Sagatavo siltumnīcu nākamajam gadam! 0
“Ar ko dezinficēt siltumnīcu, kurā tiek audzēti gurķi un tomāti? Kā pareizāk ielabot veco augsni siltumnīcā? Pēdējos gados cīnījos ar tomātu pelēko puvi, arī augsne ir noplicinājusies.” A. DŪCE
Siltumnīcas dezinfekcija obligāti jāveic katru gadu, lai iznīcinātu kaitēkļus, parazītisko sēņu un baktēriju sporas. Kad raža noņemta, no siltumnīcas rūpīgi jāizvāc visas augu atliekas kopā ar saknēm un auklām (nākamajā gadā gurķu, tomātu piesiešanai vislabāk ņemt jaunas auklas gan slimību, gan izturības dēļ).
– Augu atliekas liek kompostā, kaudzi ierīkojot pēc iespējas tālāk no siltumnīcas. Kompostējot slimību bojātos augus, kartupeļu lakstus un mizas, noziedējušas asteres, iegūto substrātu pēc tam var izmantot citu kultūraugu (ne tomātu vai kartupeļu) mēslošanai. Ierīkojot komposta kaudzi, satrūdēšanas veicināšanai ir vērts uz augu atliekām uzreiz uzliet biokompostētāju un pārsegt ar augsni, kūdru vai plēvi, lai vējš sēnīšu sporas neiznēsā pa dārzu, – iesaka dārzniecības “Neslinko” vadītāja Elga Bražūne.
Pēc augu atlieku izvākšanas savāc kastes, spaiņus, podiņus un citu inventāru, saslauka un savāc lapas, nobirušos, puvušos augļus un auklu galus, izravē nezāles. Siltumnīcu uz ziemu lietderīgāk atstāt tīru, tāpēc konstrukciju un plēves vai stikla seguma dezinficēšanu nevajag atlikt uz pavasari. Notīrīt aļģes nav tik viegli. Taču, ja tām ļauj savairoties, samazinās segmateriāla gaismas caurlaidība. Mazgā ar siltu ūdeni, kam pievienots dezinficējošs līdzeklis. Pēc tam siltumnīcu noskalo ar ūdens strūklu. Nedrīkst aizmirst sakopt siltumnīcas ārpusi – jānovāc nezāles, ja tādas saaugušas apkārt.
Ja siltumnīcā savairojušies kaitēkļi, piemēram, baltblusiņa, tukšo siltumnīcu var sērot. Dezinfekcijai lieto pulverveida sēru 50 g/m³. Kad aizdrīvētas visas spraugas, to novieto uz metāla plātnēm, kuras izliek vienmērīgi dažādās siltumnīcas daļās. Pēc tam sēru aizdedzina, pakāpeniski virzoties uz izeju. Šajā laikā gaisa temperatūrai siltumnīcā jābūt ne zemākai par +10…+15 °C. Otrajā trešajā dienā siltumnīcu vēdina, aizvāc sēra atliekas. Apdūmošanu var veikt tikai tad, ja ir koka konstrukcijas siltumnīca. Sēra dioksīds bojā nekrāsotas metāla konstrukcijas. Tā kā sēra tvaiki ir bīstami cilvēka veselībai, sēra dedzināšana jāveic gāzmaskā.
Siltumnīcu izkvēpināšana ar kadiķu zariem ir vēl viens sen lietots slimību dīgļu iznīcināšanas veids.
Daudz efektīvāks pret slimību ierosinātājiem ir SIA “Dārza studija” piedāvātais dezinfekcijas līdzeklis Menno Florades (1 litrs maksā 19 eiro). Tā darbīgā viela ir benzoskābe. Līdzeklis ātri iznīcina aļģes, pelējumu un baktērijas un iedarbojas arī pazeminātā temperatūrā. Atšķirībā no vairākiem citiem līdzekļiem Menno Florades neizraisa metāla koroziju. To lieto 1–2% koncentrācijā, aplaistot vai bagātīgi apsmidzinot iepriekš nomazgātas virsmas, deva – 0,2 l/m² virsmas. Ar Menno Florades ieteicams dezinficēt arī podiņus, kastes un darbarīkus, mērcējot tos 2% šķīdumā 16 stundas.
Pēc dezinfekcijas siltumnīcu nepieciešams maksimāli izsaldēt. Nevajag to ziemā turēt ciet, tieši pretēji – abus galus tur vaļā, lai staigā vējš un sals sasaldē augsni.
– Kad siltumnīca sakopta, laiks sagatavot augsni. Zeme nav jāmaina katru gadu. To dara tikai tad, ja augsne ir noplicināta. Tad norok 20–25 cm dziļumā un izved no siltumnīcas, – iesaka Elga Bražūne. – Ja vēlas audzēt tomātus un gurķus bioloģiski, minerālmēslu vietā ieteicams lietot labi satrūdējušus kūtsmēslus. Tos iestrādā augsnē katru otro gadu rudenī – aptuveni spaini uz kvadrātmetru. Ja nav pieejami kūtsmēsli, līdzīgu efektu panāk, augsnē lielā daudzumā iestrādājot pļautu zāli. Neiesaku augsnes ielabošanai izmantot melnzemi, kas pirkta ar sludinājumu starpniecību, jo tā bieži ir nezināmas izcelsmes un neauglīga.
Ja augsni nav iespējams nomainīt, SIA “Bioefekts” direktore Anita Lielpētere iesaka to bagātināt ar Mikrobioloģisko mēslojumu siltumnīcām. Uz 20 kvadrātmetriem augsnes rudenī (līdz salam) iestrādā kilogramu šā preparāta, vēlams 5 cm dziļumā.
