Bloka “Rīgai” un Brokas rokās tagad ir “zelta kārts” Rīgas domē? 1
Naktī no ceturtdienas uz piektdienu pirms Rīgas domes pastāvēšanai izšķirošās ārkārtas sēdes Rīgas mērs Oļegs Burovs (“GKR”) vienojās ar “Saskaņu” un četriem no labējām partijām ievēlētajiem neatkarīgajiem deputātiem. Līdz ar to jau nākamajā naktī pēc pulksten diviem O. Burovs izturēja opozīcijas rosināto neuzticības balsojumu un amatu saglabāja. Taču nozīmīgākā bija tā sēdes daļa, kurā pēc vairāk nekā trīs stundu ilgās iztaujāšanas par domes priekšsēdētāja vietnieku ar 32 balsīm tika ievēlēts Druvis Kleins, kas iezīmēja jauno koalīciju. D. Kleins startēja vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), bet tagad pārstāv bloku “Rīgai” – tā un neatkarīgās deputātes Baibas Brokas rokās tagad ir “zelta kārts”.
Kad pirms valsts svētkiem Rīgas domē “Saskaņa” izraisīja politisko krīzi, tā iebilda pret mandātu skaitam neproporcionāli lielo ietekmi, kādu bija ieguvuši no “Saskaņas” izslēgtie četri deputāti, – viņiem bija vicemēra amats, vieta Rīgas brīvostas valdē, komitejas vadītāja postenis. Tagad šo pašu ietekmi iegūst no labējām partijām ievēlēto deputātu “četrinieks”. D. Kleins kļuva par vicemēru, kurš būs kapitāldaļu turētājs “Rīgas satiksmē” un “Rīgas siltumā”.
D. Kleinam piedāvāja pārraudzīt Rīgas Centrāltirgu, kam viņš nepiekrita, “jo negribējām, ka visas mūsu pārraugāmās jomas ir ar negatīvu publicitāti”. Tā vietā tika prasīta iespēja atbildēt par “Rīgas mežiem”, ko savukārt O. Burovs paturēja savā pārraudzībā. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc ceturtdienas vakarā “Saskaņa” un “četrinieks” norāva kvorumu. Tad arī O. Burovs paziņoja: “Politika ir kompromisu māksla, bet jebkuriem kompromisiem ir savas robežas un cena. Visiem ir dota nakts pārdomām.”
Aiz “četrinieka” esot Jakrins
Neieguvuši visu kāroto, šie deputāti tomēr saņēma daudz – par Rīgas brīvostas valdes locekli ir ievēlēts Oskars Putniņš, kurš startēja vēlēšanās no “Latvijas attīstībai”. Viņš “Saskaņas”/”GKR” pusē pārgāja jau drīz pēc vēlēšanām. No JKP frakcijas šķīrās arī Imants Keišs, kurš vienīgais no bloka nav ieguvis jaunu amatu, bet apgalvoja, ka viņam būšot iespēja darboties demogrāfijas laukā.
O. Burovs gan iepriekš bija pret jaunas Demogrāfijas lietu komitejas izveidi. B. Broka, kura bija Nacionālās apvienības mēra kandidāte, iespējams, kļūs par Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdi – tagad šo komiteju vēl vada Aleksejs Rosļikovs no bijušajiem “saskaņiešiem”. Bloks “Rīgai” cer, ka pēc gadumijas, kad kapitālsabiedrības pārraudzīs Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs (“GKR”), tiks izveidots izpilddirektora vietnieka amats, šī persona varētu pārraudzīt arī “Rīgas satiksmi”.
Opozīcijas ar saviem jautājumiem lika saprast, ka aiz bloka “Rīgai” stāv “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Emīls Jakrins, kuru varēja sastapt domē arī sēdes dienā. E. Jakrina izredzes palikt uzņēmuma valdē esot atkarīgas no tā padomes. Taču uz Viļņa Ķirša (“Vienotība”) un Valtera Berga (JKP) jautājumiem, vai D. Kleins kā kapitāldaļu turētājs varētu atlaist “RS” padomi, jaunais vicemērs pirms ievēlēšanas atbildēja: “Pirmo reizi dzirdu. Es šodien neko neplānoju. Ja mani apstiprinās, tad iedziļināšos, jo man tā ir jauna tēma.” Pēc laika gan D. Kleins pieļāva – ja padome nepildīšot savus uzdevumus, tad viņš konsultēšoties ar Rīgas mēru, vai nerosināt padomes atlaišanu.
