitrumu, un ar laiku var sākties rūgšana.
Vislabāk medu uzglabāt aizskrūvējamā stikla traukā. Piemērota ir tumša vieta, kur nemainīgi būtu ap 14 grādu temperatūra. Šādos apstākļos medus glabāšanas termiņš nav ierobežots. Pat atrodot ilgus gadus glabātu medu, kurš nav sarūdzis, to var droši lietot uzturā.
Hermētiski noslēgtā stikla traukā medus glabāsies ilgāk nekā plastmasas spainītī.
Sarūgt var vasaras sākumā noņemts, īsti nenogatavināts medus. Tāpēc medus rezerves ziemai ieteicams iegādāties rudens pusē.
Svaigus ziedputekšņus un bišu maizi ieteicams uzglabāt saldētavā. Tad nav vajadzīga nekāda papildu apstrāde, tie ir sausi un birstoši, var ērti paņemt vajadzīgo daudzumu. Tos var glabāt gan plastmasas maisiņos, gan trauciņos. Tā rīkojas cilvēki, kuri uzskata, ka ziedputekšņu vai bišu maizes kaltēšanas procesā daļa vērtīgo vielu var iet bojā, sevišķi, ja procesā gadījies pārāk daudz siltuma.
Kaltētos putekšņus uzglabā līdzīgi kā medu.
Bišu maizi var pārliet ar medu un pat pāris mēnešu glabāt ledusskapī.
Gardas ir ogas, augļu gabaliņi un rieksti, kas pārlieti ar šķidru medu. Taču šie produkti ilgi neglabājas, tos gatavo mazos daudzumos un tur ledusskapī, lai nesāk rūgt.
Medus kristalizējas arī šūnās, tādēļ, lai saglabātu to pēc iespējas ilgāk, kā no stropa ņemtu, šūnu gabalus var ievietot saldētavā. Pēc atkausēšanas tas būs aromātisks un gards.
Tāda metode, ko lieto zemēs ar siltāku klimatu, kad šūnu gabali peld medū, Latvijā īsti neder, jo nav tādu augu, no kuriem vāktais medus ilgi nekristalizējas, piemēram, nav akāciju medus.
Taču medus kopā ar šūnām savu vērtību saglabās arī tad, ja to turēs vēsā, tumšā vietā un ikreiz nogriezīs tik lielu gabaliņu, cik plānots apēst.