E. Jakrina interesi sekot līdzi notikumiem domē D. Kleins saista ar viņa politologa izglītību. Pirms tam arī “Latvijas Avīze” sazinājās ar E. Jakrinu, kura skaidrojums bija līdzīgs – viņš ir politoloģijas zinātņu maģistrs, tāpēc ir profesionāla interese par politiku. “Es labprāt sniedzu padomus, bet nevajag pārspīlēt manu ietekmi uz šiem procesiem. Es viņiem novēlēju maksimāli turēties saliedētā komandā,” skaidroja E. Jakrins. “RS” nonākšanu D. Kleina pārraudzībā E. Jakrins nesaista ar sevi, jo bloks “Rīgai” pārņemot tos amatus, kas pirms tam bija no “Saskaņas” ievēlēto “četriniekam”. O. Putniņš savukārt “LA” atbildēja, ka ieklausoties E. Jakrina padomos, jo abi ir pazīstami no laika, kad bija partijā “Latvijas attīstībai,” kur E. Jakrins strādāja arī valdē.
Saskata nodevības paraugstundu
“Es izvēlējos pievienoties Oļega Burova komandai, lai kaut ko jēdzīgu izdarītu, nevis tukši runātu,” opozicionāriem atbildēja D. Kleins. Viņš ir atvaļinātais Latvijas armijas virsnieks, kas dienējis vairākās starptautiskajās misijās. Šis rūdījums noderēja arī jautājumu un atbilžu sesijā, pēc kuras debatēs V. Ķirsis sacīja: “Šī diena paliks kā nodevības paraugstunda, jo jūs – četri – nododat savus vēlētājus.” O. Putniņš atbildēja, ka nevar saukt par nodevēju cilvēku, kuru Latvijas valsts ir sūtījusi uz “karstajiem punktiem”.
A. Rosļikovs ar D. Kleinu vairākus mēnešus strādājis kopā, kad abi “četrinieki” atbalstīja O. Burovu. “Druvis ir kārtīgs un atbildīgs cilvēks, bet tikai kritis kārdinājumā,” uzskata A. Rosļikovs. JKP frakcijas vadītājs Jānis Ozols savukārt uzrunāja lielāko domes frakciju: “”Saskaņa”! Tā ir jūsu izvēle noturēt varu domē ar pērkamām dvēselēm.”
“Saskaņai” vairs nebūs jāstrādā vienā koalīcijā ar saviem bijušajiem partijas biedriem. Taču citādi politiskā situācija domē joprojām nav stabila. Rīgā opozīcijā ir partijas, kuras valdībā ir pie varas, – “Vienotība”, “Attīstībai/Par”, Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība. Sēdes laikā tās sevi demonstrēja kā spēcīgu opozīciju. Turklāt valdības partiju ziņā ir, vai Rīgas dome tiks atlaista. Brīdinājumi par to ik pa laikam sēdē izskanēja. “Domi tāpat atlaidīs atkritumu apsaimniekošanas dēļ. Un tāpēc man jūsu ir mazliet žēl,” teica Ģirts Lapiņš (NA).
Tas ir iespējams, ja Rīgas dome atkārtoti nepilda likumu un neveic vienu no savām autonomajām funkcijām – nenodrošina atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši prasībām. Ārkārtas sēdē dome pieņēma arī atkritumu apsaimniekošanas saistošos noteikumus, kurus iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nebija saskaņojusi. Tagad VARAM vēlreiz vērtēs noteikumus.
Rīgas mērs O. Burovs vairākkārt ir sacījis, ka viņš no ārkārtas vēlēšanām nebaidās. Sākotnēji domes atlaišana nebiedēja arī “Saskaņu”, taču tās viedoklis ir mainījies. Partijas priekšsēdis Jānis Urbanovičs “LA” apstiprināja, ka frakcijas vairākums noskaņots, ka jāturpina strādāt. Lūgts izteikties par veidu, kādā tas notiks, J. Urbanovičs atbildēja, ka Saeimā tāpat valdošie tirgojoties ar amatiem.
Viņš piekrita, ka “šī ir “četrinieka” triumfa diena, bet atkritumu lieta var radīt spriedzi, taču šis nav vienīgais jautājums, kas var radīt spriedzi”. Neoficiāli avoti pieļauj, ka “Saskaņas” viedokļa maiņa varētu būt saistīta ar pēdējiem reitingiem – pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā novembrī par “Saskaņu” balsotu vairs tikai 11,2% aptaujāto. Tās nebūtu labākās starta pozīcijas vēlēšanās, vēl jo vairāk tāpēc, ka tiek izvērtēta iespēja jaunās domes pilnvaru laiku noteikt līdz vēlēšanām 2025. gadā.
